UZZINI, kāpēc svarīgi pārzināt savas ģimenes slimību vēsturi

Zināt pirmās pakāpes radinieku anamnēzi jeb slimības vēsturi ir teju tikpat svarīgi kā pārzināt savu, jo vairums slimību mēdz būt iedzimtas. Nelabvēlīgas iedzimtības riskus iespējams mazināt gan pašiem, gan kopā ar ģimenes ārstu. Ģimenes ārste Dr. Dana Misiņa skaidro, kā rīkoties, lai mazinātu nelabvēlīgas iedzimtības riskus.

"Visbiežāk saslimšanu izcelsme ir multifaktoriāla jeb daudzu faktoru ietekmēta. Mēs to varam nosaukt par gēnu deju ar apkārtējo vidi, mūsu dzīvesveidu - uzturu, gaisu, fiziskām aktivitātēm, paradumiem, emocijām, stresu. Lai skaidrāk paredzētu iedzimtības jeb gēnu ietekmi, nepieciešams izzināt savu dzimtu, ar ko tās locekļi slimojuši, īpaši par hroniskām slimībām līdz 50 - 60 gadu vecumam," skaidro Dr. Dana Misiņa.

Kā stāsta ārste, iedzimtību par nelabvēlīgu nosacīti pieņemts uzskatīt, ja pirmās pakāpes radiniekiem ir bijuši agrīni kardiovaskulāri notikumi, piemēram, miokarda infarkts, pēkšņa kardiāla nāve, insults vecumā līdz 55 gadiem vīriešiem un līdz 65 gadiem sievietēm.

"Par ģenētiskajiem faktoriem var spriest, analizējot informāciju par ģimenes anamnēzi - faktus par vecāku un citu tuvu radinieku slimībām. Ģenētiskie faktori ģimenes ārstam palīdz novērtēt agrīnas vai intensīvas terapijas nepieciešamību," uzsver Dr. Dana Misiņa. Vistuvākie ir pirmās pakāpes radinieki - tēvs, māte, tēva māte un tēvs, mātes māte un tēvs, paša brāļi un māsas, bērni. Dažkārt svarīgi ir arī vecāku un vecvecāku brāļi un māsas, piemēram, ja runa ir par saslimšanu ar audzējiem (vēzi) dzimtā.

"Piemēram, nelabvēlīga iedzimtība ir neietekmējams sirds - asinsvadu slimību risks, tomēr šo risku iespējams mazināt ar paša un ārsta kopīgu darbu. Kopīgu tāpēc, ka vairāk nekā jebkuru citu slimību profilaksē, šeit ir nepieciešama ārsta un pacienta sadarbība. Pirmkārt, ir jājautā padoms savam ģimenes ārstam un kopīgi jāpieņem lēmums par to, kā turpmāk rīkoties sirds veselības uzturēšanā," aicina ārste.

Lai mazinātu nelabvēlīgas iedzimtības riskus, vēstnese Dr. Dana Misiņa aicina apvaicāties pirmās pakāpes radiniekiem par šādu slimību vēsturi:

• infarktu vai insultu dzimtā 50 līdz 60 gadu vecumā;

• paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju, paaugstinātu holesterīnu;

• audzējiem - šajā gadījumā būtu jāzina, ar kādu konkrētu vēža veidu slimots jeb kurā orgānā bijis vēzis (piemēram, vai tas bijis krūts audzējs vai olnīcu, zarnas vai kuņģa, galvas vai tml.);

• kuņģa čūlu, zarnu slimībām;

• cukurslimību jeb diabētu;

• bronhiālo astmu;

• tuberkulozi;

• C vai B hepatītu, HIV/AIDS;

• psihiskām slimībām, piemēram, depresiju, šizofrēniju;

• ģenētiskām saslimšanām, piemēram, fenilketonūriju;

• precizēt, kādas slimības bijušas dzimtas pārstāvju nāves iemesls.

Dr. Dana Misiņa aicina pārdomāt un izpētīt arī dzimtas fizisko un psihisko raksturojumu, piemēram, augumu, aptaukošanās biežumu, rakstura īpatnības, atkarības (smēķēšana, alkohols, narkotikas, spēļu atkarība) un pašnāvības.