Sociālie tīkli kalpo ērtai saziņai, ļauj nepārtraukti saņemt jaunu informāciju, dažādu paaudžu cilvēkiem tie kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Reizēm tā ir neatņemama burtiskā nozīmē – pamēģiniet atņemt cilvēkam iespēju visu laiku «sēdēt» tiešsaistē, un viņš saniknosies.
«Sociālo tīklu fenomens ir viens no tiem, kurš spēj izraisīt adikciju - atkarību,» saka psihiatre Dr. Lada Stoligvo.
Sociālie tīkli pastāv jau pietiekami ilgi, lai kļūtu redzama to ietekme uz cilvēku paradumiem, raksturu un arī uz garīgo veselību. To derētu apzināties, pirms vēl radušās problēmas.
Ilgas pēc laikiem
«Adiktīva tipa attieksme ir iespējama tad, kad sociālo tīklu lietotājs saņem laiku - pozitīvu vērtējumu. No psiholoģijas un neirofizioloģijas viedokļa ir pierādīts, ka tādos brīžos smadzenēs aktivējas baudas centri, un tas ir diezgan viegls veids, kā iespējams sevi apmierināt,» komentē psihiatre. «Ievietojot savā profilā milzīgi daudz publikāciju un bilžu, cilvēks zināmā mērā apzināti provocē citus, lai viņi kaut kā atzīmētu viņa esamību un līdz ar to tiktu aktivēti baudas centri. Tā ir atkarība no vērtējuma. Redzot to, ko cilvēki sociālajos tīklos publicē, konstatējams arī tāds fenomens kā primitivizēšana - dalīšanās ar katru līdz smieklīgumam maznozīmīgu faktu, piemēram - tikko uzlakoju nagus. Citi laiko, bet te jājautā, kāpēc: vai tāpēc, ka tu esi tik muļķīga, vai varbūt pieklājības pēc - draugi sniedz pozitīvos vērtējumus saviem draugiem, bet tas nenozīmē, ka viņi patiešām ir sajūsmā. Vienmēr jāpadomā, ko un kam mēs ar šiem attēliem un tekstiem gribam pateikt.»
Īsi un sekli
L. Stoligvo norāda, ka, komunicējot sociālajos tīklos, cilvēki pierod pie diezgan īsa un sekla informācijas pasniegšanas veida. Viņi labāk uztver īsus tekstus ar diezgan ierobežotu domu daudzumu. Ja cilvēks visu laiku lasa lenti, veidojas nenoturīga uzmanība, viņš nepārtraukti pārslēdzas no temata uz tematu un pēc tam zināmā mērā parādās tā saucamie kognitīvie traucējumi - īpaši jauniem cilvēkiem, kuri nav lasījuši grāmatas, nav apguvuši spēju tikt galā ar garākiem tekstiem un lielāku informācijas apjomu. Viņi nevar koncentrēties un ilgstoši pavadīt laiku, nodarbojoties tikai ar vienu intelektuālo uzdevumu.
Īstie un virtuālie draugi
«Milzīgais «draugu» daudzums, kas cilvēkam ir sociālajos tīklos, veido zināmā mērā sagrozītu realitātes ainu, jo īstenībā šie cilvēki lielākoties nav nekādi draugi,» saka psihiatre. «Kad tiešām parādīsies kāda reāla problēma un būs nepieciešams atbalsts un palīdzība, var izrādīties, ka neviens to nespēj sniegt. Īpaši tas attiecas uz jauniem cilvēkiem ar nenoturīgu psihi, kuri pavada ļoti daudz laika sociālajos tīklos. Viņiem neattīstās spēja just līdzi un būt blakus, kad otram ir slikti un vajadzīgs atbalsts. Parādās ilūzija, ka atbalstu var sniegt, kaut ko pārpublicējot vai retvītojot, un neienāk prātā, ka atbalsts ir tad, kad tu vienkārši fiziski esi blakus, iztiekot bez nelūgtiem padomiem un komentāriem. To diemžēl sociālo tīklu fenomens mūsu jaunajai paaudzei nemāca, gluži otrādi - spēja just empātiju sāk mazināties, un spēja veidot reālas attiecības pasliktinās. Tie, kuri piedzīvojuši laikus, kad draugi vienkārši varēja atnākt ciemos, piezvanot pie durvīm, vieglāk veido attiecības ar līdzcilvēkiem, vieglāk var saprasties, viņiem ir labāka tolerance pret citu izdarībām un rakstura izpausmēm. Tie, kuri savu saskarsmi veido uz tiešsaistes pamata, nonākot reālā konfliktsituācijā, nav spējīgi to produktīvi pārstrādāt, jo sociālajā tīklā ir ļoti viegli un vienkārši cilvēku no draugu saraksta izmest, un tas automātiski tiek pārnests uz reālo dzīvi.»
Vakara hronotips
Pētījumā Austrālijā pusaudžiem tika konstatēta likumsakarība starp vakara hronotipu - vēlās stundās aktīvi pavadītu laiku pie elektroniskām ierīcēm ar mākslīgu apgaismojumu - un trauksmi un depresiju. Runa bija gan par sociālajiem tīkliem, gan par filmu skatīšanos. Acs tīklenē ir šūnas, kuras reaģē uz apgaismošanas intensitāti. Ja šīs šūnas ir uzbudinātas, tās dod impulsus zemgarozai, tiem smadzeņu centriem, kuri kodē mūsu organisma darbošanos atkarībā no cirkādiskajiem ritmiem - no tā, vai šobrīd ir diena vai nakts, un kuri ir saistīti ar normālu iemigšanas procesu. Ja šie centri ir uzbudināti, signāli izplatās nepareizi un cilvēkam sākas miega traucējumi. Likumsakarība ir nepārprotama: vakara hronotips veicina miega traucējumus un ar laiku arī trauksmi un depresiju. Un otrādi - tie, kuriem konstatētas trauksmes vai depresijas pazīmes, cieš no iemigšanas grūtībām, tādēļ pavada laiku internetā. Psihiatri atzīst, ka miega traucējumi ir viens no depresijas priekšvēstnešiem, kas parādās, pirms manifestējas depresijas epizode. Vai tas notiks pēc dažām dienām vai pēc dažiem gadiem - tas ir individuāli.
No tā varam secināt, ka vismaz vienu vai pusotru stundu pirms gulētiešanas vēlams paklausīties mūziku, palasīt grāmatu, atliekot malā mobilo tālruni, netuvojoties datoriem un neskatoties seriālus. Jācenšas laikus iet gulēt un miegam atvēlēt vismaz 7,5 stundas.
Iemāca uzvesties narcistiski
«Sociālo tīklu menedžeri, imidžmeikeri internetā iesaka, kā veidot savu profilu un kā sevi pasniegt - nodarboties ar savas personības mārketingu. Tā viņi iemāca uzvesties narcistiski pat cilvēkus, kuriem tas nav raksturīgi,» skaidro psihiatre. «Taču efekts var iznākt pavisam pretējs. Ja cilvēks veido par sevi nepatiesu stāstu vai savai personībai velta pārmērīgu uzmanību, ievieto pārāk daudz bilžu un dara to pārāk bieži, demonstrējot arī atkailinātas ķermeņa daļas... nevajag uzskatīt, ka pārējie cilvēki ir muļķi. Pat tie, kuri nav mācījušies psiholoģiju, intuitīvā līmenī izrādīšanos uztver negatīvi, un viņu patiesās atsauksmes ir visai skarbas. Mēs visi intuitīvi saprotam: jo distancētāka savas personības pasniegšana, jo līdzsvarotāka personība. Narcisms nav norma, tas zināmā mērā ir personības traucējums - dziļš rakstura defekts, kurš traucē gan pašam cilvēkam, gan apkārtējiem, tā ir sevis demonstrēšana, izrādīšanās un vienlaicīgi niecīguma sajūta, jo šī ārišķība ir tikai mēģinājums aiztaisīt dziļu dvēseles robu un slēpt dziļu nepārliecinātību par sevi. Jo vairāk ikdienas aktivitāšu parādās attēlos profilā, jo vairāk var secināt, ka cilvēks reāli ir tukšs. Arī daudzās pašbildes liecina par narcismu. Ar šādiem cilvēkiem nav iespējamas dziļas, tuvas attiecības, jo Narciss redz tikai sevi. Ir arī tādi cilvēki, kuri uzņem selfijus modes dēļ un nesaprot, kā tiks uztverti no malas. Jo vairāk sociālajos tīklos ir personisko bilžu, jo lielākas problēmas attiecībās ar līdzcilvēkiem. Citi intuitīvi negatīvi attiecas pret tiem, kuri pārāk izceļ sevi, un tas neapzinātā līmenī izraisa atgrūšanu. Es uzskatu - jo mazāk sociālajos tīklos ir personiskas informācijas, jo labāk. Ir cilvēki, kuriem ir slēgtie profili, kontaktos iekļaujot tikai tos, ar kuriem viņi reāli ikdienā kontaktējas.»
Prognozējamas un neprognozējamas sekas
Nereti darbošanās sociālajos tīklos liecina, ka cilvēks neapgrūtina sevi ar dzīves analīzi un nespēj prognozēt savas rīcības sekas. Patiesībā mēs nekad nevaram zināt, kurš un kādos nolūkos var izmantot informāciju, ko par sevi ievietojam sociālajos tīklos, jo sevišķi, ja kontaktos ir 500, 700 vai 2000 cilvēku. Var gadīties, ka viens uzraksta savam draugu lokam kaut ko neglaimojošu par otru, bet caur draugu draugiem vai draugu draugu draugiem šī informācija tomēr nonāk līdz cilvēkam, par kuru tas bija rakstīts. Ir gadījies, ka sieva pieķer vīru neuzticībā, nejauši pamanot kādā attēlā fonā viņa mašīnu ar skaidri saredzamu numuru. Ģimene dižojas, ka dosies garā ceļojumā, bet šo ziņu izmanto zagļi, lai tikmēr aptīrītu mājokli. Diezgan tipiska dāmu problēma: «Mana drauga bijusī ir aplūkojusi manu profilu!» Ja tev ir atvērtais profils - tā nu ir, tu arī vari paskatīties uz viņu... Nav reti gadījumi, kad pēc puskailu attēlu publicēšanas sievietes saņem nepiedienīgus piedāvājumus.
Jāteic, ka nevajadzīga atklātība jebkurā vietā un laikā raksturīga arī sarunām pa mobilo tālruni. Stāvot pie kases lielveikalā vai braucot autobusā, bieži tiek skaļi apspriestas konfidenciālas un intīmas tēmas ar specifiskām detaļām, neraizējoties par to, ka apkārtējie klausās. Piemēram, sieviete veikalā pa tālruni klāsta draudzenei, kādus gājienus izdomājusi šķiršanās prāvai, bet pasaule ir maza, un sagadās tā, ka rindā aiz viņas stāv vīra jaunās izredzētās draudzene.
Zināmi arī gadījumi, kad sociālajos tīklos redzētais kļūst par iemeslu, kāpēc darba devējs neizvēlas šo kandidātu. «Nopietnas organizācijas reizēm iesaka saviem darbiniekiem vai nu veidot sociālajos tīklos slēgtus profilus, vai neveidot tos vispār. Īpaši, ja ir runa par atbildīgu amatu, ar kuru zināmā mērā var saistīt organizācijas tēlu. Tad būtu vēlams, lai šis darbinieks ir maksimāli neitrāls,» saka psihiatre. «Ir gan arī cita nianse: ja tu nemaz neesi atrodams internetā, tad tevis nav vispār, un tas rada aizdomas - kāpēc? Cilvēks var nebūt sociālajos tīklos, bet, ierakstot vārdu meklētājā, tik un tā ir iespējams kaut kādu informāciju par viņu atrast. Laiku pa laikam der pašiem pārbaudīt, kāda informācija figurē par mums. Jāpatur prātā, ka internetā pilnīgi iznīcināt neko nav iespējams, tāpēc nevajag sevi apkaunot un vienmēr der padomāt par sekām, pirms kaut ko publicēt.».