KĀ PAREIZI izmērīt asinsspiedienu mājas apstākļos

© F64

Ār­sti bie­ži uz­sver, ka pa­aug­sti­nāts asins­spie­diens ir kā mī­na ar lai­ka deg­li – tas ap­draud sirds un asins­va­du ve­se­lī­bu, jo īpa­ši, ja asins­va­dos jau ir no­ti­ku­šas atero­skle­ro­tis­kas iz­mai­ņas.

Asins­spie­diens ir lai­ku pa lai­kam jā­pār­bau­da kat­ram cil­vē­kam, un, ja tas ir pa­aug­sti­nāts, ārsts sniedz ie­tei­ku­mus, ko da­rīt, un va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā pa­rak­sta zā­les. Ļo­ti dau­dziem cil­vē­kiem ne­pie­cie­šams re­gu­lā­ri mē­rīt sa­vu asins­spie­die­nu, gan lai re­dzē­tu, vai ār­sta no­zī­mē­tie me­di­ka­men­ti pa­līdz, gan lai sa­pras­tu, kā­di fak­to­ri ie­tek­mē spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nos. Da­ļa cil­vē­ku tur­klāt ne­jūt, ka asins­spie­diens ir pa­aug­sti­nāts, un to kon­sta­tē, ti­kai vei­cot mē­rī­ju­mus.

Pa­stā­vī­ga kon­tro­le ļauj asins­spie­die­na no­vir­zes pa­ma­nīt pēc ie­spē­jas ag­rāk un uz­sākt ār­stē­ša­nu lai­kus. Tas cil­vē­ku arī dis­cip­li­nē, viņš sāk vai­rāk ie­klau­sī­ties sa­vā or­ga­nis­mā un spēj la­bāk līdz­dar­bo­ties ār­stē­ša­nā, mai­nīt ne­vē­la­mos ie­ra­du­mus. Ar­vien bie­žāk cil­vē­ki pār­lie­ci­nās, ka mā­jās ne­pie­cie­ša­ma sa­va asins­spie­die­na mē­rī­ša­nas ie­rī­ce, lai va­rē­tu se­kot šim sva­rī­ga­jam ve­se­lī­bas rā­dī­tā­jam. Mā­jās asins­spie­die­nu var no­vēr­tēt re­ālā lai­ka ap­stāk­ļos, tur ne­iz­pau­žas tā dē­vē­tais bal­tā virs­val­ka sin­droms - asins­spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nās ār­sta ka­bi­ne­tā, kas ir bie­ža pa­rā­dī­ba.

Ko rā­da mē­rī­jums

Ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu rak­stu­ro di­vi pa­ra­met­ri. Tau­tā pa­ras­ti sa­ka - aug­šē­jais un apakš­ējais asins­spie­diens. Me­di­ķi to ap­zī­mē par sis­to­lis­ko un dia­sto­lis­ko ar­te­ri­ālo asins­spie­die­nu. Sis­to­lis­kais ir spie­diens, kas ro­das sirds mus­ku­ļa kontr­ak­ci­jas lai­kā, kad sirds iz­grūž asi­nis no krei­sā kam­ba­ra, bet dia­sto­lis­kais spie­diens ir tas, kas ro­das, sirds mus­ku­lim at­slāb­stot. Asins­spie­die­na mēr­vie­nī­bas ir dzīv­sud­ra­ba sta­ba augs­tu­ma mi­li­met­ri. Vis­i zi­na, ka par ide­ālu skait­li tiek uz­ska­tīts 120/80 mmHg, tā­tad at­tie­cī­gi sis­to­lis­kais spie­diens ir 120 mmHg, bet dia­sto­lis­kais - 80 mmHg. Paš­laik pie­au­gu­šam cil­vē­kam par nor­mā­lu tiek at­zīts asins­spie­diens, kas ne­pār­sniedz 135/85 mmHg, bet, ja tas ir aug­stāks par 140/90 mmHg, tad jau ir ru­na par ar­te­ri­ālo hi­per­ten­si­ju. Sli­mī­bas at­tīs­tī­bas risks pie­aug līdz ar ga­diem. Tiek lēsts, ka ar­te­ri­ālā hi­per­ten­si­ja ir ap­tu­ve­ni pus­ei cil­vē­ku pēc 60 ga­du ve­cu­ma. Ris­ku pa­aug­sti­na arī tā­di fak­to­ri kā lie­kais svars, ne­pa­reizs uz­turs, maz­kus­tī­ba, smē­ķē­ša­na.

Dien­nakts gai­tā mai­nās

Asins­spie­diens nav vi­su lai­ku ne­mai­nīgs, tas svār­stās at­ka­rī­bā no da­žā­du fak­to­ru ie­tek­mes. Ve­se­lam cil­vē­kam mie­gā asins­spie­diens ir zem­āks, bet uz­bu­di­nā­ju­ma, sa­trau­ku­ma un fi­zis­kas slo­dzes lai­kā pa­aug­sti­nās. Ir nor­mā­li, ja, no­dar­bo­jo­ties ar sa­vām pa­ras­ta­jām ak­ti­vi­tā­tēm, asins­spie­diens da­žu mi­nū­šu lai­kā svār­stās par 30 mmHg. Arī stress, ci­ga­re­te vai ka­fi­jas ta­se var iz­rai­sīt asins­spie­die­na cel­ša­nos. No rī­ta, pie­ce­ļo­ties un sā­kot ie­ras­tās die­nas gai­tas, asins­spie­die­nam ne­va­ja­dzē­tu pa­aug­sti­nā­ties vai­rāk ne­kā par 15-20% sa­lī­dzi­nā­ju­mā ar nakts lī­me­ni. Cil­vē­kam ar ar­te­ri­ālo hi­per­ten­si­ju rī­ta asins­spie­die­na pa­aug­sti­nā­ša­nās var būt ļo­ti iz­teik­ta un il­ga, kas var no­vest pie trīs­reiz lie­lā­ka in­sul­ta, in­far­kta un sirds­dar­bī­bas trau­cē­ju­mu ris­ka. Tā­pēc re­gu­lā­ra asins­spie­die­na mē­rī­ša­na, īpa­ši no rī­ta, ir bū­tis­ka gan dia­gno­zes no­teik­ša­nai, gan pa­rei­zas ār­stē­ša­nas tak­ti­kas iz­vē­lei.

No­de­rī­gi

Kas jā­ie­vē­ro, mē­rot asins­spie­die­nu:

  • Mē­rī­ju­mi jā­veic klu­sā, mie­rī­gā un ēr­tā gai­sot­nē, is­ta­bas tem­pe­ra­tū­rā.
  • Pus­stun­du pirms mē­rī­ju­ma jā­at­tu­ras no ēša­nas, al­ko­ho­la lie­to­ša­nas, smē­ķē­ša­nas, fi­zis­kas slo­dzes un zā­ļu lie­to­ša­nas.
  • Pirms mē­rī­ju­ma veik­ša­nas ne­pie­cie­ša­ma vis­maz pie­cas mi­nū­tes il­ga at­pū­ta.
  • Mē­rī­ju­ma lai­kā ne­drīkst sa­ru­nā­ties vai iz­da­rīt asas kus­tī­bas.
  • Asins­spie­die­nu ie­tei­cams mē­rīt div­reiz die­nā vie­nā un ta­jā pa­šā lai­kā - pirms bro­kas­tīm un va­ka­rā, ja vien ārsts nav no­rā­dī­jis ci­tā­di.
  • Mē­rī­ju­mu veic krei­sa­jā ro­kā vai ta­jā ro­kā, ku­rā asins­spie­diens kon­krē­ta­jam cil­vē­kam ir aug­stāks.
  • At­kār­to­tu asins­spie­die­na mē­rī­ju­mu veic tai pa­šai ro­kai 3-5 mi­nū­tes pēc tam, kad no man­še­tes ir pil­nī­gi iz­laists gaiss. Lai­kā starp šiem mē­rī­ju­miem ne­va­ja­dzē­tu mai­nīt man­še­tes no­vie­to­ju­mu un ķer­me­ņa po­zu.
  • Stan­dar­ta po­za asins­spie­die­na mē­rī­ša­nas lai­kā ir sē­dus, at­bal­sto­ties pret krēs­la at­zvel­tni, kā­jām jā­būt at­slā­bi­nā­tām un ne­sa­krus­to­tām, ro­ku at­kai­li­na un no­vie­to uz gal­da virs­mas.
  • Mē­rot asins­spie­die­nu, mu­gu­rā ne­drīkst būt ciešs vai spie­došs ap­ģērbs. Ja nā­kas uz­ro­tīt pie­dur­kni, jā­rau­gās, lai tā ne­no­spies­tu ro­kas asins­ri­ti.
  • Lai ie­gū­tu pre­cī­zus mē­rī­ju­mu re­zul­tā­tus, jā­lie­to ro­kas ap­kār­tmē­ram at­bil­sto­ša man­še­te. Ja tā ir pā­rāk pla­ta vai šau­ra, re­zul­tāts var būt kļū­dains.
  • Ar­te­ri­ālais asins­spie­diens mai­nās ar kat­ru sirds­puk­stu, tā­pēc di­vu vai vai­rā­ku mē­rī­ju­mu vi­dē­jais re­zul­tāts asins­spie­die­nu rak­stu­ro pre­cī­zāk ne­kā vie­na mē­rī­ju­ma re­zul­tāts.
  • Sā­kot lie­tot jaun­u asins­spie­die­na mē­rī­ša­nas ie­rī­ci, pir­ma­jā lie­to­ša­nas die­nā re­zul­tā­ti pa­ras­ti ir aug­stā­ki ne­kā nā­ka­ma­jās die­nās. Pa­iet 2-3 die­nas, līdz no­tiek cil­vē­ka un mēr­apa­rā­ta sav­star­pē­jā pie­ra­ša­na un re­zul­tāts ie­gūst ti­ca­mī­bu.

Mē­rī­jums uz augš­del­ma

Uz augš­del­ma uz­liek man­še­ti, lai tās vi­dus­da­ļa at­ras­tos sirds augs­tu­mā, bet apakš­ējā ma­la - 2 cm virs el­ko­ņa lo­cī­ta­vas. Man­še­te jā­uz­liek tik cie­ši, lai starp to un ro­kas virs­mu va­rē­tu ie­likt rā­dī­tāj­pirk­stu. Ja asins­spie­die­nu mē­ra gu­ļus stā­vok­lī, ro­kai jā­at­ro­das pa­ra­lē­li ķer­me­nim un jā­būt ne­daudz pa­cel­tai - augs­tu­mā, kas at­bilst krūš­kur­vja vi­dum. Zem ple­ca un el­ko­ņa var pa­likt ma­zu spil­ven­ti­ņu.

Mē­rī­jums uz apakš­del­ma

Man­še­te jā­no­stip­ri­na tā, lai ēr­ti pie­gu­lē­tu plauk­stas pa­mat­nei. Plauk­stas pa­mat­ni un del­nu at­slā­bi­na, ne­vir­za plauk­stas pa­mat­ni ne uz priekš­u, ne at­pa­kaļ, ne­sa­velk pirk­stus dū­rē. Ro­ka jā­tur tā, lai ie­rī­ce at­ras­tos tie­ši sirds augs­tu­mā. Ja man­še­te at­ra­dī­sies zem­āk par sirds augs­tu­mu, mē­rī­ju­ma re­zul­tāts būs pa­aug­sti­nāts, ja aug­stāk - pa­ze­mi­nāts un abos ga­dī­ju­mos kļū­dains. Tā­pat ne­va­jag tu­rēt man­še­ti ar ot­ru ro­ku, jo arī tas var ra­dīt mē­rī­ju­ma ne­pre­ci­zi­tā­ti.

Dzī­ves­vei­da ie­tei­ku­mi:

  • At­brī­vo­ties no lie­kā sva­ra.
  • Ne­lie­tot uz­tu­rā vai­rāk par 4-6 g sāls die­nā.
  • Lai uz­ņem­tu kā­li­ju, mag­ni­ju un kal­ci­ju, ēst vai­rāk dār­ze­ņu, ziv­ju, jū­ras pro­duk­tu, ma­zi­nāt dzīv­nie­ku iz­cel­smes tauk­vie­lu pa­tē­ri­ņu.
  • At­teik­ties no smē­ķē­ša­nas.
  • Ie­vē­rot mē­re­nī­bu al­ko­ho­la lie­to­ša­nā (pie­ļau­ja­mā de­va - 20-25 g ab­so­lū­tā al­ko­ho­la sie­vie­tēm un 30-35 g vī­rie­šiem).
  • Rū­pē­ties par re­gu­lā­ru fi­zis­ku slo­dzi (vin­grot, ātr­i so­ļot, stai­gāt, pel­dēt u. c.)
  • Sa­ma­zi­nāt ner­vu sa­sprin­dzi­nā­ju­mu, ap­gūt stre­sa ma­zi­nā­ša­nas pa­ņē­mie­nus.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.