Kamēr vieniem sports svaigā gaisā kļuvis jau par ierastu praksi, citi ziemas sezonā baidās nodarīt pāri savai veselībai, tāpēc izvēlas tikai tādas fiziskās aktivitātes, ko piedāvā iekštelpas.
Alternatīvā fitnesa treneris Viesturs Saldavs (fitnessabc.lv) dod padomus, kā pareizi sportot ziemā pieejamākajā un vislētākajā sporta zālē ar neierobežotu darba laiku - brīvā dabā.
1. Ir ilgāk jāiesildās. Viens no pirmajiem noteikumiem, sākot treniņus ziemā: ir ilgāk jāiesildās. Aukstumā ķermenis sasilst lēnāk, tāpēc, vēl esot telpās, var sākt iekustināt muskuļus, piemēram, uz vietas intensīvi soļojot. Arī izejot ārā, treniņš jāuzsāk pakāpeniski - sākumā var iet raitā solī, tad pāriet uz lēnu skriešanu, pakāpeniski palielinot intensitāti.
• Pareizi veikta iesildīšanās samazina traumu risku.
2. Jāsagādā pilns ekipējums - cimdi, šalle, cepure, ausu sildītāji un termoveļa. Arī sportā nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Tāpēc, neatkarīgi no gadalaika, ir jārūpējas, lai treniņa laikā nebūtu auksti un arī ne pārāk karsti. Lai arī tas izklausās sarežģīti, tas izpildāms ir pavisam vienkārši: uzsākot sportot ārā ziemā, jāsagādā pilns ekipējums - cimdi, šalle, cepure, ausu sildītāji un termoveļa. Biezā jaka noteikti jāaizstāj ar vairākām plānākām, lai var novilkt un apsiet ap vidukli, kad paliek par karstu. Ļoti nepareizi ir apģērbties par plānu un no mājas iziet ar domu, ka treniņa laikā noteikti sasildīsies. Tieši tādā veidā cilvēki bieži vien saaukstējas, un līdz ar to zūd viņu motivācija kustēties.
• Nekādā gadījumā nevienu ķermeņa daļu nedrīkst atstāt neapsegtu, jo vējš to var apsaldēt pat nejūtot.
• Gada tumšajā laikā noteikti jāparūpējas par apģērbu ar atstarojošiem elementiem vai atstarojošo vesti.
3. Brīvā dabā var ne tikai skriet. Brīvā dabā var izpildīt ne tikai skriešanas, bet arī spēka, lokanības un pat specifiskus ātruma vingrinājumus. Šis gadalaiks ir pateicīgs, jo, piemēram, sniegā var labi izvingrināt kājas, tās augstu cilājot, bet, atbalstoties pret koku, izstaipīties. Savukārt roku un muguras treniņus var apvienot ar praktisku nodarbi - sniega šķūrēšanu pagalmā.
4. Sportošana jāuzsāk pret vēju. Salīdzinot ar vasaru, kad var skriet un darboties, kur acis rāda, ziemā būtu jāizvairās no atklātiem ceļiem, jo koki un ēkas ir labi aukstā vēja aizsargi. Tāpat, lai mājupceļā būtu vieglāka skriešana un ķermenis neatdzistu, sportošana būtu jāuzsāk pret vēju. Te vēlreiz jāatgādina par iesildīšanās un ievingrināšanās nozīmīgumu treniņa sākumā.
5. Sākumā pietiks ar 20-30 minūšu ilgām aktivitātēm. Sportā ir svarīgi darīt gudrāk, nevis vairāk, tāpēc, ja vien neesat maratonists, treniņam nevajadzētu veltīt vairāk par vienu stundu. Iesācējiem, īpaši ziemā, sākumā pietiks ar 20-30 minūšu ilgām aktivitātēm. Organismam ir jādod atpūta, to nedrīkst pārpūlēt, jo tieši relaksēšanās laikā tajā notiek fizioloģiskie procesi, kas sniedz rezultātu. Sportošana ir tikai kā grūdiens ķermenim, kaut ko mainīt un rīkoties.
• Viens no praktiskākajiem veidiem, kā sekot līdzi treniņa intensitātei un ilgumam, ir dažādas aplikācijas un viedierīces.
6. Jācenšas elpot caur degunu. Ziemā vairāk jācenšas elpot caur degunu - fizisko aktivitāšu laikā tas var būt grūtāk nekā caur muti, tāpēc treniņu vajadzētu aizvadīt mierīgākā tempā. Lai nosegtu muti, var lietot arī sejas maskas, bet jāņem vērā, ka drāna no izelpotā gaisa paliek mitra. Tas var radīt ne tikai nepatīkamas sajūtas, bet arī mazināt aukstā gaisa aizturēšanas spējas un ietekmēt plaušu veselību.
7. Ir svarīgi iemīlēt procesu labsajūtas dēļ, ko tas sniedz. Sports prasa pacietību, tāpēc ir svarīgi iemīlēt procesu labsajūtas dēļ, ko tas sniedz. Jo tikai tad, kad sports kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu, tāpat kā zobu mazgāšana un iešana uz darbu, panākumi seko neatkarīgi no vecuma vai ģenētiskā talanta. Ja tomēr kādā brīdī apņēmība zūd, ir vērts vēlreiz pārskatīt savus mērķus.