Statistikas dati liecina, ka no 96 no katriem 100 pasaules iedzīvotājiem lieto mobilo tālruni. Latvija pieder pie tām diezgan daudzajām valstīm, kur šādu tālruņu ir vairāk nekā iedzīvotāju – aptuveni 130 mobilo uz 100 cilvēkiem. Ikdienā ienākuši viedtālruņi, arvien daudzveidīgākas kļūst to lietošanas iespējas, un līdz ar to pieaug arī laiks, ko cilvēki pavada ar tālruni rokā vai pie auss. Likumsakarīgi, ka laiku pa laikam tiek aktualizēts arī jautājums par mobilo tālruņu ietekmi uz mūsu veselību: vai tie nedara pāri ausīm, acīm, rokām, mugurai, nerviem un vai, lietoti ilgāku laiku, nevar veicināt vēža attīstību.
Mobilais tālrunis ir mazjaudīgs radiofrekvences raidītājs. Radioviļņi atšķirībā, piemēram, no rentgena stariem nav jonizējoši, to galvenā iedarbība uz cilvēka organismu saistīta ar audu sasilšanu, kas nav izteikta, un pētījumos tai nav konstatēta kaitīga iedarbība. Cēloņi veselības problēmām, kas saistītas ar mobilajiem tālruņiem, bieži meklējamas nevis pašos telefonos, bet to lietošanas paradumos.
Kā ar vēzi
Saskaņā ar Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras (IARC) ieviesto klasifikāciju radiofrekvences starojums tiek traktēts kā cilvēkiem varbūtēji karcinogēns, kas nozīmē, ka nav pietiekamu pierādījumu, kas ļautu apgalvot vai noliegt, ka šis faktors izraisa vēzi. (Šajā pašā kategorijā ierindoti, piemēram, pūderis, kas ražots uz talka bāzes, svins, bitumens, benzīns, divdaivu ginka ekstrakts, acetaldehīds u.c.) Atzinums lielā mērā balstīts uz 2011. gadā veiktā IARC koordinētā Interfona pētījuma datiem. Pētījums tika veikts 13 valstīs ar mērķi konstatēt saistību starp mobilo tālruņu lietošanu un galvas un kakla ļaundabīgo audzēju īpatsvaru pieaugušiem cilvēkiem. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka mobilo tālruņu masveida lietošanas periods vēl nav pietiekami ilgs, lai varētu izdarīt nekļūdīgus secinājumus par ilgtermiņa ietekmi uz veselību, tāpēc pētījumi turpinās, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā mobilo tālruņu augošo popularitāti, tostarp jauniešu un bērnu vidū.
Kamēr nepārprotamu secinājumu vēl nav, nenāktu par ļaunu ievērot mērenību mobilo tālruņu lietošanā - runāt īsi; pēc iespējas izmantot brīvroku sistēmu vai sazināties ar īsziņu starpniecību, jo, turot telefonu no galvas 30-40 cm attālumā, radioviļņu iedarbība jūtami samazinās. Šā paša mērķa vārdā ieteicams mobilo tālruni, kad vien iespējams, turēt izslēgtu, kā arī neatteikties no vecā, labā stacionārā telefona. Jāteic gan, ka daudzi mobilo tālruņu lietotāji nav gatavi ievērot šādus ierobežojumus, pat ja ir jau izjutuši citas problēmas, kas neliek uz sevi tik ilgi gaidīt.
Acu pārpūle
Ilgstoši skatoties viedtālruņa ekrānā, tāpat kā datorā, cilvēks sāk retāk mirkšķināt acis, un rodas redzes diskomforts, kas izpaužas kā graušana, asarošana, dedzināšana un miglošanās. Tas ir sausās acs sindroms, kas ir īpaši izteikts, ja telpās ir zems gaisa mitrums un cilvēks nelieto pietiekami daudz šķidruma. Ja sausās acs sindromu nenovērš, tas var novest pie hroniska konjunktivīta - acs gļotādas iekaisuma, ko izraisa vīrusi un baktērijas. Tas jau prasa nopietnu izmeklēšanu un ārstēšanu. Lai nepieļautu sindroma attīstību, dienā jāizdzer 1,5-2 litri ūdens un jārūpējas, lai telpās relatīvais gaisa mitrums būtu 40-50% robežās. ASV acu ārstu vērojumi liecina, ka līdz ar viedtālruņu masveida ienākšanu apritē pieaug miopijas - tuvredzības - izplatība. Turklāt zili violetā gaisma, ko izstaro viedtālruņi, iespējams, veicina vecuma makulas deģenerācijas attīstību, kas noved pie pakāpeniska redzes zuduma.
Īsziņu kakls
Ilgstoša skatīšanās lejup tālruņa ekrānā var negatīvi ietekmēt mugurkaulu, jo stipri pieaug spiediens. Neitrālā pozīcijā pieauguša cilvēka galva sver aptuveni 4-5 kg. Ja galva tiek noliekta 15 grādu leņķī uz priekšu, aptuvenais spiediens uz mugurkaulu ir jau 12 kg, 30 grādu leņķī - 18 kg, 45 grādu leņķī - 22 kg, bet 60 grādu leņķī - pat 27 kg. Īsziņu rakstīšanas gaitā ir nodarbinātas arī rokas, kurām jāveic sīkas, samērā precīzas kustības, un tas palielina saspringumu vēl vairāk, tāpēc šī darbošanās ir veselībai kaitīgāka nekā, piemēram, grāmatas lasīšana. Tipiskie simptomi ir hroniskas galvassāpes, sāpes plecos un kakla apvidū, salīkusi mugura. Tālāk var sekot sūdzības par stājas izmaiņām, sāpēm un tirpšanu visas rokas garumā, līdz pat pirkstiem. Ja situāciju nemaina, var attīstīties deģeneratīvas mugurkaulāja izmaiņas, muskuļu un nervu bojājumi, plaušu tilpuma samazināšanās par 30%, sirds slimības, arī gremošanas problēmas.
Risinājums: ieteicams turēt tālruni acu līmenī, lai samazinātu spiedienu uz kaklu. Ja tas neizdodas, tad tālruņa ekrānā var skatīties ar lejupvērstu skatienu, nevis fiziski noliecot galvu. Kad vien iespējams, var izmantot ziņapmaiņas lietotnes datorā, tā izvairoties no neērtās skatīšanās mazajā ekrānā. Turklāt, līdzīgi kā ieteikts darīt darbā ar datoru, arī aktīvas viedtālruņa lietošanas laikā vēlams ik pa laikam ieturēt atpūtas pauzes, izstaipīties un pavingrot.
Nomofobija
Tā ir viena no mūsu gadu tūkstoša jaunajām problēmām. Tās vārds nāk no saīsinājuma angļu valodā no mobile phobia - bailes palikt bez mobilā telefona. Atklājot, ka telefons kaut kur atstāts, izlādējies, beidzies kredīts vai nav zonas, cilvēku pārņem stress, bailes, kas bieži vien ir iracionālas, viņš jūtas izolēts no sabiedrības un visa, kas svarīgs. Ja tik tiešām palikšanai bez sakariem var būt sliktas sekas, piemēram, nepatikšanas darbā, ja laikus neizdodas sazināties ar priekšniecību vai klientu, vai arī kāds tuvs cilvēks ļoti uztrauksies, nesaņēmis zvanu, tad vienmēr jāatceras nēsāt līdzi uzlādētu telefonu, laikus samaksāt par pieslēgumu vai papildināt kontu, visādam gadījumam svarīgākos numurus ierakstīt arī piezīmju grāmatiņā, lai varētu piezvanīt no kāda cita tālruņa. Ja satraukumam nav racionāla pamata, eksperti iesaka vairākkārt dziļi ieelpot, izbaudīt miera mirkļus un padomāt par to, ka cilvēki vēl pavisam nesenā pagātnē iztika bez mobilajiem telefoniem - un palika dzīvi...
Vēl viena agrāk nebijusi problēma ir «kabatas viltus vibrācija» - cilvēkam, kurš ļoti gaida kādu zvanu vai īsziņu, šķiet, ka telefons kabatā vai somā vibrē, viņš to pārbauda atkal un atkal, un - jo biežāk, jo vairāk satraucas. Ja tas notiek regulāri un traucē koncentrēties ikdienas pienākumiem, jāmeklē psihoterapeita palīdzība.
Miega problēmas
Ar viedtālruni ir tāpat kā ar televizoru, datoru vai pat satraucošu tekstu lasīšanu - vismaz stundu pirms gulētiešanas bez tā vajadzētu iztikt. Tomēr izpētīts, ka lielais vairums cilvēku to neņem vērā. Ja guļamistabā atrodas vieta gan televizoram, gan datoram, tad mobilais tālrunis uz naktsgaldiņa tāds nieks vien ir un īsziņu rakstīšanā pusnaktī zem segas ir sava romantika. Taču mākslīgā zilā gaisma acīmredzot nomāc miega hormonus, secinājuši amerikāņu miega eksperti. Bet to, kurš aizmidzis, var pamodināt telefona zvans vai vienkārši ekrāna iemirgošanās. Savukārt norvēģu pētījumā, apkopojot datus par 10 000 pusaudžiem, konstatēts - jo ilgāks laiks pirms gulētiešanas pavadīts pie viedierīcēm, jo sliktāka miega kvalitāte. Raugoties izgaismotajos ekrānos, smadzenes acīmredzot saņem nepareizus signālus.
Negadījumu risks
Arvien vairāk cilvēku cieš dažādos sīkos un pat lielos negadījumos, jo iet pa ielu vai stāv sabiedriskā transporta salonā, rakstot īsziņas vai skatoties telefonā filmu, tādēļ neskatās, kur sper soli. Kādam gadās ieskriet kokā, sadurties ar pretimnācēju vai velosipēdistu, doties pāri krustojumam pie sarkanās gaismas utt. Arī pie stūres daudzi pretēji noteikumiem runā pa telefonu, neizmantojot brīvroku sistēmu, dažs izmanās arī rakstīt īsziņas, un tas var beigties bēdīgi.
Atmiņas ierūsēšana
Viedierīces daudz ko atceras mūsu vietā, un nav vairs jāiekaļ no galvas tālruņa numuri, nav jāpūlas iegaumēt dažādus faktus un datus, kas vajadzīgi darbā vai sadzīvē, jo tos ātri var uzmeklēt internetā. Taču, kad atmiņa nav jānodarbina, tā sāk ierūsēt un cilvēks kopumā kļūst garīgi slinks. Tā liek domāt Kanādā, Vaterlo universitātē, veiktais pētījums ar 600 dalībniekiem: jo mazāk laika cilvēks pavada, darbodamies ar viedtālruni, jo labākas ir viņa kognitīvās iemaņas un analītiskās spējas.
Netīrāks par poda sēdekli
Uz mobilajiem tālruņiem konstatētas gan izkārnījumu daļiņas, gan dažādi elpceļu, zarnu, urīnceļu, ādas, acu un citu infekciju izraisītāji mikroorganismi. To koncentrācija ir lielāka nekā uz tualetes poda sēdekļa. Visi zina, ka tualete ir jātīra, bet tīrīt mobilo telefonu neienāk prātā, kaut gan tas kopā ar lietotāju pabijis daudz dažādākās vidēs nekā poda sēdeklis un salasījis bagātīgu mikrobu buķeti. Eksperti iesaka lietot piemērotus dezinfekcijas līdzekļus telefonam un mazgāt rokas.