Os­te­opo­ro­ze. Zie­ma at­gā­di­na par kal­ci­ju

Ar zi­nā­mu ap­brī­nu uz­lū­ko­jam mo­žus se­ni­orus, ku­rus, var­būt ne pā­rāk lie­lā skai­tā, to­mēr var re­dzēt slē­po­jam vai rai­ti so­ļo­jam me­žā, par­kā, gar jū­ru. Te­pat līdz­ās ir arī ci­ti pie­mē­ri – vi­ņu vie­nau­dži, ku­ri vi­su zie­mu cen­šas ne­spert ne so­li lau­kā no mā­jas, bai­do­ties pa­slī­dēt ap­le­do­ju­ša­jās ie­lās, jo kri­tiens va­rē­tu beig­ties ar lū­zu­mu. Pa­mats ba­žām ne­re­ti ir os­te­opo­ro­ze, tau­tā dē­vē­ta par traus­lo kau­lu sli­mī­bu – to pa­šu, ku­ras pro­fi­lak­sei mums ie­sa­ka lie­tot kal­ci­ja pre­pa­rā­tus.

Kal­ci­ja lo­ma da­žā­dās dzī­vī­bas no­ri­sēs mū­su or­ga­nis­mā un kom­pli­cē­tie kal­ci­ja viel­mai­ņas pro­ce­si jo­pro­jām tiek pē­tī­ti, bet daudz ko zi­nāt­nie­kiem jau iz­de­vies no­skaid­rot.

Jā­sāk lai­kus

Ir zi­nāms, ka kal­ci­ja uz­krā­ša­na or­ga­nis­mā no­tiek ap­tu­ve­ni līdz 30 ga­du ve­cu­mam, bet pēc tam kau­lu stip­rī­bu vairs ne­var pa­lie­li­nāt, vie­nī­gi cen­sties uz­tu­rēt sa­snieg­ta­jā lī­me­nī. Ja ne­iz­do­das šo lī­me­ni no­tu­rēt, kau­lu ma­sa pa­kā­pe­nis­ki sa­ma­zi­nās, līdz zu­dums kļūst tik liels, ka var no­vest pie os­te­opo­ro­zes. Kau­lu ma­sai krī­to­ties, pie­aug risks, ka ra­dī­sies lū­zu­mi, tai skai­tā arī kom­pre­si­jas lū­zu­mi mu­gur­kau­lā, kas ir kla­sisks cē­lo­nis, kā­dēļ cil­vē­kiem ve­cum­die­nās mu­gu­ra kļūst lī­ka. Se­nos lai­kos ti­ka uz­ska­tīts, ka kau­lu kai­tes un lī­ka mu­gu­ra lie­lā ve­cu­mā ir ne­iz­bē­ga­ma, bet dau­dzi ne­maz ne­no­dzī­vo­ja līdz os­te­opo­ro­zes ve­cu­mam. Ne­var no­liegt, ka, pa­tei­co­ties mūs­die­nu me­di­cī­nas augo­ša­jām ie­spē­jām, pie­aug arī vi­dē­jais ie­dzī­vo­tā­ju mū­ža il­gums, un tā­pēc ir jā­do­mā, lai dzī­ves kva­li­tā­te bū­tu pēc ie­spē­jas la­ba arī sir­mā ve­cu­mā. Os­te­opo­ro­zes pro­fi­lak­sei te ir sva­rī­ga lo­ma. Kad os­te­opo­ro­ze jau iz­rai­sa sā­pes, lū­zu­mu risks ir ie­vē­ro­ja­mi liels un va­ja­dzī­ga no­piet­na ār­stē­ša­na. Lai tik tā­lu ne­no­nāk­tu, pa­tie­šām ir lai­kus jā­do­mā, kā uz­krāt lie­lā­ku kau­lu ma­su, jā­cen­šas uz­ņemt pie­tie­ka­mi daudz kal­ci­ja. Un, pro­tams, lai kau­li bū­tu stip­ri un ve­se­li, cil­vē­kam jeb­ku­rā ve­cu­mā ne­pie­cie­ša­ma adek­vā­ta fi­zis­ka slo­dze.

Cik kal­ci­ja va­ja­dzīgs

* Jau pirms dzim­ša­nas bēr­nam ne­pie­cie­šams kal­cijs, tā­pēc kal­ci­ja pre­pa­rā­tus ie­sa­ka lie­tot to­po­ša­jām mā­mi­ņām. Ja mā­te uz­ņem pie­tie­ka­mi daudz kal­ci­ja, tad mā­tes piens bēr­nam ir pie­tie­kams kal­ci­ja avots, ta­ču, uz­sā­kot pie­ba­ro­ša­nu un pār­ejot uz ci­tu pār­ti­ku, va­ja­dzī­go kal­ci­ja dau­dzu­mu ne vien­mēr iz­do­das no­dro­ši­nāt. Kal­ci­ja pre­pa­rā­tus zī­dai­nim va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā ie­teiks ārsts, kurš vi­ņu no­vē­ro.

* 1-3 ga­du ve­cu­mā bēr­nam die­nā ne­pie­cie­šams 500 mg kal­ci­ja, bet 4-8 ga­du ve­cu­mā jau 800-1200 mg kal­ci­ja. Ie­tei­cams lie­tot daudz pie­na pro­duk­tu un ci­tu ēdie­nu, ku­ros ir kal­cijs. Pē­tī­ju­mi lie­ci­na, ka dau­dzi bēr­ni ar uz­tu­ru to­mēr uz­ņem ne­pie­tie­ka­mu kal­ci­ja dau­dzu­mu un vi­ņiem ir jā­lie­to kal­ci­ja pre­pa­rā­ti.

* 9-18 ga­du ve­cu­mā strau­ji augo­ša­jam or­ga­nis­mam va­jag 1200-1500 mg kal­ci­ja die­nā. Ša­jā ve­cu­mā to uz­ņemt ar uz­tu­ru ir pro­ble­mā­tis­ki ne ti­kai lie­lās de­vas dēļ, bet arī tā­pēc, ka, bēr­niem kļūs­tot pat­stā­vī­gā­kiem, ve­cā­ki vairs ne­var tik la­bi kon­tro­lēt vi­ņu ēdien­kar­ti un tī­ņi bie­ži dod priekš­ro­ku ne­ve­se­lī­giem naš­ķiem, tā­pēc ir liet­de­rī­gi pa­pil­dus uz­ņemt kal­ci­ju uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju vai bez­re­cep­šu me­di­ka­men­tu for­mā.

* 19-50 ga­du ve­cu­mā die­nā jā­uz­ņem 1000 mg kal­ci­ja. Ša­jā mū­ža pos­mā cil­vē­kam jau va­ja­dzē­tu būt pie­tie­ka­mi no­brie­du­šam un at­bil­dī­gam, lai se­ko­tu sa­vam kal­ci­ja pa­tē­ri­ņam un ap­zi­nā­tos, ka līdz 30 ga­du ve­cu­mam jā­vei­do kal­ci­ja uz­krā­ju­mi, lai nā­kot­nē ma­zi­nā­tu os­te­opo­ro­zes ris­ku.

* Grūt­nie­cēm un ar krū­ti ba­ro­jo­šām mā­mi­ņām par pie­tie­ka­mu kal­ci­ja de­vu tiek uz­ska­tī­ti 1300-1500 mg die­nā.

* 50-65 ga­du ve­cu­mā abu dzi­mu­mu pār­stāv­jiem ne­pie­cie­šams 1000 mg kal­ci­ja die­nā vai at­se­viš­ķās si­tu­āci­jās arī vai­rāk. Ne­sa­ņe­mot va­ja­dzī­go de­vu, kal­ci­ja līk­ne strau­ji slīd uz le­ju, un tas var no­vest pie os­te­opo­ro­zes.

* Pēc 65 ga­du ve­cu­ma sie­vie­tēm un vī­rie­šiem die­nā ie­tei­cams uz­ņemt 1500 g kal­ci­ja.

No­de­rī­gi!

• Kal­cijs sa­sto­pams pie­nā, ke­fī­rā, biez­pie­nā, jo­gur­tā, krē­ju­mā, sie­rā un ci­tos pie­na pro­duk­tos, arī zi­vīs, spi­nā­tos, vir­ziņ­kā­pos­tos, bro­ko­ļos, pē­ter­sī­ļos, dil­lēs, da­žā­dās sēk­li­ņās, riek­stos u.c. Ti­kai ar uz­tu­ru uz­ņemt ne­pie­cie­ša­mo kal­ci­ja dau­dzu­mu ir grū­ti.
• Or­ga­nis­ma spē­ja ab­sor­bēt uz­ņem­to kal­ci­ju nav ne­ie­ro­be­žo­ta, vie­nā rei­zē ne­uz­sū­cas vai­rāk par 500 mg kal­ci­ja, bet pā­rē­jais tiek iz­va­dīts. Pie­au­gu­šam cil­vē­kam, ku­ram ne­pie­cie­šams viens grams kal­ci­ja die­nā, ie­tei­cams lie­tot 400 mg kal­ci­ja div­reiz die­nā, jo pā­rē­jo dau­dzu­mu pa­ras­ti uz­ņem ar uz­tu­ru. Ja ēdien­kar­tē ir ga­na daudz kal­ci­ju sa­tu­ro­šo pro­duk­tu, pie­tiek ar 400 mg kal­ci­ja vien­reiz die­nā.
• Lai or­ga­nisms piln­vēr­tī­gi ab­sor­bē­tu un iz­man­to­tu kal­ci­ju, ir bū­tis­ki, lai vien­lai­kus tik­tu uz­ņemts arī D3 vi­ta­mīns, mag­nijs un cinks.
• D3 vi­ta­mīns ir sva­rīgs kal­ci­ja ab­sor­bci­jai, kau­lu mi­ne­ra­li­zā­ci­jai un hor­mo­nu re­gu­lā­ci­jai, ku­ri ir at­bil­dī­gi par nor­mā­lu kal­ci­ja un fos­fo­ra lī­me­ni asi­nīs un kau­los.
• Ne ti­kai kal­cijs, bet arī D3 vi­ta­mīns ir ļo­ti bū­tisks bēr­na aug­ša­nai un piln­vēr­tī­gai vi­ņa ske­le­ta sis­tē­mas at­tīs­tī­bai. Ja D3 vi­ta­mī­na ir par maz, var at­tīs­tī­ties ra­hīts, bērns ir ner­vozs, vai­rāk svīst, slik­ti guļ, bie­žāk sli­mo ar in­fek­ci­jas sli­mī­bām, sma­gā­kos ga­dī­ju­mos no­vē­ro arī kau­lu iz­mai­ņas.
• Cil­vē­kam ne­re­ti vien­lai­kus ir gan kal­ci­ja, gan mag­ni­ja trū­kums, tur­klāt kal­ci­ja de­fi­cī­tu ir grū­ti no­vērst, ne­lik­vi­dē­jot mag­ni­ja de­fi­cī­tu. Ir jā­no­dro­ši­na, lai or­ga­nis­mā bū­tu pa­rei­za kal­ci­ja un mag­ni­ja at­tie­cī­ba.
• Cin­kam ir no­zī­me kau­lu at­jau­ni­nā­ša­nās pro­ce­sos, un tas pie­da­lās kal­ci­ju fik­sē­jo­šās mat­ri­ces vei­do­ša­nā kau­los. Pē­dē­jā lai­kā zi­nāt­ne at­zīst, ka cin­ka de­fi­cīts or­ga­nis­mā sa­sto­pams daudz bie­žāk, ne­kā ti­ka uz­ska­tīts ag­rāk.
• Ne­drīkst vie­nā ēdien­rei­zē lie­tot kal­ci­ja un dzelzs pre­pa­rā­tus, jo tas ka­vē kal­ci­ja uz­sūk­ša­nos. Ir arī pro­duk­ti, kas pa­stip­ri­nā­ti pie­sais­ta un iz­va­da no or­ga­nis­ma kal­ci­ju: ko­fe­īnu sa­tu­ro­ši dzē­rie­ni, trek­ni ēdie­ni, balast­vie­lām ba­gā­ti pro­duk­ti u.c.
• Kal­ci­ja trū­ku­mu vei­ci­na arī ne­sa­ba­lan­sē­tas di­ētas, pār­mē­rīgs sāls pa­tē­riņš, smē­ķē­ša­na, re­gu­lā­ra lie­lu al­ko­ho­la de­vu lie­to­ša­na.
• Nav īs­ti ko­rek­ti ap­gal­vot, ka la­bā­kais no kal­ci­ja pre­pa­rā­tiem ir tā sau­ca­mais da­bī­gais kal­cijs no olu čau­ma­lām, ko­raļ­ļiem, glie­mež­vā­kiem u.c. Ir pat val­stis, kur šā­da vei­da pre­pa­rā­tus ofi­ci­āli ir aiz­liegts lie­tot grūt­nie­cēm, jo tie­ši da­žā­dās čau­lās un čau­ma­lās, kas ir dzī­va­jiem or­ga­nis­miem ma­zāk bū­tis­kas struk­tū­ras, no­nāk vie­las, kas tiem nav va­ja­dzī­gas vai ir kai­tī­gas, pie­mē­ram, sma­gie me­tā­li, ja tā­di ir vi­dē.
• Ap­lams ir tau­tā vie­tām val­do­šais uz­skats, ka no kal­ci­ja pre­pa­rā­tiem pār­kaļ­ķo­šo­ties asins­va­di. Tas ir tā dē­vē­tais kal­ci­ja pa­ra­dokss: skle­ro­tis­kas asins­va­du iz­mai­ņas vai­rāk at­tīs­tās ne­vis tiem, ku­ri lie­to daudz kal­ci­ja, bet gan tiem, ku­riem kal­ci­ja or­ga­nis­mā trūkst.
• Iz­vē­lo­ties kal­ci­ja pre­pa­rā­tus, jā­pie­vērš uz­ma­nī­ba tie­ši kal­ci­ja jo­nu (ne­vis kal­ci­ja kar­bo­nā­ta, lak­tā­ta, cit­rā­ta vai ci­ta sa­vie­no­ju­ma) dau­dzu­mam kat­rā de­vā.