PRODUKTI, kas sek­mē tie­vē­ša­nu

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Esi ne­at­lai­dīgs – tas ir gal­ve­nais, ko var ie­teikt cil­vē­kam, kurš pū­las nor­ma­li­zēt ķer­me­ņa ma­su. Ag­ri vai vē­lu nā­kas sa­prast, ka tā nav kam­pa­ņa, bet gan pa­sā­ku­mu kom­plekss, kur vie­na sa­stāv­da­ļa pa­pil­di­na ci­tas un kat­ra dod sa­vu ie­gul­dī­ju­mu ce­ļā uz mēr­ķi.

Bū­tis­ka lo­ma ir fi­zis­ka­jai slo­dzei un arī gud­rai ēša­nas stra­tē­ģi­jai. Kra­si uz­tu­ra ie­ro­be­žo­ju­mi, kā dau­dzi jau zi­na no pie­re­dzes, nav la­bā­kais ri­si­nā­jums. Lai no­tie­vē­tu, va­jag pa­āt­ri­nāt viel­mai­ņu, bet, kad ēdie­na de­vas tiek jū­ta­mi sa­ma­zi­nā­tas, bie­ži no­tiek tie­ši pre­tē­jais: ķer­me­nis uz to re­aģē, kra­si pa­lē­ni­not viel­mai­ņu. Un vai gan var to pār­mest or­ga­nis­mam, kurš ga­du tūk­sto­šiem il­ga­jā evo­lū­ci­jas gai­tā ir ie­mā­cī­jies, ka ba­da ap­stāk­ļos jā­cen­šas ie­tau­pīt ener­ģi­ju, lai va­rē­tu iz­dzī­vot? Da­žiem šī ten­den­ce ir iz­teik­ta vai­rāk, ci­tiem ma­zāk, bet tie­vēt grib gan vie­ni, gan ot­ri.

Vai­rāk mus­ku­ļu

Cil­vē­kam kļūs­tot ve­cā­kam, viel­mai­ņa kļūst lē­nā­ka un lie­lā mē­rā te vai­nīgs mus­ku­ļu ma­sas zu­dums - ap­rē­ķi­nāts, ka ik ga­du tiek zau­dē­ti 200-300 g mus­ku­ļu, ku­ri at­ro­fē­jas, ja tos ne­no­dar­bi­na. Tas no­zī­mē, ka or­ga­nisms pa­tē­rē ma­zāk ka­lo­ri­ju un at­tie­cī­gi uz­krāj vai­rāk lie­kā sva­ra. Mus­ku­ļi ir kā ma­zi mo­to­ri­ņi, kas tē­rē mū­su uz­ņem­tās ka­lo­ri­jas, tā­pēc ir sva­rī­gi dot tiem dar­bu.

Rī­ta­ros­mei - jā

Lai gan šī do­ma jau kopš sko­las ga­diem var lik­ties ne­pa­tī­ka­ma, ir vērts sa­ņem­ties un no­dar­bo­ties ar rī­ta vin­gro­ša­nu pirms bro­kas­tīm 30-60 mi­nū­šu. Pro­tams, vin­gro­ša­na cil­vē­kam nāk par la­bu jeb­ku­rā die­nas da­ļā, bet ir pē­tī­ju­mi, kas lie­ci­na, ka tie­ši no rī­ta or­ga­nisms sa­de­dzi­na trīs­reiz vai­rāk tau­ku ne­kā pā­rē­jā lai­kā, kad tas dod priekš­ro­ku ne­sen ap­ēs­ta­jiem ogļ­hid­rā­tiem. Ja cil­vēks guļ se­šas stun­das un il­gāk, tad or­ga­nisms iz­tē­rē ie­priek­šē­jā die­nā uz­ņem­tos ogļ­hid­rā­tus da­žā­du fun­kci­ju no­dro­ši­nā­ša­nai un no rī­ta ņem ener­ģi­ju no sa­viem tau­ku uz­krā­ju­miem. Rī­ta vin­gro­ša­na arī ak­ti­vi­zē viel­mai­ņu un pa­līdz to uz­tu­rēt ak­tī­vu vis­as die­nas ga­ru­mā, līdz ar to pie­aug ka­lo­ri­ju iz­man­to­ša­na. Rī­ta­ros­me tur­klāt dod mo­žu­mu un pa­līdz la­bāk pār­va­rēt stre­su.

Ne­ļaut ķer­me­nim pie­rast

Liet­pra­tē­ji arī ie­sa­ka ne­tu­rē­ties ti­kai pie vie­na fi­zis­kās slo­dzes vei­da, bet lai­ku pa lai­kam tos mai­nīt. Pie­ro­dot pie vie­na vei­da fi­zis­ka­jām ak­ti­vi­tā­tēm, or­ga­nisms sāk tē­rēt tām ar­vien ma­zāk ka­lo­ri­ju. Kad cil­vēks sāk just, ka ie­stā­ju­sies ru­tī­na un svars grib stā­vēt uz vie­tas, vi­ņam ie­tei­cams mai­nīt no­dar­bes vei­du, pie­mē­ram, so­ļo­ša­nu no­mai­nīt pret ri­teņ­brauk­ša­nu. Mai­not spor­ta vei­dus, tiek no­dar­bi­nā­tas at­šķi­rī­gas mus­ku­ļu gru­pas, ķer­me­nim at­kal nā­kas pa­pū­lē­ties un tē­rēt vai­rāk ener­ģi­jas.

Ēst bro­kas­tis

Tā ir ēdien­rei­ze, ku­ru dau­dzi iz­laiž. Ja bi­ju­si kār­tī­ga rī­ta­ros­me, tad par ēst­gri­bu no rī­ta ne­var sū­dzē­ties, un viel­mai­ņai tiek dots spē­cīgs star­ta sig­nāls. Bet ēst bro­kas­tis ir vērts arī tiem, ku­ri no rī­ta ne­vin­gro. Ja cil­vēks no­lemj pa­cies­ties līdz pus­die­nām, vi­ņa viel­mai­ņa pa­lē­ni­nās, un tas ne­sek­mē lie­ko tau­ku iz­man­to­ša­nu. No­vē­rots arī, ka tiem, ku­ri kār­tī­gi pa­ēd bro­kas­tis, die­nas gai­tā ir vieg­lāk pār­va­rēt kā­ri uz naš­ķē­ša­nos starp ēdien­rei­zēm.

Pro­duk­ti, kas sek­mē tie­vē­ša­nu

Vēl pirms kā­da lai­ka val­dī­ja uz­skats, ka asi ēdie­ni vei­ci­na ape­tī­ti, ta­ču iz­rā­dās - tie lie­lis­ki pa­līdz zau­dēt sva­ru, jo sti­mu­lē viel­mai­ņu. Tā­dēļ ēdien­kar­tē vē­lams re­gu­lā­ri ie­kļaut asos sar­ka­nos pi­pa­rus, Ka­jen­nas pi­pa­rus, in­gve­ru, da­žā­dus pi­kan­tus garš­vie­lu mai­sī­ju­mus. Tie­vē­tā­ju sa­bied­ro­tā ir arī za­ļā tē­ja, kas sa­tur anti­ok­si­dan­tus - ka­te­hī­nus, kas pa­līdz pa­āt­ri­nāt viel­mai­ņu, tur­klāt za­ļā tē­ja sek­mē arī slik­tā ho­les­te­rī­na lī­me­ņa pa­ze­mi­nā­ša­nos. Ie­tei­ca­mo pro­duk­tu sa­rak­stā ie­kļau­tas arī olas, kas sniedz ilg­sto­šu sā­ta sa­jū­tu, tā­pat piln­grau­du pro­duk­ti, kas ba­gā­ti ar balast­vie­lām. Vēr­tī­gas ir arī pu­pi­ņas, ku­ras ir ne vien ba­gā­tas ar šķiedr­vie­lām, bet arī sa­tur ho­le­cis­to­ki­nī­nu, kas no­māc ēst­gri­bu. Tiem, ku­riem pie­mīt no­slie­ce ēdien­rei­zēs pie­stū­ķēt se­vi ar ēdie­nu, ie­tei­cams sākt ar dār­ze­ņu vai aug­ļu sa­lā­tiem. Tā or­ga­nis­mam tiks vai­rāk vi­ta­mī­nu un ātr­āk ie­stā­sies sā­ta sa­jū­ta. Par la­bu nāk arī šķip­sni­ņa ka­nē­ļa - ame­ri­kā­ņu pēt­nie­ki kon­sta­tē­ju­ši, ka tas pa­līdz kon­tro­lēt in­su­lī­na svār­stī­bas asi­nīs, kas cil­vē­kam liek jus­ties iz­sal­ku­šam.

Ne­aiz­mirst ūde­ni

Lai va­rē­tu sek­mī­gi zau­dēt sva­ru, ir jā­ap­mie­ri­na or­ga­nis­ma pie­pra­sī­jums pēc ūdens. Ja ūdens trūkst, ķer­me­nis, tē­lai­ni iz­sa­ko­ties, jū­tas šo­kēts un do­mā ti­kai par to, kur da­būt ūde­ni, un par tau­ku de­dzi­nā­ša­nu vairs ne­rū­pē­jas. Ūdens ir ne­pie­cie­šams ļo­ti dau­dzām or­ga­nis­ma no­ri­sēm, ta­jā skai­tā piln­vēr­tī­giem viel­mai­ņas pro­ce­siem. Eks­pe­ri­men­tos pie­rā­dīts, ka tie, ku­ri uz­ņem pie­tie­ka­mi daudz ūdens, re­tāk grib naš­ķē­ties ar sal­du­miem.

Māja

Pieņemot lēmumu par dzīvokļa iegādi un apskatot potenciālos mājokļus, varam nonākt situācijā, kad uzmanību pievēršam vien dzīvokļa izskatam un platībai, taču aizmirstam par daudzām nozīmīgām detaļām. Ko nepieciešams pārbaudīt, lai pēcāk nenonāktu nepatīkamās situācijās saistībā ar jauniegādāto mājokli, stāsta Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.