Saskaņā ar sporta apģērbu zīmola 4F veikto pētījumu* precīzi trešdaļa Latvijas iedzīvotāju (33 %) ir diezgan neapmierināta ar savu fizisko formu, savukārt 5,7 % ir pilnīgi neapmierināti. Uz jautājumu, kāpēc tad viņi regulāri nenodarbojas ar sportu, vairums (40 %) atbildēja, ka viņiem nav laika, 17 % nav atraduši sporta veidu, kas viņiem patīk, bet piektdaļa (19 %) cieš no enerģijas trūkuma.
Gandrīz desmitdaļa respondentu (9,6 %) atbild, ka nenodarbojas ar sportu tāpēc, ka nodarbību laikā jūtas slikti - viņiem reibst galva, parādās aizdusa, sāp muskuļi un locītavas, dauzās sirds. Šīs sajūtas aptaujātajiem ļoti nepatīk, tāpēc viņi labāk pat nesāk treniņus, taču fitnesa treneris Kristaps Ence uzskata, ka šādas sajūtas var rasties sportiskās slodzes sākumā, ja pirms tam jaunizceptais sportists nekad nav trenējies. "Protams, ir jāpakonsultējas ar treneri, ar kādiem vingrinājumiem sākt treniņus, ja iepriekš nav iznācis nodarboties ar sportu vai ir bijis ilgs pārtraukums," iesaka treneris. "Tāpat nedrīkst klusēt, ka treniņa gaitā parādās sāpes vai kļūst slikti."
Ir arī tādi Latvijas iedzīvotāji, kam sports vienkārši nepatīk - viņu ir tieši 4,5 %. Vēl 0,6 % vispār nesaskata treniņu jēgu. Tomēr, ja nu viņi pēkšņi nolemtu uzsākt regulārus treniņus, fiziskā slodze un vingrinājumu programma vairumam Latvijas iedzīvotāju nebūtu lielākā problēma.
Aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem visgrūtāk ir izprast pareizu uzturu - šādu atbildi ir sniegušas 137 personas jeb 21 % respondentu.
“Ir saprotams, kāpēc daudzi apjūk, mēģinot sākt ēst veselīgi - "veselīgs uzturs" ir plašs un abstrakts jēdziens", - apgalvo uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. Kā uztura speciāliste Ksenija vispirms iesaka:
1. Koncentrēties nevis uz to pārtiku, kas jāēd, bet uz produktiem, no kuriem jāizvairās. Iespējams, tie liksies pašsaprotami - visa veida ātrā ēdināšana, saldumi, konditoreja, baltie milti, trekni ēdieni, limonādes. No tiem nav nemaz tik viegli atteikties, taču organisms novērtēs rezultātu.
2. Uzturs jābalsta uz augu izcelsmes produktiem - pilngraudu putraimiem, dārzeņiem un augļiem - mēs, Latvijas iedzīvotāji, tos ēdam par maz.
3. Jāpievērš uzmanība augstas kvalitātes olbaltumvielām - liesai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem ar zemu tauku saturu, kā arī pākšaugiem.
4. Vēlama produktu termiskā apstrāde ir vārīšana, sautēšana un cepšana cepeškrāsnī.
5. Protams, sava perfekta ēdienkarte katram jāpiemeklē individuāli, konsultējoties pie speciālista - mēs visi esam dažādi un katram vajadzīga sava pieeja.
Lielākajai daļai (51,5%) to, kas pastāvīgi nepiekopj veselīgu dzīvesveidu, respondentu ir grūtības gan ar fizisko vingrinājumu plānošanu un izpildi, gan ar izpratni par to, kā pareizi ēst.