So­lis pre­tī ve­se­lī­gā­kam uz­tu­ram: kon­fek­šu vie­tā da­te­les

Tas būs ne­liels so­lis pre­tī ve­se­lī­gā­kam uz­tu­ram: kon­fek­šu vie­tā iz­vē­lē­ties da­te­les. Arā­bu sa­kām­vārds stās­ta, ka Dievs da­te­lēm pie­šķī­ris četr­as brī­niš­ķī­gas spē­jas: glābt no ba­da, sniegt bau­du, at­brī­vot no ne­lā­gām do­mām un ār­stēt. Arā­bu zem­ēs da­teļ­pal­mas audzē jau vis­maz 6000 ga­du. Da­teļ­pal­mai pa­tīk, ja kā­jas ir ūde­nī, bet gal­va sau­lē. Tās ie­mī­ļo­tā da­bis­kā aug­ša­nas vie­ta ir tuk­sne­ša oā­ze.

Da­te­les sauc arī par tuk­sne­ša mai­zi un dzī­vī­bas ogām, jo tās spēj no­dro­ši­nāt cil­vē­ku ar dau­dzām sva­rī­gām uz­tur­vie­lām. Tuk­sne­šu ce­ļo­tā­ji il­gu lai­ku esot spē­ju­ši pār­tikt ti­kai no da­te­lēm un pie­na. Ru­nā, ka iz­dzī­vo­ša­nai eks­trē­mos ap­stāk­ļos die­nā pie­tie­kot ar glā­zi pie­na un vie­nu pa­šu da­te­li. Arā­bu ka­ra­vī­ri, do­do­ties kau­jā, kat­rā seg­lu pus­ē esot pie­ka­ri­nā­ju­ši mai­si­ņu ar žā­vē­tām da­te­lēm, ko uz­ēst, lai ātr­i at­jau­no­tu spē­kus un cī­ņas­spa­ru. Žā­vē­tas da­te­les iz­man­to­tas arī ka­mie­ļu ba­rī­bai, bet, pie­nā­kot grū­tiem lai­kiem, ļau­dis mil­tos sa­mal­tus da­te­ļu kau­li­ņus pie­vie­no­ju­ši mīk­lai, lai iz­nāk­tu vai­rāk mai­zes.

Kul­ti­vē­ta­jās pla­tī­bās da­teļ­pal­ma sāk nest aug­ļus 4.-7. ga­dā, bet, kad sa­sniedz ra­žas mak­si­mu­mu, se­zo­nā var dot vai­rāk ne­kā 100 kg aug­ļu. Dārz­ko­pji ie­vie­su­ši da­žā­dus pa­ņē­mie­nus, lai pa­lie­li­nā­tu da­te­ļu ra­žī­bu un pa­sar­gā­tu aug­ļus no bo­jā­ša­nās un kai­tēk­ļiem, tā­pat vi­ņi arī mēdz re­ti­nāt da­ļu aug­ļu, lai at­li­ku­šie va­rē­tu iz­augt kriet­ni lie­lā­ki. Ir daudz da­te­ļu šķir­ņu. Se­lek­ci­onē­tas arī da­te­les bez kau­li­ņiem, ta­ču gar­šas īpa­šī­bu zi­ņā tās at­pa­lie­kot no pa­ras­ta­jām. Da­te­les ēd vien­kār­ši tā­pat svai­gas un žā­vē­tas (vis­la­bāk - sau­lē kal­tē­tas), arī pil­dī­tas ar man­de­lēm, val­riek­stiem, ie­cu­ku­ro­tām cit­rus­aug­ļu mi­zi­ņām, hal­vu, mar­ci­pā­nu u.c., smal­ci­nā­tā vei­dā tās pie­vie­no kū­kām, ce­pu­miem un sal­da­jiem ēdie­niem. No da­te­lēm ra­žo pas­tu, ie­vā­rī­ju­mu, čat­ni­ju, sī­ru­pu, da­te­les šo­ko­lā­dē, da­ri­na da­te­ļu vī­nus, bez­al­ko­ho­lis­kos dzē­rie­nus un eti­ķi. Uz­tu­rā lie­to arī jaun­ās da­teļ­pal­mu la­pas, zie­dus un pum­pu­rus. No da­teļ­pal­mu su­las ga­ta­vo pal­mu cu­ku­ru un rau­dzē īpa­šu al­ko­ho­lis­ku dzē­rie­nu.

Svai­gas da­te­les ir sar­ka­nā vai dzel­te­nā krā­sā, bet žā­vē­jot tās ie­gūst vis­da­žā­dā­kos to­ņus - no gai­ši dzel­te­na līdz tumš­brū­nam, gan­drīz mel­nam; esot pat pe­lē­kas un gaiš­zi­las da­te­les. Mums la­bāk pa­zīs­ta­mas žā­vē­tās da­te­les, jo tās no­pēr­ka­mas mū­su vei­ka­los gan sve­ra­mā vei­dā, gan pa­ci­ņās, ar kau­li­ņiem un bez tiem. Žā­vē­jot da­te­les zau­dē ap 27% ūdens, kas ir sa­lī­dzi­no­ši ne­daudz. Žā­vē­tās da­te­lēs ir līdz 88% ogļ­hid­rā­tu, pār­sva­rā gli­ko­ze un fruk­to­ze, ko or­ga­nisms var ātr­i iz­man­tot, lai ie­gū­tu ener­ģi­ju fi­zis­kai vai ga­rī­gai dar­bī­bai. Tiek ap­gal­vots, ka da­te­les uz­la­bo do­mā­ša­nas pro­duk­ti­vi­tā­ti par 20%. Ja dien­die­nā sa­nāk lie­la fi­zis­ka slo­dze, var iz­man­tot da­te­les kom­bi­nā­ci­jā ar pie­nu, lai vai­ro­tu mus­ku­ļu spē­ku. Ja sa­vu­kārt dzī­ves­veids nav ne­kāds kus­tī­gais un pro­blē­mas ra­da lie­kais svars, tad ar da­te­lēm aiz­rau­ties ne­va­ja­dzē­tu, jo tās vei­ci­na ēst­gri­bu. No ot­ras pus­es, tie­vē­tā­jiem jā­uz­ņem balast­vie­las, un da­te­les ir ļo­ti labs to avots - 100 gra­mos var būt pat 26 g šķiedr­vie­lu, kas ir div­reiz vai­rāk ne­kā piln­grau­du mai­zē. Tā­pēc da­te­les no­dro­ši­na il­gā­ku sā­ta sa­jū­tu, pa­līdz pret aiz­cie­tē­ju­miem, vei­ci­na la­bo bak­tē­ri­ju vai­ro­ša­nos zar­nu trak­tā, līdz ar to sti­mu­lē or­ga­nis­ma imu­ni­tā­ti un rū­pē­jas par zar­nu audzē­ju pro­fi­lak­si. Aus­tru­mos da­te­les ir arī pla­ši pa­zīs­tams af­ro­dī­zijs. Ar tām esot mie­lo­ju­šies Tūk­stoš un vie­nas nakts pa­sa­ku gal­ve­nie va­ro­ņi. Pie­de­vām da­te­les ir la­ba uz­ko­da ce­ļo­ju­mos vai brī­žos, kad nav lai­ka ie­tu­rēt nor­mā­lu mal­tī­ti.

No­de­rī­gi

• La­bas kva­li­tā­tes žā­vē­tās da­te­les ir glu­das vai arī tā­das kā ne­daudz sa­bur­zī­tas. Liet­pra­tē­ji ne­ie­sa­ka pirkt stip­ri sa­čo­ku­ro­tas (va­rē­tu pat teikt - krun­kai­nas) un arī ne­spod­ras, pār­cu­ku­ro­ju­šās da­te­les.
• Pēr­kot fa­sē­tas da­te­les, jā­ska­tās, lai ie­pa­ko­jums bū­tu her­mē­tisks, bet tā sa­turs - krā­sas zi­ņā vien­da­bīgs.
• No­pēr­ka­mas arī da­te­les bez kau­li­ņiem, ta­ču, tās ēdot un do­dot bēr­niem, jā­uz­ma­nās, jo iek­šā ne­re­ti ir pa­li­ku­ši ve­se­li kau­li­ņi vai to frag­men­ti.
• Žā­vē­to da­te­ļu li­pī­gā virs­ma pie­sais­ta ne­tī­ru­mus un bak­tē­ri­jas, tā­pēc pirms ēša­nas vis­maz ne­fa­sē­tās da­te­les ie­tei­cams no­ska­lot ūde­nī un no­su­si­nāt.
• Da­te­les vē­lams gla­bāt tum­šā un vē­sā vie­tā. Tu­rē­ša­na po­li­eti­lē­na mai­si­ņos var vei­ci­nāt pe­lē­ju­ma at­tīs­tī­bu.
• Ie­cie­nīts un vien­kāršs žā­vē­tu da­te­ļu sa­ga­ta­vo­ša­nas veids ir iz­mēr­cē­ša­na kar­stā pie­nā.
• 100 gra­mos žā­vē­tu da­te­ļu ir 230-280 kkal.
• Da­te­lēm rak­stu­rī­ga mi­ne­rāl­vie­lu daudz­vei­dī­ba: dzelzs, varš, mag­nijs, cinks, man­gāns, kā­lijs, fos­fors, kal­cijs, ko­balts, kad­mijs, alu­mī­nijs, sērs, bors, flu­ors, se­lēns u.c. Tās sa­tur 23 amino­skā­bes, no ku­rām vai­rums ci­tos aug­ļos nav at­ro­da­mas. Da­te­lēs ir A un B gru­pas vi­ta­mī­ni, svai­gās - arī C vi­ta­mīns.
• Da­te­ļu su­lu un no­vā­rī­ju­mu tau­tas me­di­cī­nā lie­to pret sa­auk­stē­ša­nos. Da­te­les ie­sa­ka ēst sirds un asins­va­du sli­mī­bu pro­fi­lak­sei.

Re­cep­tes

• Da­te­ļu mai­ze. Sa­stāv­da­ļas. 250 g da­te­ļu, 125 g lo­bī­tu man­de­ļu, ¾ glā­zes pū­der­cu­ku­ra, vie­na tēj­ka­ro­te va­ni­ļas cu­ku­ra, šķip­sni­ņa sāls, četr­as olas, trīs ēdam­ka­ro­tes svies­ta, di­vas ēdam­ka­ro­tes kar­tu­pe­ļu cie­tes. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Da­te­les un man­de­les sī­ki sa­smal­ci­na. Olu bal­tu­mus at­da­la no dzel­te­nu­miem. Dzel­te­nu­mus sa­pu­to ar pū­der­cu­ku­ru, va­ni­ļas cu­ku­ru un sā­li, pie­vie­no mīk­stu svies­tu, da­te­les, man­de­les, kar­tu­pe­ļu cie­ti. Ie­ci­lā stin­grās pu­tās sa­pu­to­tus olu bal­tu­mus. Mīk­lu lej sa­ga­ta­vo­tā veid­nē, liek ie­sil­dī­tā ce­peš­krās­nī un cep mē­re­nā sil­tu­mā ap­tu­ve­ni pus­stun­du.
• Jē­ra ga­ļas sau­tē­jums ar da­te­lēm. Sa­stāv­da­ļas. Viens sī­pols, di­vas ķip­lo­ku dai­vi­ņas, mazs ga­ba­liņš svai­ga in­gve­ra, četr­as ēdam­ka­ro­tes olīv­u eļ­ļas, 800 g jē­ra ga­ļas mīk­stu­ma, sāls, mal­ti bal­tie pi­pa­ri, ķi­me­nes, ne­daudz saf­rā­na, 800 ml bul­jo­na, 400 g kar­tu­pe­ļu, 400 g bur­kā­nu, 200 g kon­ser­vē­tu vai vieg­li no­vā­rī­tu tur­ku zir­ņu, 100 g da­te­ļu. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Sī­po­lu, ķip­lo­ku dai­vi­ņas un in­gve­ru sī­ki sa­smal­ci­na, ne­daudz pa­sau­tē olīv­u eļ­ļā, pie­vie­no ne­lie­los ku­bi­ņos sa­griez­tu ga­ļu, tur­pi­na cept, līdz iz­tvai­ko iz­da­lī­ju­sies su­la. Pie­vie­no sā­li un garš­vie­las, uz­lej pus­i bul­jo­na, kad tas uz­vā­rās, ne­daudz sa­ma­zi­na lies­mu, trau­kam uz­liek vā­ku un sau­tē ap­tu­ve­ni pus­stun­du. No­tī­rī­tus kar­tu­pe­ļus un bur­kā­nus sa­griež pa­lie­los ga­ba­los, pie­vie­no ga­ļai, uz­lej at­li­ku­šo bul­jo­nu un sau­tē vēl ap­tu­ve­ni pus­stun­du. Kā­das des­mit mi­nū­tes pirms sau­tē­ša­nas bei­gām pie­vie­no da­te­les.
• Da­te­les ar ka­zu sie­ru. Sa­stāv­da­ļas. 12 lie­las kva­li­ta­tī­vas da­te­les, 150 g mīk­sta ka­zu sie­ra bez ga­ro­zi­ņas, pap­ri­kas pul­ve­ris. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Da­te­les pār­griež ga­re­nis­ki uz pus­ēm, iz­ņem kau­li­ņus, pus­ītes pil­da ar ka­zu sie­ru, uz­kai­sa ne­daudz pap­ri­kas pul­ve­ra. Pirms pa­snieg­ša­nas kat­rā ie­dur ma­zu ie­smi­ņu.
• Ķir­bju pī­rāgs ar da­te­lēm un val­riek­stiem. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na glā­ze mil­tu, 70 g mar­ga­rī­na, 50 g cu­ku­ra, di­vas olas, pus­tēj­ka­ro­te mal­ta ka­nē­ļa, šķip­sni­ņa mal­tu krust­nag­li­ņu, vie­na glā­ze bie­ze­nī sa­vā­rī­ta ķir­bju mīk­stu­ma, vie­na glā­ze ie­bie­zi­nā­tā pie­na ar cu­ku­ru, pus­glā­ze da­te­ļu, sau­ja lo­bī­tu val­riek­stu, pēc vē­lē­ša­nās - pu­tu­krē­jums. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Mil­tus, mar­ga­rī­nu un cu­ku­ru sa­mī­ca drum­sta­lai­nā mīk­lā, ar to blī­vi iz­klāj veid­nes di­be­nu un ma­las. Liek ce­peš­krās­nī 180 grā­du tem­pe­ra­tū­rā, cep pie­cas mi­nū­tes. At­dze­sē. Sa­kuļ olas, pie­vie­no garš­vie­las, ķir­bju ma­su un ie­bie­zi­nā­to pie­nu, pie­liek sa­smal­ci­nā­tas da­te­les un val­riek­stus, la­bi sa­mai­sa. Lej veid­nē ar mīk­lu, pār­sedz ar ce­pa­mo fo­li­ju, liek ce­peš­krās­nī 180 grā­du tem­pe­ra­tū­rā un cep ap­tu­ve­ni stun­du.