Decembrim vajadzētu kļūt par svētku gaidīšanas, laba noskaņojuma, miera un pārdomu laiku. Bet ko lai dara, ja gada beigas bieži ir saspringtas – darbā jāapkopo bilance, jāsagatavojas pārmaiņām, kas daudzviet gaidāmas janvārī, jāpošas gribētiem un negribētiem korporatīviem pasākumiem, un kur tad vēl dāvanas, apsveikumi, mājokļa uzpošana,viesības un izklaides šaurākā vai plašākā radu un draugu lokā. Tā nu par pastāvīgu pavadoni kļūst stress, nervozitāte, reizēm arī ieslīgšana bezcerībā, ko dažiem vēl pastiprina tumšais gadalaiks.
Ko darīt, lai pēc iespējas mazinātu pirmssvētku stresu? Psihologu ieteikumi ir dažādi. Māja izraudzījās tādus, kas nav īpaši grūti īstenojami, bet, iespējams, varētu palīdzēt vai vismaz rosinātu pārdomāt situāciju.
Neuzņemties par daudz
Ne katrs uzdrīkstas priekšniecībai protestēt pret lielu darba slodzi gada nogalē, turklāt ir profesijas, kur darbi saskrien gluži neprognozējami. Taču svētku brīvdienu plāni ir mūsu pašu ziņā un neviens nedrīkstētu iebilst, ja negribam apmeklēt visus pasākumus, kur esam ielūgti, bet izvēlamies tikai vienu, divus vai gribam atpūsties un nekur nedoties. Tāpēc ir vērts pārdomāt savas prioritātes, nošķirot lietas, ko noteikti gribas darīt, no tām, kurām vairs neatliks spēka. Ja tuvinieki vai draugi tomēr iebilst un gaida no mums aktivitātes, kurās nevēlamies iesaistīties, ir jāprot atteikties. Iespējams, cilvēki ir pieraduši, ka vienmēr būsim klāt un palīdzēsim kaut ko noorganizēt, iegādāties, izrotāt, izcept utt. Varbūt mums pašiem tas nesagādā prieku un gandarījumu, tomēr ļaujamies pierunāties, jo negribas viņus sarūgtināt. Brīdis, kad jāsaka «nē», rada spriedzi, taču vēl lielāks ir stress, kas jāpārdzīvo, nemitīgi šaustot sevi par to, ka atkal piekritām, ka būs grūti visu paspēt, ka jūtamies noguruši, ka mums patiktu citi plāni un ka laikam ļaujam ar sevi manipulēt. Ja šāds stress ir ilgstošs, tam var pievienoties galvassāpes, vēdera problēmas un citas likstas.
Ja esat no tiem, kuriem sagādā grūtības pateikt «nē», varat iepriekš izdomāt, kā formulēsiet savu atteikumu, lai tas izskanētu pārliecinoši un nepārprotami, nevis izklausītos pēc stīvēšanās skata pēc. Ja citi tomēr cenšas ar jums manipulēt - saka komplimentus, mēģina pieglaimoties, apgalvo, ka bez jums nevar iztikt, vai bārsta pārmetumus, nav jāmeklē atrunas un pretargumenti, nav jātaisnojas. Atbilde ir vienkārši «nē». Šāda pieeja noder arī citās dzīves situācijās, kad kāds mēģina panākt, lai jūs darāt to, kas nesaskan ar pašu plāniem.
Var arī ierosināt, lai šoreiz pārmaiņas pēc nevis jūs palīdzat citiem, bet viņi - jums. Reizēm cilvēkiem neienāk prātā, ka svētku priekšdarbi, kurus jūs parasti uzņematies, arī paši vienkāršākie, mēdz būt darbietilpīgi un paņem vairāk laika, nekā domāts, tādēļ pēdējās stundas līdz viesību sākumam tiek aizvadītas, drudžaini un haotiski cenšoties visu pabeigt, nevis veltītas īsai atpūtai un skaistumkopšanai, kā bija iecerēts, un tas var radīt ļoti lielu stresu.
Ļauties priecīgām gaidām
Gatavojoties svētku brīvdienām, kas šogad nebūs garas, vēlams visu rūpīgi un detalizēti izplānot - nevis tāpēc, ka tas būtu ļoti atbildīgs pasākums, bet gan tāpēc, ka šāda plānošana ļauj izdzīvot gaidāmos svētkus, iztēloties prieku bērnu, vecāku un citu tuvinieku sejās, dzimtas kopības sajūtu, sirsnību, gardo maltīti, karstvīna smaržu, eglītes rotājumus... Psihologi ir izpētījuši, ka svētku gaidīšana sniedz gandrīz tikpat spilgtas pozitīvas emocijas kā paši svētki. Nav īpaši jāraizējas, ka tad, ja viss būs smalki saplānots, nepaliks vieta pārsteigumiem. Gan jau kāds būs sarūpējis arī tos - cerams, patīkamus.
Nepārtērēt budžetu
Decembrī īpaši aktīvi tiek piedāvāti dažādi kredīti, kas ļautu gada nogalē visus apdāvināt un svinēt uz nebēdu. Citas reklāmas savukārt pūlas iedvest domu, ka Ziemassvētkos un Jaungadā zem eglītes noteikti jābūt lielām un dārgām dāvanām - ja ne mašīnai, tad vismaz sadzīves tehnikai, datoriem, jaunākajiem viedtālruņiem, siltzemju kruīza biļetēm utt. Dažam stresu un mazvērtības sajūtu rada jau tas vien, ka acīmredzot ir cilvēki, kuri var atļauties visu plašo radu loku tik vērienīgi apdāvināt. Ja, dāvanas gādājot un svētkus rīkojot, iznāk iebraukt parādos, tas ir vēl lielāks stresa avots. Eksperti iesaka: lai vai kā, nepārsniedziet svētkiem paredzēto summu. Ja jums dāvanu apmaiņā svarīga līdzvērtība, vienojieties ar visiem «Ziemassvētku vecīšiem» par vienādu dāvanu vērtību. Pieaugušo kompānijā katram nav obligāti jāapdāvina katrs, pietiek ja ikviens atrod zem eglītes vienu dāvanu.
Neiesaistīties žēlabu kopkorī
Gada nogalē cilvēki bieži vien domā un runā par to, kas nav izdevies un kas sagādājis vilšanos darbā, ģimenē, valstī, pasaulē. Sarunas tonis kļūst arvien sakāpinātāks, sākas domstarpības, tiek aizskarta kāda pārliecība, un drīz vien gaiss telpā šķiet stresa piesātināts. Eksperti iesaka: neiesaistieties un neņemiet to nopietni. Ja iespējams, izejiet no telpas, paelpojiet svaigu gaisu. Pavisam labi, ja iznāk noķert kādu saules staru, jo gaisma palīdz celt «laimes hormona» serotonīna līmeni organismā.
Klausīties mūziku
Vairāku ASV universitāšu pētījumi liecina, ka mūzikas klausīšanās palīdz labāk tikt galā ar stresu, jo tīkama mūzika veicina dopamīna izdalīšanos smadzenēs, un tas vairo labsajūtu, kā arī samazina stresa hormona kortizola līmeni. Nav tik svarīgi, kāda ir šī mūzika; galvenais, lai tā cilvēkam patiktu. Ieteicamais klausīšanās ilgums, lai dopamīna efekts kļūtu jūtams, ir stundas ceturksnis. Ja vien iespējams, eksperti iesaka dziedāt līdzi, vēl labāk, ja var arī kustēties mūzikas ritmā. Turklāt svētku priekšvakarā, kad diezgan daudzi cilvēki ir nobažījušies par gaidāmo pārēšanos, der zināt, ka eksperimentos konstatēts: mūzikas atskaņošana maltītes laikā palīdz apēst mazākas porcijas, bet vairāk izbaudīt ēdienus.
Arī svētkos vingrot
Mērenas, cilvēka vispārējai veselībai un vecumam atbilstošas fiziskās aktivitātes ir gluži kā zāles pret daudzām kaitēm. Stress nav izņēmums. Pirmssvētku un svētku laikā, kad iznāk atkāpties no ierastā dienas režīma, ir daudz kas jāpaspēj un draud laika trūkums, šķiet, ka fiziskās aktivitātes var izlaist. Bet to nevajadzētu darīt, jo vingrošana palīdz mazināt stresu un saspringumu, pēc tam var skaidrāk domāt, svētku priekšdarbi sokas raitāk un noskaņojums kļūst labāks.
Nolikt malā telefonu
Kopīgi gatavojoties svētkiem, apspriežot, ko un kā darīt, un - vēl jo vairāk - sanākot kopā, lai svētkus nosvinētu, priekšroka ir komunikācijai ar cilvēkiem, kuri atrodas līdzās. Izmantojiet iespēju aprunāties klātienē un iesaistīties kopīgās aktivitātēs. Ja esat namamāte vai namatēvs, gan jau arī jums radīs stresu situācija, kad saviesīgas sarunas nevedas, jo katrs viesis urbjas savā viedtālrunī. Der padomāt, kā šo situāciju novērst un panākt, lai vismaz uz pāris stundām telefoni būtu nolikti malā.