Ausma Apša. Karogu meistare

Ir Latvijā cilvēks, kurš pazīst tik daudzus prezidentus kā neviens cits mūsu valstī. Tā ir karogu izšuvēja. Vai zinājāt, ka katram iesvētītam karogam ir savs prezidents?

Darba māksliniecei ir tik daudz, ka pat nav iznācis laika paskaitīt, cik vēsturisko karogu kopš Lietišķās mākslas vidusskolas atjaunoti un cik jaunu izšūti. Kur nu vēl neskaitāmie vimpeļi un vimpelīši! Arī par tautas tērpiem deju kolektīviem būtu interesants un garš stāsts. Meistare pasmaida: «Man jau nebija citas izvēles, mana mamma un tantes bija lielas rokdarbnieces, papa mīlestība bija darbs ar koku. Ko tu gēniem padarīsi!» Ausma atzīst, arī dejošana sirdij vienmēr bijusi tuva, apgūtas tautas un sarīkojumu dejas. Dejot patīk vēl līdz šai dienai. Prieks, ka jau septīto gadu ar dejošanu aizrāvusies arī mazmeitiņa Viktorija. Zelta sietiņa vadītāja Baiba Šteina uzteic meitenes grūtā darbā gūtos panākumus. Viktorija un viņas deju biedri uzstājas Ausmas Apšas darinātajos tērpos, mazmeitai ticis Vidzemes tautastērps.

Jau Lietišķās mākslas vidusskolā Ausma iemīlēja strādāšanu ar tautas tērpiem. Pirms kursa darbiem meitenes gāja uz Vēstures muzeja fondiem iepazīties ar senču mantojumu. «Milimetru papīra mums nebija, visu zīmējām ar roku. Diplomdarbā man bija jāšuj logu aizkari, gan krāsainie, gan tilla. Pati uz tā tautiskus rakstus zīmēju. Tills vēlāk gan ātri vien izlietojās sievu cepurītēs,» atceras Ausma.

Uzdrīkstēšanās

Tautas tērpi, aizkari un citi mazāki rokdarbi Ausmu rosināja ķerties arī pie kā lielāka. Viņa vēl mācījās mākslas skolā, kad liktenis piespēlēja ko neticamu. Laimīgas sagadīšanās dēļ Ausmai uzticēja atjaunot, patiesībā no jauna radīt Dziesmu svētku lielo karogu (Līgo karogu). Neticami, bet Vēstures muzejs jaunajai sievietei šo Dziesmu svētku relikviju ļāva paturēt mājās pusgadu, kamēr jaunais karogs bija gatavs. Ausma kā tagad atceras - karogs priekšpusē no balta zīda, ar sarkanzīda samtu iekantēts. Uz samta zelta rotājumi un apakšpusē - zelta pušķi. Pie altāra uz kreisās rokas atspiedies stāv vecs krīvs, paceltā rokā turot kuplu ozola zaru. Virs karoga uz sarkana samta zelta burtiem uzšūts Līgo. Karoga otra puse ir no sarkana zīda. Karoga meistare lepojas, pati visus diegus krāsojusi.

Sirmajam krīvam Līgo karogā sekoja trīs Ļeņina galvas uz trim Strēlnieku pulka karogiem. Tās Ausma šuvusi no mazām atlasa lupatiņām. Lai sejām būtu vien nedaudz spīdumiņa, lai dabūtu vecumu, Ausma gatavās galvas turējusi ārā saulē. Pirmais karogs bija jāatrāda Mākslas akadēmijas toreizējam rektoram Indulim Zariņam. Jau pirmais visu tautu vadonis tika atzīts par labu esam, un atlikušie vairs netika cenzēti.

Jaunlaiku karogi

Ausma ne vien no jauna radījusi vēsturiskos karogus, bet darinājusi arī jaunus. Viens no interesantākajiem bijis darbs pie Speciālo uzdevumu vienības pasūtījuma. Jau sākumā bija skaidrs - karogā jābūt senlatviešu karavīra tēlam kažokādas cepurē ar vilka zobiem, kas apliecinātu latviešu karavīru tradīciju turpinājumu. Ausma piedāvāja variantu pēc varianta, bet šķita, ka vērtētājiem skices īsti pie sirds neiet. Vajagot kareivīgāku. Tad māksliniece saprata, ka nav nekā draudīgāka par viegli piemiegtām zvēra acīm, kad tas gatavojas lēcienam. Tas bija īstais. Savukārt Ķirurgu asociācija vēlējās buļļa galvu karogā. Neiesi taču uz kūti lūgt sugas bulli brīdi mierīgi papozēt. Ideālo liellopu Ausma pēc ilgas meklēšanas atrada kādā grāmatā. Ausma smejas: «Tas bija pirmais bullis manā dzīvē, bet diemžēl pirmais asociācijas karogs ar visu manu bulli tika pasludināts par nozaudētu, un tad tapa Bullis II.»

Ausma atceras: «Vēl interesanta bija sadarbība ar Mednieku un makšķernieku klubu Pērkons. Viņi gribēja gan mežu, gan upi, gan skaistu medījumu, gan gardu lomu karogā. Domājām, runājām, kamēr sarunājām.» Rezultāts kā vienmēr patika visiem.

Kur ir Ausmas Apšas darbu pievilcības noslēpums? Vispirms jau Dieva dots talants un neticamās darba spējas, un, otrkārt, materiāla izvēle. Ausma izšuj ar dabīgo zīdu (viskozi), kas nedz saulē balo, nedz karsta gludekļa bīstas. Māksliniecei uz darba galda izklātas garas, krāsainas zīda pīnes. Bet skatītājs valodu zaudē, skatoties, kā Ausma tievu zīda pavedienu sadala zirnekļu tīmekļos, lai tos sajauktu ar citas krāsas tīmekļiem, radot jaunas krāsas un nokrāsas. Tā rodas brīnums mūsu karogos.

Punktiņš uz i

Māksliniece pasmaida: «Kad karogs gatavs, to nodod pasūtītājam un iesvēta. Tad tas tiek pie savas naglas. Piemēram, 1995. gadā tika atjaunots vēsturiskais Štāba bataljona kaujas karogs. To Latviešu biedrības namā 31. martā bataljonam uzdāvināja c/s Turība. Karoga kātā iedzina trīs «sudraba naglas» - to paveica Valsts prezidents, aizsardzības ministrs un NBS komandieris.