«Jebkuras sievietes dieva dotā sūtība ir būt mātei,» saka Jura Vītola operatīvās ginekoloģijas un sieviešu slimību klīnikas galvenais ginekologs Juris Vītols. «Mūsdienās sievietei nereti ir citas prioritātes – elitāra izglītība, karjeras augstākais pakāpiens, materiālā labklājība. Kad tas viss ir sasniegts, izrādās, ka viņa jau ir palaidusi garām brīdi, kad ir optimālas izredzes dzemdēt veselīgus bērnus, kad ģenētiskais materiāls ir svaigāks un labāks.
Vīrieša sēkla var būt kvalitatīva arī ļoti lielā vecumā, bet sievietei jāņem vērā, ka olšūnas sāk novecot jau vidēji ap 32-35 gadiem. Nerēķinoties ar šo dabas atvēlēto limitu, bērniem biežāk iespējamas ģenētiskās problēmas.»
Kādēļ neiestājas grūtniecība
Pētnieki aprēķinājuši, ka pastāv 22 sieviešu neauglības cēloņi. J. Vītols dalās pārdomās par izplatītākajiem no tiem: «Vispirms jārunā par agrīnu seksuālo aktivitāti. Daudzas meitenes pēc pamatskolas beigšanas jau ir baudījušas šo prieku regulāri un ar vairākiem partneriem, līdz ar to ir bijusi iespēja saslimt ar kādu no seksuāli transmisīvām infekcijām, kas iespaido auglību. Piemēram, gonoreja, hlamidioze, hlamidiozes kombinācija ar mikoplazmozi atstāj diezgan graujošu iespaidu tieši uz olvadu veselību, jo tur ir iekaisums, kura rezultātā veidojas saaugumi, to dēļ olvadu transporta funkcija tiek traucēta un rodas t.s. olvadu jeb tubārā neauglība. Kad vētrainais dzīves periods ir beidzies un sieviete sāk domāt par bērniem, grūtniecība neiestājas, kaut arī sūdzību it kā nav.
Otra bieži sastopama problēma ir endometrioze. Tā ir bijusi senos laikos, ir šobrīd un būs arī nākotnē, jo daba acīmredzot pieļāvusi nelielu kļūdu, olvados neierīkojot vārstu sistēmu, kas neļautu menstruālajām asinīm nokļūt vēdera dobumā. Kad tas notiek, dzīvās dzemdes dobuma gļotādas - endometrija šūnas tur piestiprinās, sāk savu autonomo dzīvi un ik mēnesi asiņo. Rodas aseptisks - bez mikrobu klātbūtnes noritošs iekaisums, un veidojas saaugumi, kas progresē ik mēnesi. Tas var notikt lēni un nemanāmi, var būt zināmas sāpes mēnešreižu laikā, bet sievietes uztver to kā normu, un problēma atklājas tikai tad, kad viņas sāk domāt par grūtniecību. Eiropas ķirurgi - endometriozes speciālisti atzīst: ja meitene 14 gadu vecumā menstruālo sāpju dēļ spiesta kavēt skolu, tas nozīmē, ka viņai ir endometrioze. Senāk, kad sievietes ap 20 gadiem izgāja pie vīra un dzemdēja bērnus, situācija bija labvēlīgāka. Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā nedarbojas olnīcas, un tas bremzē enodometriozes procesu, neļaujot tam progresēt. Šobrīd ārkārtīgi lielu, dziļu endometriozi atklāj tieši sievietēm, kuras nav dzemdējušas vai arī ir vēlu sākušas domāt par bērniem.
Trešais izplatītais neauglības cēlonis ir dzemdes miomas. Mioma ir ģenētiski nosacīta, tāpēc šim aspektam jāpievērš īpaša uzmanība sievietēm, kuru mātēm vai vecmāmiņām tāda ir bijusi. Daudzas sievietes ignorē profilaktiskās ginekologa apskates un ierodas jau tad, kad ir viens vai vairāki lieli miomas mezgli, parādās asiņošana vai arī neiestājas grūtniecība. Iespējams, ka tā nenotiktu, ja sieviete laikus būtu sākusi dzemdēt. Visbiežāk miomas sastopamas sievietēm 30-40 gadu vecumā, to strauju augšanu veicina arī hormonālās nestabilitātes laiks. Pienākot menopauzei, mezglu augšana apstājas, bet tie nekur nepazūd. Retos gadījumos mezgli var kļūt ļaundabīgi.»
Pirmais solis jāsper vīrietim
«Neauglības diagnostiku sākam ar vīrieša spermogrammu. Manuprāt, vīrietim jābūt tam, kurš sper pirmo soli,» saka J. Vītols. «Tā viņš parāda savu vīrišķību. Ja viņam viss kārtībā, pārbaudām sievieti. Tās izmeklēšanas metodes, kas vajadzīgas viņai, tomēr ir invazīvākas, darbietilpīgākas, fiziski izjūtamas un varbūt tīri psiholoģiski nepatīkamas. Reizēm dāmas saka - manam vīram jau ir bērni, un viņš uzskata, ka spermogramma nav vajadzīga. Diemžēl ir gan vajadzīga, jo viena gada laikā vīrietis var pilnīgi zaudēt auglību.»
Diagnostika sievietei
Vispirms jāpārbauda, vai sievietei nav kāda seksuāli transmisīva infekcija. Ja ir bijusi gonoreja, to pacientes zina, jo šī infekcija saistīta ar urinēšanas problēmas, sāpēm, iekaisumu, dažreiz pat vajadzīga operācija. Taču hlamīdijas vai mikoplazmas nerada nekādus simptomus.
Nepieciešama arī olvadu pārbaude. «Šim nolūkam izmanto dažādas metodes,» komentē ārsts, «ir ultraskaņas izmeklējumi, kuru laikā olvados ievada gan fizioloģisko šķīdumu, gan speciālus šķidrumus, putas vai citas vielas un vēro, kā tās plūst pa olvadiem. Šie izmeklējumi nav tik precīzi, kā gribētos, jo vizuālais iespaids var būt maldīgs. Tas pats sakāms par rentgena izmeklēšanu. Manā skatījumā vienīgā pārliecinoši drošā olvadu izmeklēšanas metode ir diagnostiskā laparoskopija. Laparoskopisko ierīci ievada caur nabu vai arī caur maksti - šīs metodes attiecīgi sauc par klasisko laparoskopiju vai transvaginālo laparoskopiju - fertiloskopiju. Mēs praktizējam klasisko laparoskopiju, kuras laikā paciente saņem atsāpināšanu, ir miegā un neko nejūt, un mēs varam gan pārbaudīt olvadu veselību un caurlaidību, gan arī uzreiz veikt koriģējošas operācijas caurlaidības atjaunošanai. Ja tas izdodas un ja vīra spermogramma ir normāla, varam dot pārim vēl kādu laiku, lai tiktu pie grūtniecības dabiskā ceļā.»
Kad laika vairs nav
«Ļoti bieži sievietes, kuras sūdzas par neauglību, ir jau tādā vecumā, kad vairs nav laika gaidīt un mēģināt tikt pie grūtniecības dabiskā ceļā, tādēļ aktuāla medicīnas tendence ir laikus pāriet pie mākslīgās apaugļošanas metodēm, kurām mūsdienās ir augsta rezultativitāte,» stāsta J. Vītols. «Izmantojot ārpusķermeņa apaugļošanu, pie bērniņa tiek 20-25 procentos gadījumu, bet ar mākslīgās inseminācijas (apsēklošanas) metodi - aptuveni 15%. Lai varētu salīdzināt rezultātus medicīnā un dabā, jāpaskaidro, ka ne katra olšūna, kas ovulē, ir perfekta, ne katra pareizi apaugļojas un nepareizās apaugļošanās pakāpes ir dažādas. Diezgan daudzos gadījumos daba pasaka - nē, tam nebūs būt, un izmet neveiksmīgo rezultātu ar menstruālajām asinīm. Savulaik amerikāņu pētījumā, analizējot 10 000 menstruālo asiņu paraugu, apmēram pusē no tiem atrada aizmetņu šūnas. Dažos gadījumos aizmetnis aizkavējas ilgāk, bet dabas skrīnings darbojas līdz 9-10 nedēļas, izmetot to, kas ir absolūti bezcerīgs. Lai veiktu ārpusķermeņa apaugļošanu, mēs cenšamies iegūt vairākas olšūnas, jo zinām, ka ne visas būs vienlīdz labi attīstījušās. Piemēram, ir normāli, ja no 10 olšūnām pēc pāris dienām apaugļojušās ir astoņas, tālāk attīstās tikai sešas, trešajā dienā paliek piecas vai četras, tāpat kā dabā. Mēs apejam neveiksmīgi apaugļotu olšūnu gadījumus un izvēlamies tos embrijus, kuri attīstās veiksmīgi. Uzskats par to, ka šādā ceļā iegūti bērni nav tik veselīgi kā citi, ir saglabājies no agrākiem laikiem, kad implantēja vairākus embrijus, kā rezultātā bija daudzaugļu grūtniecība un bērni mēdza piedzimt priekšlaicīgi ar visām no tā izrietošajām sekām. Atsevišķās valstīs tagad atļauts implantēt tikai vienu embriju, Latvijā maksimums ir divi.»
Maksa par kavēšanos
«Ja sievietes saprātīgi izturas pret savu Dieva doto misiju būt mātei un domā par to savlaicīgi, tad izredzes ir labas,» uzskata ginekologs. «Labi, ka daļu neauglības ārstēšanas apmaksā valsts, tikai gribētos, lai rinda uz šo ārstēšanu būtu centralizēta un godīga - lai gadījumā, ja procedūra ir neveiksmīga, pāris atgrieztos rindas galā, nevis jau būtu pierakstīts citā klīnikā - atkal par valsts naudu. Es atbalstu arī vecuma limitu, līdz kuram iespējams pretendēt uz valsts finansējumu neauglības ārstēšanai, jo par savu kavēšanos ir jāmaksā. Manuprāt, kritiku neiztur aizbildināšanās ar to, ka bērnu nevarēja radīt dabas noliktajā laikā karjeras vai mācību dēļ. Mātes mācību laikā bērniņš var izaugt tikpat labi; kaut arī ir zināmas grūtības un neērtības, viss nokārtojas. Nebaidieties no šīm grūtībām - cilvēks jau tāpēc radīts, lai spētu tikt ar tām galā, nevis dzīvotu luksusdzīvi, bet vēlāk saprastu, ka pietrūkst tā, kas nokavēts.»
***
Kontakti:
• Jura Vītola operatīvās ginekoloģijas un sieviešu slimību klīnika atrodas Rīga, Linezera iela 6, 4. stāvā
• Tālrunis pierakstam: +371 67040243
• E-pasts: juravitolaklinika@gmail.com
• Ambulatorā pieņemšana pēc iepriekšēja pieraksta darba dienās 8:30 - 15:00