\\Māja

Rebeka Geslere un Līga Rīga. Sirds sajūtu dizains

 
©no Rebekas Gesleres un Līgas Rīgas personīgā albuma

Rebekai Geslerei un Līgai Rīgai ir 23 gadi, un abas ir pazīstamas piecus gadus. Kopš iepazīšanās brīža augstskolā viņas ir nešķiramas un papildina, iedrošina un atbalsta viena otru ne tikai kā draudzenes, bet arī biznesa partneres. Pērn meitenes izstrādāja savu dizaina zīmolu Piparmētra un pamanāmi sevi pieteica, radot plānotāju Svinam dzīvi.

Ir apritējuši gandrīz divi gadi kopš projekta uzsākšanas, un tandēms gatavojas sava otrā plānotāja prezentācijas svētkiem. Līdz tam vēl ir jāgaida vairāk nekā mēnesis, tomēr meitenes ir tikpat nepacietīgas kā tie, kas vēlas savā īpašumā iegūt vizuāli skaisto un praktiski ērti lietojamo ikdienas pierakstu grāmatu.

Izpratušas papīru

Jaunietes iepazinās 1. septembrī augstskolā RISEBA, kad Rebeka kavēja lekciju un, ieskrējusi auditorijā, apsēdās vienīgajā brīvajā vietā blakus Līgai. Ar laiku meitenes saprata, ka viņas vieno kopīgas intereses un abas dala kopīgus uzskatus par daudzām lietām, tāpēc, laikam ejot, viņu draudzība kļuva jo dienas ciešāka.

Šogad draudzenes beidza studēt reklāmas menedžmentu, bet Līga paralēli apguvusi arī multimediju dizainu. Ārpus skolas Rebeka un Līga pieredzi guvušas darbā reklāmas aģentūrās, bet tagad pametušas darbu un kļuvušas par pilna laika darbiniecēm un vadītājām savā biznesā - zīmolā Piparmētra.

Lēmums, ka abām jāapvieno spēki, lai radītu jaunu produkciju Latvijas tirgū, bija kopīgs, bet Rebeka to izteica skaļi, kamēr Līga vēl klusībā pie sevis apdomāja iespējamos variantus.

«Viesojos Francijā, ceļojuma laikā man radās vēlme veidot kaut ko savu. Zināju, ka gribu darboties ar kādu kopā, jo atbalsts man ir ļoti svarīgs, turklāt kopā ir vieglāk. Otrs spēj ieraudzīt lietas, kas pašam paiet secen, un var izteikt kritiku, lai uzlabotu. Līga ir man tuvs cilvēks, un es zinu, ka varu viņai uzticēt arī savus sapņus un plānus. Pastāstīju viņai par ieceri un uzzināju, ka dziļi sirdī arī viņa vēlas ko līdzīgu,» stāsta Rebeka.

«Pēc vienas sarunas sapratām, kādā virzienā vēlamies iet. Esmu mācījusies multimediju dizainu, un mums abām ir līdzīga gaume - uz daudzām lietām skatāmies ļoti līdzīgi. Tāpēc koncepts radās dabiski, un mēs ilgi nedomājām, ar ko varētu sākt nodarboties,» turpina Līga. Bet Rebeka papildina: «Zinājām, ka mūsu pirmais produkts būs plānotājs, bet pirms tā veidošanas sākām radīt kartītes, lai izprastu papīra īpatnības un vienotos, kas mums patīk un nepatīk. Kad bijām iepazinušās, sākām pievērsties lielākam projektam. Tomēr līdz tam nekad iepriekš neesam sev noteikušas, ka strādāsim tikai ar papīru, un mums ir padomā vēl citi produkti, kas nav ar to saistīti.»

Līga piekrīt draudzenei, ka viņām patīk sajust faktūras un tekstūras, tāpēc materiālu dažādība ir lieta, kam viņas noteikti vēlas pievērst uzmanību nākotnē. «Gribam ielikt sajūtas savos darbos. Ja izvēlamies papīru, tad tā, lai tam ir patīkami pieskarties un uz tā ir forši rakstīt.»

Nodot tālāk vērtības

Līga neslēpj, ka izveidot savu uzņēmumu bez pieredzes un priekšzināšanām vadības jomā nebija viegli. Papildu neziņa bija par savas pirmās preces - plānotāja - īpatnībām. Cik lielu tirāžu veidot? Kurai tipogrāfijai uzticēt? Kādu papīru izvēlēties? Jautājumi bija nebeidzami. Tomēr meitenes riskēja un guva lielāku atsaucību nekā bija gaidījušas.

Riskēt viņas mudināja augošā vēlme radīt pašām savu produkciju un veidu, kā iepriecināt citus. «Vienmēr radošā izpausme ir sākusies ar vēlmi iepriecināt apkārtējos. Tāpēc jau sākotnēji vēlējāmies radīt lietas, kas var veicināt prieku un iedvesmot. Varbūt palīdzēt. Lai mūsu produktam ir vērtība,» norāda Rebeka, un Līga papildina draudzenes domu. «Vēlamies atgādināt par pamatvērtībām. Piemēram, ka ir tāds vārds paldies, kuru ikdienas dzīvē bieži aizmirst pateikt. Viens vārds var pateikt tik daudz, tāpēc arī uz citām mūsu kartītēm ir teksti, kas nodod tālāk mūsu vērtības.»

Visus tekstus uz atklātnītēm draudzenes izdomā pašas - viņas neaizgūst dižgaru vai populāru cilvēku citātus vai jau reiz izmantotus saukļus. Un abas atzīst, ka uzmundrinošos, iedvesmojošos, atklātos vai vienkārši skaistos vārdus izdomāt nav grūti, jo tie nāk no viņām pašām un dažādām dzīves situācijām.

Iedvesmu meitenes smeļas arī dabā un ceļošanā, tāpēc liela daļa jau veidoto kartīšu radušās Norvēģijā.

«Gulējām gultā un plānojām, sapņojām par lietām, ko vēlamies. No sirds izteicām lietas, ko vēlētos citiem paust - Tu esi manas mājas vai Tu esi mani svētki, Krāju brīžus ar tevi. Šie teksti, kas lasāmi uz kartītēm, ir no dzīves. Tu esi manas mājas es saku savam draugam. Tu esi mani svētki es varu pateikt Līgai. Mēs domājam, ko vēlētos pateikt sev tuviem cilvēkiem, bet neesam to izdarījuši, izmantojot vairākkārt atkārtotus tekstus,» Rebeka stāsta. Tāpēc Piparmētras meitenes Daudz laimes dzimšanas dienā vietā lieto vārdus - Mēs šodien svinam tevi, atklāti pasakot, ka konkrētā dienā svin konkrētu cilvēku.

Līga turpinājumā stāsta par ceļojumu nozīmi viņu darbībā. Tāpēc abas radījušas kartīti ar vārdiem - Būt ceļā ir skaisti. «Manuprāt ceļš un process ir tas skaistākais, nevis mērķis.» Rebeka papildina draudzenes teikto: «Mēs esam brīvībā un baudām skaisto. Un tā jau runā, ka, cilvēks esot laimīgs, var radīt.»

Novērtē viena otru

Pagaidām jaunās uzņēmējas strādā ar papīru, tāpēc lielākās grūtības darbā sagādā neziņa par to, kādu gala produktu saņems no tipogrāfijas. Ne vienmēr visas ieceres iespējams realizēt, tāpēc nemitīgi jāmeklē kompromisi un jauna pieeja sākotnējām vēlmēm.

Bet kā rodas plānotājs? Rebeka secīgi uzskaita: «Viss sākas ar idejām, kuras nemitīgi mainās līdz brīdim, kad rodas pamats. Tad seko brauciens uz tipogrāfiju, kurā notiek iepazīšanās ar materiāliem. Tur saproti, kādas ir reālās iespējas un cik daudz no radītajām idejām nav realizējamas materiālu neatbilstības dēļ. Pēc tam seko vēl vairāki braucienu uz tipogrāfiju, līdz nonāk pie kopīga viedokļa, kā produkts izskatīsies.»

Visam paralēli notiek maketa veidošana, materiālu rediģēšana, fotosesijas un bilžu apstrāde. Pēc tam arī maketa pārbaude, piemēram, lai nekļūdītos vārdadienu un svētku datumos. «Līdz šim uz latviešu veidotajiem produktiem neskatījos tā, kā to daru tagad, kad pati esmu produktu radījusi,» secina Rebeka.

Pirmais plānotājs bija kā lēkšana nezināmajā un liela uzticēšanās tipogrāfijas darbiniekiem. Ar otru plānotāju meitenes sola, ka tā vairs nebūs, jo pieredze ir gūta un viņas ir izpratušas kārtību. Kopīgs darbs uzņēmumā meitenes ir vēl vairāk satuvinājis, jo tagad bez ikdienas lietām un interesēm viņas saista kopīga attīstība.

Vai projekts licis iepazīt draudzeni no cita skatpunkta un atklājis līdz tam neiepazītas īpašības un rakstura šķautnes?

«Jau pirms tam biju novērojusi, ka Līga ir perfekcioniste. Viņa neko nepalaidīs garām, bet visu izpētīs līdz sīkumam un ieraudzīs jebkuru neprecizitāti, jo redz visu. Uzņēmumā tas ir svarīgi. Šī viņas īpašība ir noderīga un mani papildina. Es jūtu tās noderību, jo tik detalizēti uz lietām neskatos. Līga neliksies mierā, kamēr viņai nešķitīs, ka viss ir perfekti,» ir pārliecināta Rebeka.

Līga savukārt par draudzeni saka: «Es novērtēju, ka brīžos, kad bija pavisam grūti un varbūt pat ienāca prātā mazā doma visam atmest ar roku, Rebeka spēja mani saukt atpakaļ un iedvesmot. Kopā mēs varējām piepildīt savu sapni. Ir svarīgi, ka tev līdzās ir cilvēks, kurš sēž tev blakus gultā un raud līdzi, ja raudi tu pats.»

Lai gan diendienā darbojas, ģenerējot idejas un radot jaunus produktus, draudzenes pavada laiku arī ārpus darba stundām. «Ja paliekam viena pie otras, visu nakti pavadām runājot,» Līga stāsta. «Šķiet, esam izrunājušas tik daudz, bet runāt vēl vienmēr ir par ko. Pēc darba laika nav sajūtas, ka vēlamies šķirties un aiziet katra uz savu pusi.».