DER ZINĀT: Mikrobu miljoni tepat virtuvē

Ieturoties ārpus mājas, piekasīgi raugāmies, vai ēstuves trauki un galdiņi ir tīri, vai apkārt nelidinās mušas un nemētājas salvetes; gribam, lai apsargi neielaiž personas netīrā un smakojošā apģērbā.

Jūtamies sašutuši, kad mediji ziņo par pārkāpumiem skolu ēdnīcās. Tikpat stingri un pamatīgi vajadzētu izvērtēt arī situāciju sava mājokļa virtuvē, jo eksperti atzīst, ka tieši tur sastopama vislielākā mikrobu koncentrācija un daudzveidība. Kad cilvēks ir ļoti aizņemts ikdienas darbos, viņš virtuvi pamet novārtā, tādēļ tā mēdz būt netīrāka par tualeti, kuras uzkopšanai parasti tomēr atrod laiku pat visnoslogotākie.

Dažas lietas virtuvē ir īpaši apsēstas ar patogēnajiem mikroorganismiem, un tām der pievērst uzmanību, ja negribam inficēties. Protams, ne visi saslimst, jo imūnsistēma organismu sargā, taču ir brīži, kad tā zaudē modrību. Šķiet, ka virtuvē lielākā bīstamība saistīta ar infekcijām, ko var iegūt, lietojot inficētu pārtiku, nepietiekami termiski apstrādājot vai nevērīgi mazgājot produktus. Bet var inficēties arī ar elpceļu vīrusiem. Nemaz nav obligāti jāšķauda vai jāklepo virsū kādam cilvēkam, pietiek uzsprauslāt vīrusus apkārtējiem koplietošanas priekšmetiem.

Sāls un piparu trauciņi

Tie virtuvē ir bieži lietoti, bet reti mazgāti. Regulāri tiek ņemti ar tām pašām rokām, kurās nupat bijusi jēla gaļa. Jāpieradinās mazgāt rokas ikreiz, kad esat darbojušies ar termiski neapstrādātu gaļu, olām u.c. Jāatceras mazgāt arī šos trauciņus. Amerikāņu mikrobiologi savulaik veica eksperimentu, kurā iesaistīja cilvēkus ar agrīniem saaukstēšanās simptomiem, un tika pētīts, kādi mikroorganismi atrodami uz viņu lietotajiem sāls un piparu trauciņiem. Izrādījās, ka elpceļu vīrusu daļiņas ir uz tiem visiem.

Trauku mazgājamās mašīnas rokturis

Kad reklāmas aicina rūpēties par trauku mazgājamo mašīnu tīrību un piedāvā šim nolūkam dažādus līdzekļus, uzmanība tiek fokusēta uz to, kas notiek ierīces iekšienē, bet nevajadzētu aizmirst arī par rokturi, uz tā tāpat nonāk netīrumi, kuros var iemājot slimību izraisītāji.

Plastmasas lāpstiņas

Šie vieglie, parocīgie un lētie virtuves piederumi ir gandrīz katrā mājā. Vienu dienu lāpstiņa nonāk saskarē ar biezpienu vai krējumu, citu dienu - ar dārzeņiem, vēl citu - ar malto gaļu vai jēlām olām, tiek noskalota un lietota tālāk. Veicot izpēti, uz plastmasas lāpstiņām atklājas gan zarnu nūjiņas, gan pelējuma sēnītes. Secinājums: lāpstiņas jāmazgā rūpīgāk, ikreiz izmantojot mazgāšanas līdzekli, tāpat der ieviest atsevišķas lāpstiņas dažādām produktu grupām, kā arī laiku pa laikam nomainīt vecās pret jaunām.

Ledusskapja durvju rokturis

Jo lielāka ģimene, jo vairāk roku diendienā skar ledusskapja durvis, bet - kur rokas, tur mikrobi. Ēdiena gatavošanas procesā bieži pieskrienam pie ledusskapja pēc kāda produkta, ko aizmirsies laikus izņemt, taču kāda vairs roku mazgāšana, kad uz pannas viss jau tūlīt sāks degt? Citreiz rokas pavirši apslauka papīra dvielītī, bet gadās, ka pat tas negadās pa ķērienam. Mikroorganismu kompānija uz roktura zeļ un plaukst.

Trauku dvielis

Daudzās virtuvēs tas kalpo gan tīru, gan ne tik tīru roku slaucīšanai, kā arī pilda lupatas funkcijas, kad kaut kas izlijis vai izbiris. Teorētiski visi saprot, ka netīrais dvielis jānomaina, tomēr slinkums to darīt un saimniekotājs lūko atrast kādu tīrāku, sausāku dvieļa vietiņu, kur vēl noslaucīt rokas vai nomazgāto tomātu. Kanzasas pavalstī, pētot piesārņojuma avotus iedzīvotāju virtuvēs, novērots, ka cilvēki mēdz tajā pašā dvielī slaucīt rokas gan pirms, gan pēc mazgāšanas. Reizēm tas notiek gluži automātiski, neapzināti. Un var novest pie kādas zarnu infekcijas.

Kafijas automāta ūdens tvertne

Tā virtuvē ir viena no lietām, kas visbiežāk pamesta novārtā. Kafijas krūze vai filtra piltuve gribot negribot jātīra, bet ūdens tvertni kopt nav tik vienkārši, jo nākas cilāt visu automātu. Tāpat arī šķiet, ka nekāda tīrīšana rezervuāram nav vajadzīga, jo tajā taču lej tikai tīru ūdeni. Daži tīrīšanas nolūkos reizēm izvāra kādu porciju ūdens tāpat, bez kafijas, pievienojot arī atkaļķošanas līdzekli. Tomēr ar laiku ūdens tvertne pieglumē, tur attīstās pelējums, tāpēc tā jātīra mehāniski un kārtīgi jāizmazgā. Ja citādi nav iespējams sasniegt visas tvertnes vietas, noder suka, kas paredzēta pudeļu mazgāšanai.

Mazgājamais sūklis

Konkursā par pašu netīrāko virtuves piederumu sūklis ir uzvarētājs. Tajā dzīvo un vairojas miljoniem mikrobu, kurus nav iespējams iznīcināt, sūkli vienkārši izmazgājot. Speciālisti iesaka sūkli mainīt pēc iespējas biežāk, bet, ja žēl, to var ielikt mikroviļņu krāsniņā, jo tur aiziet bojā gandrīz visi mikrobi.

Maisiņi

Lai kaut nedaudz samazinātu vides piesārņojumu ar plastmasas atkritumiem, mēs tiekam mudināti izmantot pēc iespējas mazāk plastmasas maisiņu un lietot tos atkārtoti. Bet, glābjot planētu, neaizmirsti arī pats sevi un pirms atkārtotās lietošanas šos maisiņus izmazgā, norāda eksperti. Un, protams, maisiņā, kur bijušas olas, nevajag likt sviestmaizes.

Nažu turētājs

Lieliski, ja visi naži virtuvē stāv vienuviet, tāpēc nažu turētāja iegāde ir labs ieguldījums virtuves darba vides sakārtošanā. Tajā vajadzētu ievietot tikai tīri nomazgātus un nosusinātus nažus, bet mums ir niķis sabāzt tur arī nemazgātus, ne nu gluži tādus, ar ko griezta jēla gaļa, bet, piemēram, siers, burkāni vai āboli. Ēdienu paliekas nonāk nažu turētājā, un baktērijām ir, kur dzīrot.

Griežamie dēlīši

Bez griežamajiem dēlīšiem nav iespējams iztikt, taču stingri jāievēro noteikums, ka jēlai gaļai un zivīm lieto vienus dēlīšus, svaigiem dārzeņiem - citus, maizei, sieram un pārējiem produktiem, ko paredzēts ēst bez termiskas apstrādes, - vēl citus. Vēlams, lai šie dēlīši atšķirtos pēc krāsas vai konfigurācijas. Tie vienmēr kārtīgi jāmazgā un, kad tajos jau parādās daudz iegriezumu un plaisiņu, noteikti jānomaina, jo baktērijas tur patveras, neraugoties uz rūpīgu mazgāšanu.

Un visbeidzot - rokas

Tie ir divi patogēno mikroorganismu avoti, kurus mēs augu dienu nēsājam līdzi, pārnesot mikrobus no darba, skolas, sporta kluba, veikala, sabiedriskā transporta, poliklīnikas... Tādēļ neaizmirsīsim rokas kārtīgi nomazgāt pēc iespējas biežāk, jo sevišķi - darbojoties virtuvē.