Tagadējās Grobiņas iedzīvotājas Laimas Kukukas hobijs ir puķes, un visvairāk viņas dārzā ir dāliju – 80–90 šķirnes. Taču aug arī peonijas, asteres, gladiolas, īrisi un vēl daudzi citi skaisti ziedi. Laima dzimusi Rucavas pagasta Kāķišķē, un turpat arī viņas vīrs Visvaldis. 1969. gadā abi atnāca uz Grobiņas pagastu, kur vīrs bija norīkots darbā kolhozā Rolava. Un Kukuki Grobiņas pagastā aizvien saimnieko.
Bērnībā Laima gribējusi iet mācīties uz toreizējo Bulduru sovhoztehnikumu, bet vecāki neļāvuši - pārāk tālu nevar laist mazu bērnu. Pie mammas un tēta mājās bijis arī puķu dārziņš, un kopš tā laika meita iemīlējusi ziedus. Taču aizgājusi mācīties pavisam citā virzienā - viņa beidza toreizējā Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas fakultāti. Tomēr pedagogs no Laimas nesanāca. Sākumā strādājusi Gaviezes pamatskolā, pēc tam vairāk nekā divdesmit gadus Grobiņā, bērnu bibliotēkā.
Skaistas ir visas
«No agra pavasara līdz vēlam rudenim manā dārzā Plūdoņos kaut kas zied. Viena puķe nomaina otru. Kādreiz bija modē visiem audzēt tulpes, un tam arī ir iets cauri. Puķes audzēju tāpēc, ka man patīk, un drusciņ arī finansiālu apsvērumu dēļ,» atklāj puķaudzētāja. Tagad visvairāk aug dālijas un asteres. Taču audzējusi Laima ir pat gerberas. Kura puķe nav kaprīza, un kurai nav jāizdabā? Gerberām pat bijusi uzcelta apkurināma siltumnīca.
«Ar dālijām ir daudz darba, bet ar kurām puķēm nav? Viegli nav, jo rudenī saknes jāizrok, jāuzglabā siltā un sausā vietā, pavasarī atkal jāstāda. Man nav mīļākās krāsas - katrai savs skaistums, un katrai savādāka forma. Skaistas ir visas! Puķes man visu mūžu patikušas, bet tās jau man vienmēr arī bijušas. Grūti tagad pateikt, kad sākās tā īstā puķu mīlestība,» spriež puķu mīļotāja. Neiespējami laikam nosaukt cilvēku, kuram puķes nav mīļas, bet ir taču lauku mājas, kur arī nezied dobēs šīs dārza skaistules. Laima saka, ka šogad negals ar nezālēm, jo lija ļoti daudz lietus, un nezālēm tas tikai ir vajadzīgs.
Viss ir iegrāmatots
«Ja es nosauktu savu mīļāko dāliju šķirni, tad tās ir vairākas - Cherry Drop, Kristīne, Zenta, Pērļu zvejnieks, bet sarakstu var turpināt. Tirgū cilvēki ziedus izvēlas neizprotami - ņem šķirnes, kuras pazīst, un arī tādas, kuras pirmoreiz redz,» novērojusi puķu audzētāja.
Cik zināms, dālija ir tā puķe, kura ilgi vāzēs neturas skaista. Pēc Laimas domām, ar jebkuru puķi, lai tā ilgāk turētos, ir jāstrādā. Dālijām viens no variantiem - likt verdošā ūdenī. Dara arī tā, ka kātu galus apvāra un tad liek ūdenī. Protams, pirms likšanas verdošā ūdenī tie ir jāapgriež. Jā, un ne tikai dālijām, bet arī visām citām puķēm pirms likšanas ūdenī gali ir jāapgriež. Ar asu nazīti, nevis šķērēm. Kad dālija vāzē sāk vīt, atkal griezumu var atjaunot. Un likt ne jau dziļā ūdenī, bet paseklā.
Cilvēki par šķirni interesējas tad, ja vēlas to iegādāties audzēšanai. Principā jau pērk pavasarī, kad gumi ir pārziemojuši.
«Lietainā dienā rudenī nevajag rakt gumus, taču apstākļi kādi ir, tādi ir. Pēc pirmajām salnām rudenī jāļauj dāliju saknēm nobriest, un tad izrok. Es savējos nedalu rudenī, man pagrabs ir sauss un silts. Ja es dalu, man sažūst. Es izroku ar visām zemēm, bet jāpaskatās, vai vecais gums nerada pūšanu. Cits teiks - fui, nē! Ir jau dāliju audzētāji, kuri katru gumu parafinē, lai nesažūst. Tas ir milzīgs darbs,» vērtē puķaudzētāja. Tad notiek visa marķēšana, pierakstīšana, jo citādi ir liela putra. Nevar visus nosaukumus atcerēties. Viss ir iegrāmatots. Laimai vīrs pavasarī ar traktoru izdzen vagas dāliju stādīšanai, lai atvieglotu darbu.
Neprot mākslinieciski veidot
Ekskursanti uz Laimas dāliju dārzu nebraucot - vienīgi nesen garām braukuši vaiņodnieki un ienākuši skaistumu apskatīt. Taču puķkope īpaši savas dālijas nepopularizē. Tomēr cilvēki, garām braucot, paskatās.
«Dālijas zied līdz pirmajai salnai, bet, kad tā būs, nekad nevar zināt. Ir bijis tā, ka pirmā salna apskādē, bet pēc tam vēl ilgi ir labs laiks. Pagājušajā gadā, piemēram, bija ļoti spēcīga salna, un viss palika melns. Varēja paļauties tikai uz to, kas bija nomarķēts,» par dzīvi stāsta dārzkope.
Laima atzīst, ka uz pirmo skolas dienu - 1. septembri - cilvēki pirkuši dažādus ziedus. Tomēr par dālijām varētu teikt, ka tās ir karalienes šajā datumā. Dālijas ir daudzveidīgas. Tomēr aktuāls ir jautājums - vai dālija līdz rītam būs skaista? Tas brīžiem tracinot. Nav jau jāved uz tirgu puķes, kuru ziedlapiņas tūlīt kritīs nost. Dālijas ir daudzveidīgas, un grupējumi arī ir dažādi. «Ir cilvēki, kuri prot mākslinieciski dārzu veidot, bet man tās prasmes nav,» domā puķaudzētāja un pastāsta, ka viņai dālijas zied vairāk nekā 100 metru garumā.
Priecājas par ziedošām dobēm
Protams, mēslojums arī puķēm vajadzīgs, un Laima izmanto kūtsmēslus, jo ģimenes rūpals ir arī slaucamo govju ferma. Tomēr dažkārt minerālmēsli arī jāpakaisa.
Laima apstrīd teicienu, ka dālija ir puķu karaliene. Kurš dabas veidots zieds nav skaists? Tomēr, salīdzinot ar citām puķēm, dālijas zied bagātīgi. Protams, ir slinkākas un čaklākas šķirnes. Ir tādas, kurām maz ziedu. Astere jānogriež vienreiz, divreiz, trīsreiz, un zieds paliek mazāks. Dālijai tas pats veidojas. «Dālija, kad sāk ziedēt, praktiski zied nepārtraukti līdz salnām. Agrās šķirnes sāk ziedēt jūlija beigās, augusta sākumā. Puķaudzētāji arī visādas metodes izmanto, lai agrāk sāktu ziedēt,» stāstu turpina Laima un saka, ka viņai esot zaļie pirkstiņi. Kuriem tādu nav, tie ar dārzkopību nevar nodarboties. Bet varbūt zaļie pirkstiņi ir kaut kādā citā jomā? Dārzkopjiem arī jābūt lielai mīlestībai pret ziediem.
Laima pastāsta, ka mājās vāzē neturot puķes, bet priecājoties par skaistumu dobēs. Un istabas puķes neesot viņas hobijs. Protams, kāda istabas puķe jau aug. «Man puķes vajag dārzā, nepieciešams pirkstus iebāzt zemē un varbūt ar to ziedu parunāt. Man vajag sēšanas un stādīšanas procesu,» stāsta dārzkope. Lai dālijas ziedētu skaisti, regulāri jānovāc vītušie ziedi.
Maz Laima esot braukusi uz populārajiem Puķu draugu saietiem, jo tie notiek tad, kad izpriecām nav laika. Viņa arī neesot tāla ceļa braucēja. Un vasarās taču jebkuram puķkopim zeme deg zem kājām. Grobiņniece arī ļoti maz skatījusi citu dālijaudzētāju iekoptos dārzus. Viņai liekas, ka tā ir uzbāšanās, un tie braucieni ir ārkārtīgi bīstami tiem, kuri ir slimi ar puķu slimību, kuriem puķu audzēšana ir dzīvesveids. Tāpēc, ka vajadzēs atkal jaunas šķirnes. «Citus dāliju gumus pērku tirgū, bet man ir uzticami cilvēki, no kuriem arī tos iegādājos. Viņi ir no Latvijas. Jā, un es katru gadu audzinu raksturu - es taču vairāk dāliju gumus nepirkšu. Pietiek. Bet tad krītu kārdinājumā,» savu «puķu slimību» raksturo Laima. Latvijā ir daudz dāliju gumu audzētāju, lielveikalā tos var nopirkt, un ir arī vietējās firmas, kas tos piedāvā. No Valmieras puses nāk visvairāk dāliju gumu tirgotāju. «Veikalos smukās bildītes uzrunā. Pērn man ļoti paveicās ar gladiolām - nopirku veikalā divas lieliskas šķirnes, šogad arī. Redzēs, kā pārziemos. Latvijā ir ļoti daudz dāliju audzētāju, un es viņiem visiem novēlu izaudzēt skaistus ziedus. Savukārt selekcionāriem - veiksmi jaunu šķirņu radīšanā,» sarunu noslēdz puķu mīļotāja.