Paaugstināts asinsspiediens apdraud sirds un asinsvadu veselību, jo īpaši, ja asinsvados jau ir notikušas aterosklerotiskas izmaiņas. Asinsspiediens laiku pa laikam jāpārbauda katram cilvēkam un, ja tas ir paaugstināts, jādodas pie ārsta. Daļa cilvēku nejūt, ka asinsspiediens ir paaugstināts, un to var atklāt, tikai veicot mērījumus. Ļoti daudziem tas jādara regulāri, lai redzētu, kā iedarbojas nozīmētie medikamenti, un saprastu, kādi faktori ietekmē spiediena svārstības.
Regulāra kontrole ļauj asinsspiediena novirzes pamanīt pēc iespējas agrāk. Pastāvīga mērījumu veikšana cilvēku disciplinē, viņš sāk vairāk ieklausīties savā organismā un spēj labāk līdzdarboties ārstēšanā. Labi, ja mājās ir pašam sava asinsspiediena mērīšanas ierīce, lai varētu sekot šim svarīgajam veselības rādītājam. Mājās asinsspiedienu var novērtēt «reālā laikā». Mierīgā atmosfērā, ierastajos apstākļos sevi neliek manīt arī tā dēvētais baltā virsvalka sindroms - asinsspiediena paaugstināšanās ārsta kabinetā. Arī mērot asinsspiedienu aptiekā, nereti traucē dažādi blakusapstākļi.
Sistoliskais un diastoliskais
Arteriālo asinsspiedienu raksturo divi parametri, ko mediķi apzīmē par sistolisko un diastolisko arteriālo asinsspiedienu, bet tautā parasti saka - augšējais un apakšējais asinsspiediens. Sistoliskais ir spiediens, kas rodas sirds muskuļa kontrakcijas laikā, kad sirds izgrūž asinis no kreisā kambara, bet diastoliskais spiediens ir tas, kas rodas, sirds muskulim atslābstot. Asinsspiediena mērvienības ir dzīvsudraba staba augstuma milimetri. Visi zina, ka par ideālu skaitli tiek uzskatīts 120/80 mmHg, tātad attiecīgi sistoliskais spiediens ir 120 mmHg, bet diastoliskais - 80 mmHg. Pieaugušam cilvēkam par normālu tiek atzīts asinsspiediens, kas nepārsniedz 135/85 mmHg, bet, ja tas ir augstāks par 140/90 mmHg, tad jau ir runa par arteriālo hipertensiju. Slimības risks pieaug līdz ar gadiem. Tiek lēsts, ka arteriālā hipertensija ir aptuveni pusei cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Risku paaugstina liekais svars, nepareizs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, stress, smēķēšana.
Nav nemainīgs
Asinsspiediens diennakts laikā svārstās. Veselam cilvēkam miegā asinsspiediens ir zemāks, bet uzbudinājuma, satraukuma un fiziskas slodzes laikā tas paaugstinās. Ir normāli, ja, nodarbojoties ar savām parastajām aktivitātēm, asinsspiediens dažu minūšu laikā svārstās par 30 mmHg. Arī stress, cigarete vai kafijas tase var izraisīt asinsspiediena celšanos. No rīta, sākot dienas gaitas, asinsspiedienam nevajadzētu paaugstināties vairāk nekā par 15-20% salīdzinājumā ar nakts līmeni. Cilvēkam ar arteriālo hipertensiju rīta asinsspiediena paaugstināšanās var būt ļoti izteikta, kas rada trīsreiz lielāku insulta un infarkta risku. Tāpēc regulāra asinsspiediena mērīšana, īpaši no rīta, ir būtiska.
Mērījums uz augšdelma
Uz augšdelma uzliek manšeti, lai tās vidusdaļa atrastos sirds augstumā, bet apakšējā mala - 2 cm virs elkoņa locītavas. Manšete jāuzliek tik cieši, lai starp to un rokas virsmu varētu ielikt rādītājpirkstu. Ja asinsspiedienu mēra guļus stāvoklī, rokai jāatrodas paralēli ķermenim un jābūt nedaudz paceltai - augstumā, kas atbilst krūškurvja vidum. Zem pleca un elkoņa var palikt mazu spilventiņu.
Mērījums uz apakšdelma
Manšete jānostiprina tā, lai ērti piegulētu plaukstas pamatnei. Plaukstas pamatni un delnu atslābina, nevirza plaukstas pamatni ne uz priekšu, ne atpakaļ, nesavelk pirkstus dūrē. Roka jātur tā, lai ierīce atrastos tieši sirds augstumā. Ja manšete atradīsies zemāk par sirds augstumu, mērījuma rezultāts būs paaugstināts, ja augstāk - pazemināts, un abos gadījumos kļūdains. Tāpat nevajag turēt manšeti ar otru roku, jo arī tas var pazemināt mērījuma precizitāti.
***
Dzīvesveida ieteikumi asinsspiediena normalizēšanai:
• Sekot savam sāls patēriņam.
• Ēst vairāk dārzeņu, zivju, jūras produktu, mazināt dzīvnieku izcelsmes taukvielu patēriņu.
• Atbrīvoties no liekā svara.
• Atteikties no smēķēšanas.
• Ievērot mērenību alkohola lietošanā (pieļaujamā deva - 20-25 g absolūtā alkohola sievietēm un 30-35 g vīriešiem).
• Rūpēties par regulāru fizisku slodzi (vingrot, staigāt, peldēt u.c.).
• Kliedēt nervu sasprindzinājumu.
• Ievērot pēc iespējas regulāru dienas režīmu.
***
Kas jāievēro, mērot asinsspiedienu:
• Mērījumi jāveic klusā, mierīgā un ērtā gaisotnē, istabas temperatūrā.
• Pusstundu pirms mērījuma jāatturas no ēšanas, alkohola lietošanas, smēķēšanas, fiziskas slodzes un zāļu lietošanas. Nepieciešama vismaz piecas minūtes ilga atpūta.
• Mērījuma laikā nedrīkst sarunāties vai izdarīt asas kustības.
• Asinsspiedienu ieteicams mērīt divreiz dienā vienā un tajā pašā laikā - pirms brokastīm un vakarā, ja vien ārsts nav norādījis citādi.
• Mērījumu veic kreisajā rokā vai tajā rokā, kurā asinsspiediens konkrētajam cilvēkam ir augstāks.
• Atkārtotu asinsspiediena mērījumu veic tai pašai rokai 3-5 minūtes pēc tam, kad no manšetes ir pilnīgi izlaists gaiss. Laikā starp šiem mērījumiem nevajadzētu mainīt manšetes novietojumu un ķermeņa pozu.
• Standarta poza asinsspiediena mērīšanas laikā ir sēdus, atbalstoties pret krēsla atzveltni, kājām jābūt atslābinātām un nesakrustotām, roku atkailina un novieto uz galda virsmas.
• Mērot asinsspiedienu, mugurā nedrīkst būt ciešs vai spiedošs apģērbs.
• Lai iegūtu precīzus mērījumu rezultātus, jālieto rokas apkārtmēram atbilstoša manšete.
• Arteriālais asinsspiediens mainās ar katru sirdspukstu, tāpēc divu vai vairāku mērījumu vidējais rezultāts asinsspiedienu raksturo precīzāk nekā viena mērījuma rezultāts.
• Sākot lietot jaunu mērīšanas ierīci, pirmajā lietošanas dienā rezultāti parasti ir augstāki. Paiet 2-3 dienas, līdz notiek cilvēka un mēraparāta savstarpējā «pierašana».