CIEMOS: Piepilda bērnības sapni

«Vecākais dēls Jēkabs man teica: paraksti šo pieteikumu! Un iesniedza Mārupes domei. Man gan nešķita pareizi, ka es varētu pieteikt savu dārzu skaistāko dārzu konkursam. Atbrauca komisija, visu apskatījās, un vērtējums tiešām bija pārsteidzošs: skaistākais dārzs Mārupes novadā,» stāstījumu ar lepnumu sāk dzimusī mārupiete Gundega Tutiņa. Mājā, kurā kuplā Tutiņu ģimene dzīvo, viņi ievākušies 2008. gada 18. novembrī – tieši Latvijas jubilejā. No tā brīža mājas saimniece sākusi arī domāt par dārza izveidi.

«Nevēlējos izmantot daiļdārznieka palīdzību, bet izpausties pati un darīt tā, kā man vislabāk patīk. Nekādu zināšanu man nebija. Tikai bērnībā biju kolhozā garās vagas un dārzā dobes ravējusi. Izveidot savu dārzu - tas man bija liels izaicinājums,» atzīst mārupiete. Gundega iegādājusies grāmatas par dārziem, skatījusies televīzijas pārraides par šo tēmu, idejas smēlusies arī žurnālos par dārziem. Kā pa mazam lego klucītim likusi kopā, un tā pamazām tika izveidots dārzs. «Nebija tā, ka ar pirmo reizi viss izdevās un sanāca, bija arī kļūdas. Dažkārt kaut kas īsti nesaderēja kopā. Taču no kļūdām mācījos un turpināju iesākto. Lielākoties balstījos uz savu gaumes izjūtu, zināšanām un intuīciju. Daudz man palīdzēja vīrs Armands. Bez vīra atbalsta es daudz ko nespētu. Stādīšana ir viena lieta, bet smagākais ir zemes darbi. Piemēram, izveidot dobi vai reljefu sievietei ir fiziski par grūtu. Taču dēliem Jēkabam, Mārtiņam un Miķelim dārzs vairāk ir izpriecām,» stāsta Gundega.

Viņa saka, ka dārzu nav veidojusi tikai viesu uzņemšanai, bet ģimenei, kurā aug bērni. Tamdēļ paredzējusi puķu izvietojumu tādās vietās, lai, piemēram, metot bumbu, nesabojātu kādus trauslus augus. Būtu sāpīgi, ja bumbas metiens izpostītu daiļumu. «Atceros no bērnības, skatoties pa logu, dārzs bija skaists vasarā, bet rudenī un pavasarī apkārt dubļi - visi stādījumi zaudēja savu košumu. Tādēļ gribēju dārzu veidot tādu, lai tas ir skaists visos gadalaikos. Man ir iestādīti daudzi košumkrūmi, jo tie sniedz skaistumu ne tikai ar saviem ziediem, bet lielākoties ar lapojumu. Šāda augu kopšana prasa minimālas pūles - galvenais, lai forma tiktu uzturēta,» par savu dārzu stāstu turpina Gundega. Daudziem dārzu īpašniekiem patīk vasaras puķes, bet Gundega teic, ka tas ir liels darbs un kopšana. Viņa cenšas, lai dārzs būtu skaists un praktisks.

Ar persiku - kā ar mazu bērnu

«Jāņem vērā pašas brīvais laiks, cik vari atļauties atvēlēt dārzam. Es šobrīd esmu mājsaimniece, jo mazajam Miķelim ir tikai trīs gadiņi,» par sevi saka mārupiete. Viņa atzīst, ka sirdij ir tuvāki košumkrūmi, tāpēc dārzā to ir vairāk. Vienas no saimnieces favorītiem ir spirejas. Viņasprāt, tie ir apbrīnojami krūmi - dārzā ienes krāšņumu, un apbrīnojamas ir to krāsas. Spirejām ir ne tikai dažādu mainīgu krāsu lapojums, bet tās arī zied. Parasti ar rozā, sarkanīgiem ziediem, bet ir arī divkrāsu - reizē zied gan balts, gan rozā vienlaikus vienā krūmiņā. Tas ir kaut kas pārsteidzošs.

«Man patīk arī klājeniskie kadiķi, un paldies jāsaka stādu audzētavai Baltezers. Neviens stāds, kuru esmu tur iegādājusies, nav licis vilties. Es dārzā cenšos nestādīt tādus augus, kas man liktu vilties - vairāk tādus, kas ir piemēroti Latvijas dabas apstākļiem,» skaidro mājas saimniece. Bet Tutiņu dārzā aug arī persiks un trīsdaivu mandele. Persiku mammai dzimšanas dienā pirms pieciem gadiem uzdāvināja vecākais dēls Jēkabs. Gribot negribot bija jāiestāda. «Es sākumā ar persika kociņu darbojos kā ar mazu bērnu - tuntuļoju ziemā, lai nenosalst. Tagad vairs to nedaru, un koks kā pateicībā mums ir devis augļus. Pērn bija pārsteidzoša raža. Savārīju ievārījumus, dāvināju radiem, draudzenēm uz Ziemassvētkiem. Pacienāju arī tuvākos kaimiņus. Šogad persikam nav ražas, jo pērn tas atdevis visus spēkus un tagad grib atpūsties. Tā ar kokiem notiek,» zināšanās dalās Gundega.

Mēdz pārveidot dobes

Dārza saimniece puķu stādus pati neaudzējot, jo nav atbilstošas siltumnīcas. Pašā sākumā to mēģinājusi darīt, bet sapratusi, ka mājas apstākļos to ir diezgan grūti izdarīt. Stādiem vajag siltumu un gaismu. Tāpēc dēstus Gundega iegādājas dažādās Latvijas stādaudzētavās. Un veiksmīgi. «Es nereti arī pārveidoju dobes - izvēlos puķēm citas augšanas vietas, jo īpaši tad, ja redzu, ka augam ir nepieciešama lielāka platība vai esošā vieta nav īsti piemērota. Dārza attīstības procesā bieži vien ir jāstāda un jāpārstāda. Ar to ir jārēķinās. Esmu beidzot nolēmusi, ka atteikšos no rozēm, jo esmu sapratusi, ka neesmu īstais rožu draugs. Taču man ļoti patīk klājeniskās sīkziedu rozītes Gartnerfreude, tās noteikti ir un būs manā dārzā. Draudzene pirms vairākiem gadiem man šos rožu stādus uzdāvināja, bet tikai tagad, salīdzinot ar citām rozēm, spēju tos novērtēt. Tās ir pieticīgas - neslimo, glīti izskatās un vienkārši priecē acis ar saviem rozā ziediņiem līdz pat vēlam rudenim. Iestāda, samēslo, un viss,» turpina mārupiete. Viņa sapratusi, ka nebūs tik daudz laika, ko dārzam veltīt, un tāpēc krāšņas rožu šķirnes nestāda - tās ir cimperlīgas.

Vienkāršās lietas - visskaistākās

«Gribu piemeklēt puķu šķirnes, kuras mazāk slimo un kurām ir viegla kopšana. Tādus augus, kurus varu vienkārši iestādīt, un zieds mani priecē. Tas ir būtiski - lai dārzs nebūtu kā apgrūtinājums, bet kā iepriecinājums. Daudzums, cik augu aug dārzā, ir ļoti no svara. Jāņem vērā tas, cik vienkārša vai sarežģīta ir to kopšana. Jāpatur prātā zelta likums - jāsamēro gribēšana ar varēšanu. Negribas jau visu laiku ap dobēm darboties,» stāsta daiļuma mīļotāja un piebilst, ka ideju vēl ir daudz. Ja vīrs atbalstīs, tad droši vien vēl daudz kas taps.

Gundega atklāj, ka zālienu un košumkrūmus vairāk mēslojot pavasarī, kad augi pēc garās ziemas ir pamodušies un tiem ir nepieciešams spēks. Arī tos, kas krāšņi zied, ik pa laikam «jāpaēdina». Vasarā augiem jāaug savā dabā. Viss ir jāsabalansē. «Man ļoti patīk Rundāles pils dārzs. Fascinē franču regulārie dārzi - tie ir skaisti. Tās arhitektūras formas un krāsas ir pārsteidzošas. Tur, protams, ieguldīts liels darbs. Ikviens, kas dārzā strādā ikdienā, saprot, ko tas prasa. Pa Latviju gan man nav izdevies pabraukāt un daiļdārzus apskatīt, tik vien kā garām braucot nolūkoties caur mašīnas logu vai izbraucot ar velosipēdu pa novada ieliņām. Protams, jāteic, ka iedvesmu arī smeļos no Jūrmalas savrupnamu apstādījumiem. Tur ir strādājuši profesionāļi, un zināmā mērā tā ir kā mācībstunda par brīvu. To es ieteiktu arī pārējiem, ieskatīties, kā iekārtojuši dārzus citi, nekopēt, bet smelties drosmi un iedvesmu savam dārza projektam. Zinu, ka ir tāds Puķu draugu saiets. Taču es skatos Latvijas televīzijas raidījumu Mans zaļais dārzs - tas ieskatam un iedvesmai,» stāsta Gundega.

Siena zārds dārzā

Tutiņu ģimenes dārzā kā dekorācija ir izveidots siena zārds. Tas notiek jau vairākus gadus. Sākumā tur iekārusi arī pītos puķu podiņu un petūnijas sastādījusi, bet šogad to nedarīja. Siena zārds patiešām labi izskatās kā dekoratīvs elements. Pašas vienkāršākās lietas ir tās skaistākās.

Dārza platība ir 1400 m2, un pirmais stādījums esot bijis tūju dzīvžogs gar grāvja malu. «Tie ziedi un augi, kuri aug manā dārzā, man patiešām patīk. Nevaru kādu vienu izcelt. Tie visi, tādā vai citādā veidā, ir atraduši ceļu uz manu dārzu. Turklāt dārzā nav nevienas puķes vai kāda cita auga, kurš būtu indīgs. Tādus intuitīvi neesmu nopirkusi. Es ar sava dārza augiem domu līmenī sazinos un, lai cik tas jocīgi neizklausītos, tāpat arī ar kurmjiem. Kurmji, šķiet, uztvēruši manu domu vibrāciju. Ir kaut kāda robežlīnija, kurā es šiem dzīvniekiem ļauju dzīvot. Taču, ja pārlieku sāk dārzu postīt, tad jāķeras pie lamatiņām. Bet kurmis jau patiesībā dara labu darbu - izķer visus kaitēkļus, kas ir zem zemes,» par mazo dārza draugu saka Gundega.

Patīk dzeltenā krāsa

Dārza saimniece stāsta, ka ir gandarījums, ja vasarās draugi un radi atnāk ciemos. Tad var nesteidzīgi dārza atpūtas stūrītī nobaudīt tasi tējas vai kādu glāzi vīna, palūkot dārzu un no sirds izrunāties. Ir gandarījums par to, kas izdarīts.

Tutiņiem ir arī otra dārza daļa, kur aug burkāni, sīpoli, kabači, pupiņas, sviesta pupiņas, tomāti, gurķi un vēl daudz kas cits. Par to rūpi ir uzņēmies Gundegas vīratēvs, kurš dzīvo kopā ar dēla ģimeni. Zemenes - tās ir dārza saimnieces aprūpē.

«Intuitīvi stādot, man visvairāk patīk dzeltenā krāsa. Tā dārzā dominē vairāk. Pašus pirmos es nopirku forčūnas segliņu stādus - tiem dzeltenā krāsa mijas ar zaļo. Klājeniskie kadiķi ir gan zili, gan dzelteni - tie man ļoti patīk. Savukārt spirejas arī ir dzeltenas. Pagājušajā gadā mums ziedēja skaistas lavandas lillā krāsā. Bija ļoti skaista dobe izveidota, kura tiešām priecēja ar ziediem un ar smaržu, bet pavasara kailsals nodarīja savu postu. No tās dobes 80% stādu bija bojāti, apsaluši, un tur vairs neko nevarēja darīt,» atklāj Gundega. Taču kaut kā beigas ir arī kaut kā sākums. Saimniece iegādājusies citus lavandu stādus, bet pagaidām tie ir mazi krūmiņi. Nākamajā gadā ceri būs sacerojuši un ziedi būs.

Tutiņu ģimenes dārzā ir ne tikai tūju dzīvžogs, bet arī fizokarpu, grimoņu un zemo spireju dzīvžogs. Pavasarī un pēc noziedēšanas spirejas tiek apgrieztas, lai atjaunotu formu.

«Es atklāju vēl vienu lietu, kas piederas pie praktiskās saimniekošanas. Vajag krūmu cirpšanas darbus veikt vecajā mēnesī. Praksē sanāca tā, ka vienreiz apgriezu jaunajā mēnesī, vēl otrreiz nogriezu un nodomāju - kāpēc man griešana nekad nebeidzas? Tad iedomājos, ka ir tāda lieta kā mēness fāzes, un sāku apgriezt vecajā mēnesī. Un patiešām - neaug vairs tik strauji,» labu padomu sniedz dārza saimniece.

Dobe par godu senčiem

Gundega stāsta, ka viņa ir ļoti priecīga, ka ģimenei ir sava māja un dārzs. Bērnībā esot sapņojusi par māju un dārzu, kurš kādreiz būs - un piepildījās! Vajag tikai stipri piedomāt, un dzīve to piespēlē.

Ogulājus un augļkociņus mārupiete pērk Pūrē. Tur zina, ko pārdod. Arī tad, ja nebūs zināšanu, pārdevējs piemeklēs pēc vēlmēm. Dārzā aug arī upenes, jāņogas, ērkšķogas, krūmmellenes un vīnogas. Bērni lielu daļu ogu notiesā svaigas, bet mammai sanākot arī želeju un ievārījumu vārīšanai. Daļa ogu tiek saldētas, lai pēc tam izmantotu svētku kūku pagatavošanā. To ciemiņi zina, ja ir kādi svētki, tad galdā noteikti būs pašcepta kūka, un tik daudz, lai katram pa vēl vienam gabaliņam tiek.

Pēdējos gados Gundega lasa ļoti daudz literatūras par dārzkopību un abonē specializētos žurnālus. Iedvesmojot tas, ko citi savos dārzos dara. Un galvenais - ir arī profesionāli vērtējumi.

Meža pīle ar mazuļiem

Dārza saimniece turpina savu stāstu arī par putniem, kuri izdomājuši ligzdas vīt Tutiņu dārzā. Laikam labi saimnieki! Pavasarī dzīvžoga pakājē meža pīle izdomāja perēt savus mazuļus. Tas bijis interesanti - kamdēļ nevarēja citur, drošākā vietā? Dārzā arī meža strazds bija izperējis oliņas, un ģimene dzirdēja, ka kaut kas sāk čivināt. Tas bijis pārsteigums - uzvīta ligzda košumkrūmā. «Mēs dzīvojam saskaņā ar dabu. Dēliem arī šāda tipa lauki patīk. Un es bērnībā pati esmu uzaugusi tam zaļumam tik tuvu, ka tas ir ar roku sasniedzams. Var vasaras rītā basām kājām pa zāli pastaigāt. Bērnus arī audzinu tā, lai daba viņiem ir draugs,» stāsta mārupiete.