Maikls Kremo. Cilvēces patiesās izcelsmes meklējumos

Arheoloģijas vēsturnieks, vairāku grāmatu autors Maikls Kremo drīzumā viesosies Rīgā ar lekciju Slēptā vēsture: Pierādījumi cilvēces senatnei. Viņš dzimis 1948. gadā Ņujorkā.

Pasaules arheoloģijas kongresa un Eiropas arheologu asociācijas biedrs, piedalās dažādās pārraidēs, lekcijās un arheoloģijai, vēsturei veltītās konferencēs. Maiklam Kremo ir goda doktora grāds dabas zinātnēs un teoloģijā. Žurnālā Māja piedāvājam sarunu ar izcilo pētnieku Maiklu Kremo.

- Kā sākās jūsu ceļš pie cilvēces senatnes pētījumiem?

- Vienmēr esmu vēlējies pats atrast ceļu līdz patiesībai. Studiju gados sāku iedziļināties Indijas senajos sanskrita rakstos. Konkrētāk - vēsturē, kas aprakstīta svēto rakstu Vēdu sadaļā Purānas. Šis materiāls stāsta par civilizāciju eksistenci plašos laika periodos, kuru vēsture ir miljoniem gadu, līdz pat Zemes dzīvības pirmsākumiem. Šāds viedoklis bija ļoti atšķirīgs no tā, ko biju mācījies universitātē. Nodomāju: ja šie senie raksti ir patiesi, jābūt fiziskiem pierādījumiem, kas tos pamato. Tā es sāku pētīt arheoloģijas, vēstures un antropoloģijas grāmatas. Tajās atradu pierādījumus tikai pašreizējai zinātnes teorijai - cilvēki evolūcijas ceļā no primitīviem pērtiķveidīgiem radījumiem savu eksistenci ir sākuši aptuveni pirms 150-200 tūkstošiem gadu. Savus tālākos pētījumus paplašināju ārpus klasiskās literatūras - meklēju atbildes zinātnisko rakstu oriģinālos, pašu pētnieku (arheologu, ģeologu, paleontologu u.c.) teiktajā. Sākotnēji biju ļoti pārsteigts, uzzinot, ka gadu laikā ir veikti vairāki atklājumi, kas apliecina cilvēces miljoniem gadu seno vēsturi. Pierādījumi iegūti no cilvēku kauliem, pēdu nospiedumiem, artefaktiem. Tie arī veido manas grāmatas Aizliegtā arheoloģija galveno saturu.

- Jūs minējāt pierādījumu neesamību klasiskajā literatūrā. Kādēļ tā?

- Jā, to centos izdibināt krietnu laiku. Kādēļ šie pierādījumi ir pieejami primārajā literatūrā (zinātniskajos rakstos), taču nav atrodami sekundārajā (pētījumu apkopojumos, grāmatās)? Ar laiku nonācu pie izskaidrojuma - zināšanu filtrācijas. Proti, pierādījumi, kas atbalsta dominējošo zinātnes paradigmu, salīdzinoši viegli tiek apstiprināti un minēti tekstos, savukārt pretrunīgie tiek atsijāti. Tas netiek veikts ļaunprātīgi. Alternatīvs skatījums cilvēkam, kurš nav iedziļinājies tematā, rada nesapratni, jo piedāvātā informācija ir pretrunā ar plašāk pieņemto un komunicēto. Šī informācija tiek automātiski atzīta kā falša. Mūsdienu zinātnieki ir ļoti pieķērušies Darvina evolūcijas teorijai un diemžēl nevēlas savu skatījumu paplašināt. Manuprāt, viens no galvenajiem zinātniskās izpētes procesiem ir akadēmiskā brīvība, pierādījumos balstītu jaunu ideju ierosināšana.

- Vai šāds alternatīvs viedoklis par cilvēka izcelsmi nepastāv jau ilgu laiku?

- Ja aplūkojam, piemēram, Ēģiptes, Ķīnas, Dienvidamerikas, Grieķijas, Romas senās tradīcijas, nekur netiek norādīta cilvēka attīstība no pērtiķveidīgām būtnēm. To kopsaucējs ir cilvēka rašanās un eksistence, pateicoties augstākai kārtībai. Šo teoriju pakāpeniski sāk apskatīt arī mūsdienu zinātne. Cilvēka ķermenis ir radīts kā «transports» apziņas patībai, jo tīrai apziņai, nokļūstot materiālajā pasaulē, nepieciešams ķermenis, lai funkcionētu.

- Kādas būtu sekas, ja šāda teorija tiktu pieņemta?

- Vienreizējas! Manuprāt, mums noteikti vajadzētu vairāk enerģijas ieguldīt apziņas attīstībā, nevis materiālu resursu vairošanā. Ja mēs pieņemtu, ka neesam tikai materiālās pasaules produkts, cilvēces konflikti, nevienlīdzība samazinātos, un varētu bruģēt ceļu pretī apzinātai dzīvei. Pirmavots ir viens - mēs visi nākam no viena. Tā ir vienojoša sajūta ar visām dzīvām būtnēm. Ja to pieņem, vairs nav vajadzīgs uzturēt destruktīvu sāncensību, materiālu lietu arvien lielāku ražošanu un patērēšanu.

Cilvēkam vienmēr ir bijusi izvēle, kā rīkoties. Šobrīd viena daļa cilvēku izmanto savu dzīvi, ķermeni, lai pārvaldītu materiālismu, bieži ļoti agresīvi. Notiek cīņa par materiāliem resursiem - naftu, vidi, dārgmetāliem. Savukārt otra daļa savu dzīvi izmanto, lai saprastu un attīstītu apziņas potenciālu. Pilnveidojot sevi, tiek vadīta vienkārša, gaiša dzīve, tādējādi samazinot materiālo patēriņu un dzīvojot videi draudzīgāk.

- Kādēļ izvēlējāties šādu vēstures izziņas ceļu?

- Ir divi veidi, kā pētīt pagātni. Viens no tiem - fiziski rakties cauri vairākām zemes kārtām un atrast pirmavotus. Šāda pieeja bieži ir ierobežota, grūti realizējama. Mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, portatīvais dators pēc arheoloģiskās skalas nav uzskatāms par tādu, kas ilgi saglabājas. Plastmasa sāk sadalīties pēc 50-60 gadiem, savukārt lielāko daļu dzelžu pārņem rūsa, metāli oksidējas. Zelts ir viens no izņēmumiem. Tātad portatīvais dators pēc miljoniem gadu pārvērstos kokos un krūmos. Pretstats ir akmens, kurš var saglabāties vairākus miljonus gadus. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ lielākā daļa pierādījumu, artefaktu ir no akmens. Ja ir eksistējušas attīstītākas tehnoloģijas, tās varētu būt pārvērtušās zemes kārtās.

Otrs veids, kā izzināt bijušo, ir mantotie seno civilizāciju pieraksti. Piemēram, senie sanskrita teksti apraksta lidaparātus - vimanas. Ar tām bija iespējams ceļot ne tikai no planētas uz planētu, bet arī starp dimensijām. Lidaparātu darbināšana notika caur skaņas vibrācijām - ar tīras enerģijas manipulāciju. Šie attīstītie transportlīdzekļi sastāvēja no daudz smalkākām enerģijām nekā mūsdienās izmantotās. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ saglabājušies tik maz taustāmu pierādījumu.

- Tomēr mūsdienās ir pieejami tā sauktie taustāmie pierādījumi?

- Jā, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, pēdējo 150 gadu laikā tie ir dokumentēti un vairākkārt prezentēti. Piemēram, Huejatlako izrakumu vietā Centrālajā Meksikā tika atrasti mūsdienu cilvēku pēdu nospiedumi. Saskaņā ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi sacietējušie vulkāna pelni, kuros tie tika atrasti, ir miljonu gadu veci. Protams, pieņemot pašreizējo teoriju, šāda informācija netiks uzskatīta par pareizu un atklājums būs «neīsts». Proti, cilvēks - anatomiski mūsdienīgs - radās Āfrikā tikai pirms 100-200 tūkstošiem gadu. Savukārt Ziemeļamerikā mūsdienu cilvēks nokļuva tikai pirms 20 tūkstošiem gadu. Manuprāt, veselīgāk būtu šo jauno informāciju analizēt, nevis noliegt.

Vēl viens piemērs - kalnraču atrastie hematīta apaļie objekti Dienvidāfrikā, kas ir dzelzs rūdas un daļēji dārgakmeņu sajaukums. Šie apaļie metāliskie objekti tika atrasti cieta akmens kārtās, kas ir divus miljardus gadu vecas. Tām unikalitāti piešķir paralēlās divas vai trīs vītnes, kas stiepjas apkārt centram. Eksperti nevar atbildēt, kā šie objekti varētu zemes kārtās dabīgi izveidoties. Vienīgais izskaidrojums ir to mākslīga radīšana.

Pētījumu gaitā esmu viesojies arī Latvijā, kur krievu izcelsmes zinātnieks mani iepazīstināja ar dzintara gabalu, kas veidojies pirms vairākiem miljoniem gadu. Interesi radīja tā sastāvs, jo ar mikroskopa palīdzību tajā bija saskatāms cilvēka veidots audums. Apbrīnojami, jo, pēc konvencionālās vēstures uzskatiem, aust cilvēki sāka tikai pirms 10-15 tūkstošiem gadu.

- Droši vien bieži nākas sastapties ar citu cilvēku neizpratni par jūsu teikto?

- Manuprāt, ikviena uzdevums ir uzdot jautājumu: «Kas es esmu un no kurienes nāku?» Šo jautājumu apsvēršana palīdz ikvienam veidot dzīves uzdevumus un mērķus. Vēlme meklēt un izzināt pilnveido cilvēku. Ja cilvēcei nav savas eksistences izpratnes, tiek radīta neskaidrību nasta. Tā nav jāatstāj tikai dažu pētnieku ziņā, kuri strīdas par tūkstošu vai miljonu gadu senu vēsturi. Vēl joprojām nav skaidra un vienota skatījuma par mūsu patieso izcelsmi. Aicinu to radīt kopīgi!

***

Informācijai

• Maikla Kremo lekcija Slēptā vēsture: Pierādījumi cilvēces senatnei notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 15. oktobrī pulksten 18.00.

• Lekcija tiks tulkota latviešu un krievu valodā.

• Biļetes var iegādāties: www.ekase.lv.

• Organizators - www.helsus.org.