Mācību gada sākumam fonā ir skarba aina – daudzi pedagogi sarūgtināti par algu reformu, sabiedrības neizpratni raisa kārtējo reizi aktualizētā ideja sūtīt skolā sešgadniekus, un pavisam skumji ļaudis jūtas tur, kur skola šogad slēgta. Protams, skolotāji un vecāki cenšas, lai pieaugušo pasaules likstas iespējami mazāk skartu bērnus. Arī nejaušs garāmgājējs pirmajā septembrī droši vien veltīja kādu labu domu mazajiem pirmklasniekiem, kuri svētku tērpos ar ziediem rokās devās uzsākt skolas gaitas.
Tomēr, kaut arī viss ir kārtībā, daļai bērnu jaunais mācību gads rada stresu, jo notiek pārmaiņas un ir neziņa par to, kas tuvākajā laikā gaidāms. Kā pazīt stresu, un kā palīdzēt bērnam tikt ar to galā?
Kliedēt neziņu
«Stress ne vienmēr uzskatāms par kaut ko sliktu. Izjūtot stresu, organismā tiek radīts adrenalīns, kas atbrīvo organisma enerģijas rezerves, dod papildu spēku un motivē organismu rīcībai,» norāda ārste, holistiskā menedžmenta konsultante un apzinātas ēšanas trenere Inese Millere. «Mūsu senčiem stress bija būtiski nepieciešams izdzīvošanai, jo palīdzēja izbēgt no dzīvībai bīstamām situācijām. Savukārt mūsdienās, kad šī nepieciešamība ir samazinājusies, biežs stress var kļūt par traucēkli un par iemeslu emocionālam diskomfortam, kā arī kaitēt organisma veselībai kopumā. Jāsaprot, ka gan pieaugušajiem, gan bērniem ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunas situācijas. Taču, lai izvairītos no nevēlamas spriedzes, vislabāk ir samazināt to lietu daudzumu, kas bērnam ir nezināmas. Šajā gadījumā īpaša nozīme ir vecāku komunikācijai ar savu bērnu - pirms mācību gada sākšanās vecākiem ar bērniem ieteicams izrunāt visu, kas saistīts ar skolā gaidāmo. Labi, ja redzētas skolas fotogrāfijas vai bijusi iespēja to iepriekš izstaigāt. Ir vērts bērniem pastāstīt arī par savām skolas gaitām un sirsnīgākajām skolas atmiņām, kas bērnam varētu radīt pozitīvas izjūtas par gaidāmo laiku skolā. Īpaši būtiski šajās sarunās vecākiem ir klausīties, lai uzzinātu, par ko bērns izjūt bažas, un sarunas gaitā palīdzēt šīs bailes pārvarēt.»
Stresa pazīmes
«Konstatēt bērna stresu ne vienmēr ir vienkārši,» atzīst I. Millere. «Tomēr pastāv pazīmes, kas var liecināt par bērna nemieru. Traucēts miegs, nagu graušana, pastiprināta acu mirkšķināšana, vēdera vai galvas sāpes, koncentrēšanās grūtības, pēkšņas disciplīnas problēmas un citas izmaiņas bērna uzvedībā var norādīt uz psihoemocionālām pārmaiņām.»
Palielināt stresa noturību
I. Millere norāda: lai palielinātu bērna stresa noturību, liela nozīme ir fiziskajām aktivitātēm, pietiekamai atpūtai un veselīgam uzturam. Nereti mūsdienu dzīvesveida dēļ trūkst dažādu uzturvielu. Stress patērē lielus organisma resursus, tāpēc šādos apstākļos jāpievērš uzmanība sabalansētam bērna uzturam, īpaši vielām, ko tikai ar uzturu nespējam uzņemt. Tādas, piemēram, ir omega-3 taukskābes, kas palīdz uzlabot koncentrēšanās spējas un stiprināt imunitāti. Bieži uzturā trūkst ne tikai vitamīnu, bet arī organismam svarīgu minerālvielu. Viena no tām ir magnijs, kas stresa laikā tiek patērēts visvairāk. Ir ļoti būtiski rūpēties par pietiekamu magnija uzņemšanu kā bērnu, tā pieaugušo uzturā, jo tā trūkums var radīt nervu uzbudinātību, muskuļu krampjus, nogurumu, samazināt koncentrēšanās spējas, kā arī izraisīt ēšanas traucējumus, kas ilgtermiņā var novest pie cukura diabēta un citām nopietnām slimībām. Magniju iespējams uzņemt, ēdot riekstus, zivis, augļus un dārzeņus. Lai organisms magniju veiksmīgāk asimilētu, uzturu ieteicams papildināt arī ar B6 grupas vitamīniem, kas atrodas griķu putraimos, banānos, ceptos kartupeļos un citos produktos. Ja ir bažas, vai nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas bērns pietiekamā daudzumā saņem no pārtikas, var lietot aptiekās iegādājamos vitamīnus un minerālvielas jau koncentrētā veidā.
Bērnam ļoti svarīgi ir ievērot arī noteiktu dienas režīmu. Pareizi rīkojas vecāki, kuri jau pirms mācību sākuma rosina bērnu agrāk doties gulēt un agrāk no rītiem celties, lai būtu vieglāk pierast pie jaunā grafika. Lai pēc vasaras atpūtas iekustinātu prātu, pirms gulētiešanas var palasīt grāmatu vai, ja bērnam patīk prāta spēles, iegādāties krustvārdu mīklu grāmatu. Iepriekš minētais attiecas gan uz maziem, gan uz lielākiem skolēniem, un šajā gadījumā katram vecākam individuāli ir jāizvērtē sava bērna intereses un paradumi. Vecākiem pirms skolas sākšanās ieteicams izvērtēt arī pašiem savu dienas režīmu un atvēlēt bērnam nedaudz vairāk laika.
Skolēnu uztura ieteikumi
«Skolās bērni ir nodrošināti ar siltu maltīti, taču bieži vien viņi izvairās to ēst, dodot priekšroku saldumiem. Tam ir vairāki iemesli. Dažkārt vecāki bērnus lutina ar pārlieku lielu kabatas naudu, kas viņus vilina iegādāties dažādus saldumus. Taču vairumā gadījumu bērns izvairās ēst skolā piedāvāto ēdienu nevis tādēļ, ka tas nebūtu garšīgs, bet gan tāpēc, ka ģimenē ir citādas ēšanas tradīcijas. Tādēļ vecākiem būtiski jāizvērtē ģimenes ēšanas paradumi, jo pēc tiem diezgan droši iespējams noteikt, kādai maltītei bērns dos priekšroku, izejot no mājas,» skaidro uztura speciāliste Liene Sondore.
«Bērniem tāpat kā pieaugušajiem nepieciešami produkti, kas ietverti uztura piramīdā. Īpaša uzmanība jāpievērš olbaltumvielu daudzumam skolēna uzturā, jo tās ir viens no galvenajiem šūnu «būvmateriāliem». Tātad uzturā jāiekļauj piens, siers, jogurts un biezpiens, gaļa, zivis, pākšaugi. Tāpat uzturā vajadzētu iekļaut arī dzelzi saturošus produktus, kas īpaši attiecas uz meitenēm. Ja bērnam nepiemīt nosliece uz liekā svara veidošanos, uzturā jāpatērē arī veselīgie tauki - kvalitatīva olīveļļa, avokado un sviests, kas ļoti nepieciešami intensīvi noslogotiem prātiem. Svarīgi skolēna uzturu nodrošināt arī ar pilngraudu produktiem, kas bērnam dos nepieciešamo enerģiju. Šajā gadījumā vajadzētu izvairīties no stipri saldinātām brokastu pārslām, bet to vietā labāk izvēlēties auzu pārslu, prosas un citas putras. Ļoti svarīgi ir no rīta paēst brokastis, kas nereti vecāku steigas dēļ tiek izlaistas. Tāpat vecākiem ir jāmudina bērni ēst pusdienas un, ja pēc skolas ir nodarbības, jānodrošina ar līdzi paņemamu launagu. Katrs bērns jāizvērtē individuāli, ņemot vērā ķermeņa masu un augšanas līknes, tomēr kopumā svarīgākais vecākiem ir parūpēties, lai bērna uzņemtais uzturs būtu daudzveidīgs un veselīgs. Tas skolēnam nodrošinās gan enerģiju doties dienas gaitās, gan prāta asumu veiksmīgam mācību procesam.»
Negadījumu profilakse
«Mācību gada sākumā pastiprināti jādomā par bērnu drošību - tā ar bērniem ir jāpārrunā un jāatgādina, kā pareizi uzvesties uz ceļa, kā pasargāt sevi no negadījumiem mācību iestādē un ārpus tās, kā nepakļaut savas personiskās mantas zādzību riskam,» atgādina apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) atlīdzību direktors Ingus Savickis. «Septembrī nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits, kuros cietušais ir bērns skolas vecumā, palielinās par 44%, salīdzinot ar citiem gada mēnešiem. Sporta stundās visbiežāk pieteiktās traumas ir lūzumi, kam seko sastiepumi un sasitumi; bieži traumas bērni mācību iestādēs gūst arī, skrienot pa trepēm. Viena no prioritātēm ir drošība uz ceļiem. Sākoties jaunajam mācību gadam, autovadītājiem jāievēro īpaša piesardzība, jo ielās ir daudz vairāk bērnu nekā vasarā. Papildu piesardzība nepieciešama skolu un bērnudārzu tuvumā, sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietās, pie gājēju pārejām, kā arī situācijās, ja ceļa malā atrodas bērni, kuri savstarpēji komunicē un pēkšņi var neapdomīgi izskriet uz braucamās daļas. Tāpat nedrīkst aizmirst par drošības ievērošanu ikdienā - par drošības jostu lietošanu, vecumam atbilstošu bērnu sēdeklīšu vai paliktņu izmantošanu un piemērota braukšanas ātruma izvēli.»