«Kafejnīca Ļeņingrada Rīgas centrā pastāv jau astoņus gadus. Man radās doma, ka jāveido savs krogs, kur ar draugiem labi pavadīt laiku. Viens no viņiem man uzdāvināja nozīmīti ar uzrakstu ar pilsētas nosaukumu un veidolu, un tad es domāju, ka tas būtu labs nosaukums arī kafejnīcai,» stāsta viens no saimniekiem – Herberts Blumbergs, bet kafejnīcai ir trīs saimnieki – viņš, Sergejs Bižāns un Konrāds Gailevičs – un šobrīd viena šefpavāre – Ieva Kārkliņa.
Šī vieta no citām atšķiras ar savdabīgo stilu - viss ieturēts bijušās padomijas garā. Un izrādās - apmeklētājiem tas patīk. Daudz ir lielā vadoņa Ļeņina portretu, grāmatas gan krievu, gan latviešu valodā, padomju laiku mēbeles un vēl citi atribūti.
Kaut ko no mājām atstiepuši - kaut kas padomisks stāv pagrabos un bēniņos, un cilvēki šīs lietas vienkārši met laukā. «Tā mēs dabūjām sekcijas, galdus, lustras, traukus un mēģinājām iekārtot telpu. Sākumā mums apmešanās vieta bija Vecrīgā, Kalēju ielā, un telpas bija mazākas nekā šeit. Tagad ar telpām esam apmierināti - muzikanti var muzicēt, dzejnieki var lasīt dzeju,» skaidro saimnieks. Padomju laiku grāmatas cilvēki joprojām nes, un liela daļa ir no pašu darbinieku bibliotēkas. Bet izrādās, ka Kalēju ielā grāmatas vairāk nesa prom nekā tās spēja pienest klāt. «Domāju, ka savāc un aiznes uz antikvariātu vai arī privātai kolekcijai kāds labu grāmatu paņem. Bet cilvēki nes arī klāt. Kolekcija nesamazinās, bet iet plašumā.»
Visbiežāk apmeklētāji esot no Somijas un Krievijas. Ar Somijas pilsētu Juvaskulu ir nodibinājusies draudzība. «No Juvaskulas uz Rīgu bija atbraukuši tūristi un ienāca pie mums. Netīšām. Visas brīvdienas pie mums pavadīja un tad pie sevis mūs reklamēja. Visu laiku brauc jauni tūristi no citām Somijas pilsētām. Brauc arī Somijas mūziķu grupas koncertēt.» Koncerttelpā muzicē grupas no visas pasaules. Agrāk bijis tā, ka uz ārzemju grupu koncertiem nācis prāvs pulciņš. Tagad laiki mainījušies, vietējos tik daudz neinteresē ārzemju mūzika. «Grupas jāņem - jābūt kultūras apmaiņai. Līdzekļi jāieliek, lai kultūra nenomirtu. Tagad uz vietējām populārākajām grupām piektdienu un sestdienu vakaros nāk daudz atbalstītāju,» turpina saimnieks. Pāris reizes gadā kafejnīcā notiek dzejas pasākumi - uzstājas jaunie, kuri grib būt dzejnieki, bet vēl nekur nav publicējušies. Nākamais dzejas pasākums ieplānots Dzejas dienās.
Šefpavāre Ieva Kārkliņa šajā amatā strādā tikai trīs mēnešus, bet pirms tam šeit gadu bijusi praksē. Kafejnīcā esot dienas piedāvājums, un tas nozīmē, ka šefpavāre dienā var pagatavot četrus jaunus ēdienus. «Vasarai ir jauna ēdienkarte, esam atteikušies no dažiem ēdieniem. Protams, klāt liekot citus, vasarīgākus. Katru mēnesi mēs plānojam, kādi ēdieni labāk garšo. Man no kafejnīcas ēdieniem vislabāk garšo zupas. Piemēram, soļanka,» par sevi saka Ieva. «Es arī eksperimentēju ar receptēm, bet tās nekad nepierakstu līdz galam - sastāvdaļas un viss! Proporcijas katra paša ziņā. Visu lieku pēc izjūtas. Jo vairāk domāju, cik un ko likt, jo mazāk sirds ir ēdienā, un rezultātā tas var nesanākt. Nav obligāti zupā jāliek viens burkāns un divi sīpoli. Protams, ja cepu jaunu kūku, tad cenšos mērīt precīzi. Taču, ja jāvāra zupa, tad lieku pēc idejas, kādu vēlos redzēt beigās,» spriež šefpavāre.
Ievas mamma strādā Norvēģijā par pavāri un uz Latviju brauc atpūsties. Arī Ieva Norvēģijā vairākus gadus pastrādāja par pavāri. «Tur bija divas kafejnīcas, diezgan daudz banketu. Apgriezieni daudz lielāki nekā šeit. Bija ko skriet. Interesanti likās iepazīt svešu ēdienkarti. Piemēram, tradicionālais ēdiens, kas man sākumā negaršoja, Rømmegrøt - krējuma biezputra, kuru pasniedz ar sviestu, rozīnēm un kanēļcukuru pa virsu, un vienmēr nāca klāt vītināta gaļa, salami, olu kultenis un kartupeļu salāti,» pieredzēto stāsta šefpavāre. Tagad viņai šis ēdiens ļoti garšo, un tāpēc vien gribētos reizēm atgriezties Norvēģijā paciemoties. «Man pašai pret ēdienu nav lielu prasību - jābūt garšīgi un skaisti. Visbiežāk es mājās pārtieku no siera un tomātu salātiem ar sīpoliem un krējumu.»
***
Receptes
Burgers Zemeņu vasara
Sastāvdaļas:
burgermaize
vistas fileja
romiešu salāti
zemenes
siers
baziliks
čili-dzērveņu mērce
svaigs gurķis
svaigs tomāts
Piedevas:
fritēts kartupelis
svaigi dārzeņi
Pagatavošana: vistas fileju apcep uz pannas. Apcepot otru pusi, virsū uzziež čili-dzērveņu mērci, daļu bazilika un sieru, lai tas izkūst. Apgrauzdē burgermaizi. Abas maizītes pārziež ar blendētām zemenēm. Uz apakšējās maizītes uzber pusi no sasmalcinātā bazilika, pa virsu kārto plānas tomātu šķēlītes, romiešu salātus, apcepto vistu, gurķi, maizi. Plānos salmiņos sagriež kartupeli un liek katlā ar iepriekš uzkarsētu eļļu. Pasniedz ar svaigiem dārzeņiem.
***
Aukstā zupa Gaspačo
Sastāvdaļas
(4 porcijām):
2 šķēles baltmaizes
500 g tomātu
3 paprikas
3 gurķi
ķiploka daiva
1 sīpols
dilles, pētersīļi, baziliks
olīveļļa
Worchester mērce
tabasco vai čili
sāls, pipari
Pagatavošana: baltmaizes šķēles izmērcē ūdenī. Tomātus noblanšē. Gurķus nomizo. Pusi no sastāvdaļām sablendē vienmērīgā masā. Pusi sastāvdaļu smalki sagriež. Visu sajauc kopā un liek ledusskapī. Pasniedz kopā ar baltmaizes grauzdiņiem un zaļumiem. Var arī pievienot vārītu desu vai šķiņķi.
***
Mandeļu kūka
Sastāvdaļas:
Biskvītam:
4 olu baltumi
150 g pūdercukura
150 g rupji maltu mandeļu
Krēmam:
100 ml saldā krējuma
125 g cukura
4 olu dzeltenumi
2 tējkarotes vaniļas cukura
150 g saldkrējuma sviesta
Dekorēšanai:
maltas mandeles
Pagatavošana: saputo olu baltumus, tajos prātīgi iejauc ar pūdercukuru sajauktas mandeles. Lej ietaukotā veidnē. Cepeškrāsnī cep 175 °C 35-40 min. Kamēr pamatne cepas, gatavo krēmu. Nelielā katliņā sajauc saldo krējumu, cukuru, vaniļas cukuru un dzeltenumus. Nepārtraukti maisot, karsē uz vidējas uguns, kamēr sabiezē. Noņem no karstuma un nedaudz atdzesē, tad pievieno sviestu un rūpīgi samaisa, ievieto ledusskapī. Pēc kāda laika pārziež kūkas pamatni ar krēmu un apkaisa ar mandelēm.