Tērvetes novadā starp kukurūzas laukiem un grants takām ved ceļš uz viesnīcu, alus darītavu un restorānu Zoltners. Vietu, kas nepārprotami liecina par gaumi, pārdomātām detaļām un garantētu atmosfēru.
Zoltnera saimnieki ir Valters un Gunita Brusi, un, lai gan ar Māju apsveicināties ieradās arī Valters, lielāko stāstnieces lomu uzņēmās Gunita, un viņas stāstījumu papildināja dizaineres Henrietes Ludvikas-Brazovskas komentāri.
Gunita stāsta, ka vietas izvēle nav nejaušība. Tagadējais ēku komplekss bija krustpunkts, kurā vijās Brusu un kaimiņu īpašumu robežas. 2013. gada nogalē kaimiņš savu pusi izlēma pārdot, un, tā kā īpašumi atradās viens otram tik tuvu, Brusi izlēma to nopirkt. Kad īpašums bija rokās, vajadzēja izlemt, kā izmantot apmēram četrus hektārus lielo platību. Izlemt, ko realizēt, nebija sarežģīti, jo jau vēsturiski te atradies kolhoza Tērvete atpūtas komplekss ar pirti un svinību zāli. Tāpēc jaunie īpašnieki atjaunoja un turpināja iesākto, izdomājot savu konceptu un uzņemšanas veidu. Iepriekšējais nosaukums Kliņģeri jaunajā vietā vairs nederēja - ne idejas, ne koncepta dēļ. Starp citu, Zemgalē nav daudz augstas kvalitātes restorānu, tāpēc tas bija viens no iemesliem, kāpēc Valters un Gunita izvēlējušies šajā jomā darboties.
Pirmo reizi staigājot pa jauno īpašumu kā savējo, Brusi saprata, ka «mazliet piekrāsot» variants nederēs, jo, ja pašiem nepatiks, nebūs ne gandarījums, ne vēlme turpināt iesākto. Tāpēc viss radīts tieši tā, kā patīk pašiem saimniekiem, ņemot vērā izveides un uzturēšanas izmaksas.
Iekārtošanai saimnieki piesaistīja dizaineri Henrieti Ludviku-Brazovsku. Viņa bija galvenā ideju ģeneratore, kura prezentēja savas vīzijas un realizēja tās, ja guva akceptu no Valtera un Gunitas. Henriete pamato darba uzsākšanas gaitu: «Pirmajā brīdī izejas punkts šķita samērā sarežģīts un nebūt ne daudzsološs, jo padomju gadi un kolhoza vide bija atstājusi savu nospiedumu teritorijā. Vīzija tapa pakāpeniski, sākumā ieraugot, kā atjaunot viesnīcas ēku tās pirmatnējā veidolā, pēc tam jau konferenču ēku pārveidojot un iekļaujot teritorijā jauno restorāna ēku. Svarīgi bija panākt, ka no arhitektūras viedokļa tik dažādās ēkas sadzīvo harmoniski vienā pagalmā. Vēlme bija sakopt un atjaunot āra vidi un ļaut tai saplūst ar interjeru.»
Personīgās izjūtas, patika un vēlme visu redzēt tieši tā, kā pašiem tīk, bija galvenie principi, kā veidots Zoltnera interjers. Šo faktoru dēļ tagadējās restorāna telpas ir gandrīz divreiz lielākas, nekā sākumā plānots, jo idejas nemitīgi papildināja gan Henriete, gan Brusu pāris.
Liela daļa mēbeļu (restorāna galdi, bāra zona, mīkstās mēbeles, viesnīcas koka/metāla mēbeles u.c.) izgatavotas pēc dizaineres skicēm tepat Latvijā, bet daļa sūtītas gan no Nīderlandes, gan Igaunijas, gan Anglijas. Latvijā izveidojās sadarbība ar flīžu saloniem AMB un Tormans, Cenuklubs, AJ Produkti, Eltete, Mana galdniecība, MM fabrika u.c.