\\Māja
VESELĪBA: No slimās ēkas sindroma cieš katrs desmitais
 
©Ilustratīva bilde

Slimās ēkas, slimās būves vai slimās mājas sindroms – šis nosaukums varbūt ir pasvešāks, bet pati problēma gan labi pazīstama daudziem.

«Pasaules veselības organizācija slimās būves sindroma problēmu aktualizēja jau pagājušajā gadsimtā, taču Latvijā tā nepamatoti ir atstāta novārtā,» stāsta Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja Aija Freimane.

Aptauja par galvassāpēm

Iedzīvotāju aptaujā, kas veikta jūnijā, piedaloties 505 respondentiem no visas Latvijas, katrs piektais aptaujātais kā savu galvassāpju cēloni min svaiga gaisa trūkumu, bet 15% - sliktu gaisa ventilāciju telpās. Savukārt katrs desmitais aptaujātais savas galvassāpes saista ar uzturēšanos telpās ar «sliktu gaisu» - izgarojumiem no mēbelēm, apdares materiāliem un būvmateriāliem un tamlīdzīgi. Turklāt prakse liecina, ka nereti iekštelpu gaisa piesārņojums atstāj lielāku iespaidu uz cilvēka veselību nekā tas, kas identificējams pilsētas gaisā.

Kopumā 37% aptaujāto aplami uzskata, ka slimās būves sindromu izraisa apstākļi, ja māja uzbūvēta, neievērojot inženiertehniskos standartus, vai mājas projekts bijis nepilnīgs vai nekvalitatīvs. Savukārt jau tuvāk patiesībai par slimās būves sindroma cēloņiem ir tie 22% respondentu, kuri uzskata, ka māju sabojājuši mikroorganismi. Tāpat - arī tie 27% respondentu, kuri slimās būves sindromu saista ar izmantoto būvmateriālu kvalitāti un ekspluatāciju, kas rada risku veselībai (piemēram, betons, linolejs, stikla vate, sintētiskās krāsas utt.).

Ne vienmēr vainīgs stress

«Dažkārt cilvēkam rodas neizskaidrojamas galvassāpes, vājums vai pat elpas trūkums un nav viegli noticēt, ka tas saistīts ar atrašanos konkrētajā telpā. Koncentrēšanās traucējumus un pazeminātas darbspējas parasti noveļ uz stresu un neapmierinātību darbā vai psihosociāliem faktoriem mājās. Vienlaikus katrs trešais respondents norāda, ka galvassāpes mazinās, ja tiek nomainīta atrašanās vieta - iziets ārā svaigā gaisā vai mainīta uzturēšanās telpa,» turpina A. Freimane. Viņa piebilst, ka slikta gaisa kvalitāte telpās negatīvi ietekmē arī migrēnas slimnieku veselību - katram piektajam ar migrēnu sirgstošajam uzturēšanās šādās telpās var būt palaidējmehānisms lēkmes attīstībai. Migrēnas lēkmēm kļūstot biežākām, pieaug nepieciešamo atvieglojošo pretsāpju tablešu skaits, kas rada risku migrēnas hronizācijai.

Kaitīgie izgarojumi

Tādus slimās būves sindroma izraisītājus kā pelējumu vai putekļus var redzēt un likvidēt, rūpējoties par savu veselību un labsajūtu, arī sliktu ventilāciju var konstatēt un meklēt risinājumus. Taču visproblemātiskākie ir izgarojumi no tehnikas, mēbelēm un būvniecībā izmantotajiem materiāliem, piemēram, grīdas segumā un citviet, jo tos ir grūti konstatēt. Tajā pašā laikā katrs piektais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs apgalvo, ka ir sastapies ar veselības problēmām, kuru izraisītājs varētu būt būvniecībā vai remontā izmantotie materiāli. 88% gadījumu šie simptomi izpaudušies kā apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, galvassāpes u.c. Tikmēr 12% aptaujāto radušās veselības problēmas, kuru mazināšanai bijusi nepieciešama pat ārsta konsultācija un ārstēšana.

Vaicāti, kas būtu jādara, lai varētu mazināt būvmateriālu radīto risku, teju katrs ceturtais jeb 23% respondentu atzinās, ka nezina atbildi uz šo jautājumu. Tikmēr vienlīdz daudz respondentu sacīja, ka riskus, ko rada būvmateriālu kvalitāte un to ekspluatācija, iespējams novērst, izvēloties pēc iespējas augstākas kvalitātes būvmateriālus, kas nedisharmonē ar citiem materiāliem un ir iespējami draudzīgi veselībai. Ievērojami mazāk (1-6% robežās) respondentu atbildēja, ka vairāk uzmanības jāpievērš būvmateriālu sastāvam, drošības standartu ievērošanai būvniecības procesā, rūpēm par pietiekamu ventilāciju, pieredzējušu meistaru piesaistei u.c.

Kā rīkoties

«Ir lietas, ko mēs varam ietekmēt - cik bieži veiksim mājas uzkopšanu un vēdināsim telpas, kādus logus izvēlēsimies - plastmasas vai koka, cik kvalitatīvu grīdas segumu ieklāsim, cik ķīmiski apstrādātas mēbeles iegādāsimies, vai bojāsim savu un līdzcilvēku veselību, smēķējot iekštelpās. Taču, ja esam darījuši visu iespējamo un tomēr noteiktās telpās jūtamies slikti, nevajadzētu ilgstoši mocīties ar nogurumu, galvassāpēm un citām izpausmēm, bet savas veselības vārdā pārdomāt, vai nav jāpieņem drosmīgs lēmums - nomainīt darbavietu vai mājokli,» rezumē Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja.

Uzziņai:

• Slimās ēkas sindroms (SĒS) ir specifiski simptomi, kas izpaužas, cilvēkiem uzturoties kādā konkrētā ēkā vai telpā. Simptomi izzūd, ja cilvēki neuzturas šajās ēkās. Strādājot vai dzīvojot ēkās, kurās konstatēts SĒS, cilvēki sūdzas par nelabumu, sliktu pašsajūtu, biežiem izdalījumiem no deguna, galvas un kakla sāpēm, miegainību un nogurumu.

• SĒS visbiežāk rodas cilvēkiem, kas ir alerģiski, jutīgi pret saules iedarbību, sievietēm, personām, kurām nepatīk sava nodarbošanās vai neveicas darbs, u.c.

• SĒS galvenie izraisītāji ir: baktērijas, sēnes un vīrusi, putekļi un putekšņi, ķīmiskas vielas, kas izdalās no dažādām ierīcēm, līmes, krāsas, saistvielas, ko lieto ēku konstrukcijas materiālos, vides tabakas dūmi, kurināmā sadegšanas produkti un piesārņojums no ārējās vides.

• SĒS sindroma problēmas radās 20. gadsimta 70. gadu sākumā, kad enerģētiskās krīzes laikā tika uzsākta enerģijas taupīšanas kampaņa un telpās stipri samazināja ventilāciju, kā rezultātā kaitīgās vielas no ēku apdares materiāliem u.c. avotiem uzkrājās dzīvojamajās telpās. Pastāv uzskats, ka ilgstoša uzturēšanās «slimajās ēkās» var sekmēt dažu vēža formu attīstību, lai arī pārliecinošu faktu par to trūkst.

• ASV Kosmosa izpētes aģentūras NASA veiktie pētījumi liecina, ka telpaugi var būtiski samazināt kaitīgo vielu daudzumu iekštelpās. Savukārt Džordžijas Tehnoloģiskā institūta pētījumos secināts, ka bieži vien būtiskākā loma ēku piesārņošanā ar kaitīgajām vielām ir nevis dažādajiem apdares materiāliem, bet gan pelējuma sēnēm, kas vairojas siltās un mitrās telpās. Augot sēnes izdala dažādas kancerogēnas vielas kā, piemēram, heksānus, metilēnhlorīdu, benzolu un acetonu. Tādējādi apgalvojums par istabas augu izmantošanu piesārņojuma mazināšanai ir nepareizs, jo, kā zināms, augi var kalpot kā dažādu mikroskopisku sēņu (tajā skaitā arī alerģijas izraisošu/alerģisku) barības substrāts.

• Profilakses pasākumi SĒS gadījumā: telpu ventilācijas uzlabošana; paklāju aizstāšana ar linoleju vai flīzēm, vai arī pārklāšana ar sintētisku pārvalku; regulāra telpu uzkopšana; telpu gaisa ozonēšana alerģiju izraisošo daļiņu iznīcināšanai; gaisa mitrinātāju lietojuma samazināšana; regulāra gaisa kondicionēšanas sistēmu tīrīšana.

Avots: LR VM Veselības inspekcija (www.vi.gov.lv)