BŪVNIECĪBA: Kā izvairīties no ķibelēm uz jumta

Kā izvairīties no ķibelēm uz jumta, bet, kā rīkoties, kad tās piemeklējušas un nepieciešams risinājums problēmu novēršanai? Atbilde ir vienkārša – uzticēties ekspertiem. Par jumta tehnisko ekspertīzi stāsta Armands Liede, Jumtu ekspertīžu birojs.

- Kāpēc jāveic jumtu tehniskā ekspertīze?

- Cilvēki domā, ka, paaicinot jumiķi, viņš izstāstīs optimāli labāko un izdevīgāko risinājumu, bet diemžēl prakse pierāda citu. Jo katrs jumiķis vairāk vai mazāk specializējas uz konkrētiem materiāliem un piedāvā sev izdevīgāko variantu. Savukārt jumtu eksperti, neatkarīgi no materiāliem, izvērtē gan jumta tehnisko, gan seguma stāvokli. Un, ņemot vērā jumta konfigurāciju, slīpumu un citas tehniskās lietas, iesaka iespējamos seguma veidus, kurus klients varētu izvēlēties, pastāstot par cenu kategorijām, kādās ir materiāli, un kas jāņem vērā, izvēloties konkrēto materiālu. Piemēram, izvēloties metāla segumu, jārēķinās ar kondensātu, bet melna krāsa rada paaugstinātu uzsilšanu un tāpēc - samazina jumta kalpošanas ilgumu. Šādas un cita veida nianses eksperti pastāsta un izskaidro vai norāda uz problēmām, kas novērojamas uz jumta, un piedāvā labāko risinājumu to novēršanai.

Turklāt cilvēks nevar pietiekami labi izvērtēt jumiķa darba kvalitāti, jo jumiķi zina, kā novienkāršot lietas, savukārt eksperti zina un tāpēc pievērš uzmanību lietām, kuras mēdz novienkāršot. Jumta kvalitāte cieš tādēļ, ka atsevišķas lietas ir vienkāršotas, lai gan iespējams izdarīt citādi un labāk, līdz ar to tehniskais stāvoklis uz jumta būtu labāks.

- Kāds varētu būt piemērs šādam novienkāršošanas procesam?

- Teknes iespējams savienot ar silikonu un kniedēm, speciāliem savienojumiem, vai, ja teknes ir cinkotas, salodēt. Jautājums ir, kurš no piedāvātajiem variantiem būs noturīgākais un kādas būs izmaksas katrā gadījumā. Tas pats attiecas uz skursteņiem. Tos var vienkārši apsmērēt ar mastiku vai aplikt ar skārdu un spraugas aizpūst ar silikonu, bet var ievalcēt skursteni skārdā un izveidot noturīgu pieslēgumu. Nezinātājam nav iespējams novērtēt, kurš no variantiem ir piemērots konkrētam gadījumam, bet veiktā izvēle būtiski ietekmē jumta kvalitāti.

- Pēc pieredzes, kas no ekspertīzes viedokļa ir problemātiskākais sektors?

- Latvijā liela problēma ir terases un balkoni, kuri sāk tecēt neilgi pēc ekspluatācijas nodošanas. Vaina lielākoties ir tehnoloģiju neievērošanā, izvēlēti nepareizi materiāli, un nav ievērots pareizs materiālu salikums. Tādējādi sabojājas virsslānis un apakšējā daļa. Bet vēlāk remonti izmaksā dārgi un tos vairs nav iespējams atļauties. Tad notiek lāpīšana, bet paiet gads vai divi, un problēma atkal ir tā pati. Šāds lāpīšanas ritenis ilgs tik ilgi, līdz vairs nav iespējams finansiāli atļauties to darīt vai ir kāds iemesls, kādēļ viņš nav gatavs visu noplēst un uztaisīt, kā tam vajadzētu būt.

Līdzīga situācija attiecas uz vecām daudzdzīvokļu mājām, kurās nav vidutāja, kas pateiks, kā jārīkojas problēmu gadījumā. Būvkompānija ieteiktu uzlikt bitumena rulli. Jā, to var, bet jautājums ir, vai problēma ir tikai tekošajā jumtā? Un, ja tā ir, varbūt nav nepieciešams pārlikt visu segumu, bet nepieciešami ielāpi atsevišķās bojājuma vietās. Bet varbūt vaina ir kondensātā, jo nepareizi ieklāta tvaika izolācija vai tās nav vispār. Tādējādi ūdens pil nevis no ārpuses, bet iekšpuses. Tikai zinot šādas detaļas, iespējams pieņemt piemērotākos lēmumus.

- Vai tehniskā stāvokļa novērtējums jāveic tikai problēmu gadījumā?

- Vislabāk ir pirms iepirkuma veikšanas izvērtēt konkrēto situāciju un vienoties, ko darīt, izvērtējot plānošanas situāciju. Viena līnija projektā neko nemaksās, piemēram, mezgla pārtaisīšana. Bet, ja pārveidošana nepieciešama remontdarbu vai pašas celtniecības laikā, izmaiņas var pārvērsties lielos ciparos.

Projektu izvērtēšana ne vienmēr sadārdzina projektu, bieži vien ir gluži otrādi, jo iespējams atrast risinājumus, kas ir lētāki par sākotnējiem piedāvājumiem.

- Kā izvērtēt, kad pieaicināt jumiķi, bet kad - tehniskā stāvokļa ekspertu?

- Ja ir standarta situācija, ar kuru saskāries kāds cits un viņš zina risinājumu (piemēram, namu īpašnieki, kuriem ir vairākas ēkas), tad ir priekšstats, ko darīt līdzīgās situācijās. Taču, ja ir nebijusi situācija, tad labāk uzticēties ekspertam, jo jumiķis «deķi aizvilks» uz savu pusi un cilvēks to pat nezinās. Ja jumiķis pratīs strādāt tikai ar bitumenu, viņš nekad nepiedāvās PVC membrānu. Ja viņš pratīs skrūvēt tikai profilēto tēraudu, tad nekad nepiedāvās valcprofilu. Ja viņš sit bitumena šindeļus, tad nekad nepiedāvās skārdu. Šis ir vienkāršs algoritms, no kā izriet, ko cilvēks saņems, un tas negarantē labāko variantu. Vēl jāņem vērā, ka pat tad, ja jumiķis ieteiks risinājumu, kurā viņam nav atbilstošas kvalitātes zināšanu, vienmēr ir risks, ka viņam būs nepieciešams vairāk laika darbu veikšanai, jo mācīsies uz jumta attiecīgo darbu, kas attiecīgi nozīmē, ka viņam būs grūti izkalkulēt naudas resursus. Tas nozīmē divus iespējamos variantus - cena būs pārāk maza vai pārāk augsta par veikto darbu. Ja viņš veiktu darbu, ko veic ikdienā, samaksa būtu adekvāta ieguldījumam.

Piemēram: dzīvojamai mājai uz jumta uzliktas azbesta cementa loksnes jeb tautā sauktais šīferis. Jumiķis varētu ieteikt uzlikt skārdu. Pēc loģikas šķiet pareizi, jo skārds ir izturīgāks, taču tajā pašā laikā azbesta cementa loksnes sevī iesūc lieko mitrumu, bet metāls - ne, zem tā notiek kondensācija. Tāpēc aktuāls jautājums, cik laba siltumizolācija izveidota bēniņos un vai tā maz ir ierīkota. Kad ir azbesta cementa loksnes, par kondensātu var nedomāt, jo viss mitrums saglabājas šīferī, bet pēc tam pats izžūst un izvēdinās. Savukārt, kad uzliek metālu, uzreiz rodas kondensāts, kā arī aktuāls top jautājums par vēdināšanas sistēmu. Tā saucamajām Hruščovkām vēdināšanas sistēma šīferim ir pietiekama, bet metālam - ne. Vēl jāņem vērā seguma montāža, kurai būtu nepieciešamas līmeņa korekcijas, kā arī, kādas plēves izvēlēties. Bieži tie ir lētākie varianti, kuri, savukārt, ir pretkondensētie varianti, kuriem nepieciešamas jau divas ventilācijas spraugas, nevis viena. Un pēdējais aspekts, kas jāņem vērā, ir karstums un troksnis. Azbesta loksnes neuzkarst kā metāls, kā arī salīdzinot ir krietni klusākas. Tāpēc, domājot, ka būs kaut kas labāks, panākts pretējs efekts.

***

Jautājiet ekspertam. Jumtu eksperti, neatkarīgi no materiāliem, izvērtē gan jumta tehnisko, gan seguma stāvokli. Un, ņemot vērā jumta konfigurāciju, slīpumu un citas tehniskās lietas, iesaka iespējamos seguma veidus, stāsta Armands Liede, Jumtu ekspertīžu birojs.