Alsungas novada Alsungas pagasta Ezerkrastos, pie paša Zvirgzdu ezera, skaistā mājā mīt kuplā Martinovu ģimene – mamma Dace, tētis Mārcis un trīs dēli – Mārtiņš, Krišjānis un Jēkabs. Netālu no viņiem – Ķīšu mājās – dzīvo Daces vecāki Anita un Augusts Raģeļi. Visus viņus vieno piederība suitiem jau vairākās paaudzēs, un visiem ir krāšņais suitu tautastērps, ko uzvilkt lielos godos. Dacei pieder arī suitiem tik tradicionālā pūralāde, pilna adījumiem un austiem darinājumiem.
Martinovu ģimenes galva tētis Mārcis ir uzņēmējs, vecākie dēli apgūst skolu zinības - Mārtiņš mācās Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā, Krišjānis - Alsungas vidusskolas 3. klasē, bet pastarītis Jēkabs vēl bauda bezrūpīgo bērndārznieka laiku bērnudārzā Miķelītis Alsungā. Ģimenes kopības gara un māju sajūtas kopēja ir māmiņa Dace, un tieši viņa jau kopš 2009. gada vada biedrību Etniskais kultūras centrs «Suiti». Tajā daudz tiek darīts, lai saglabātu suitu tradīcijas, un rīkoti pasākumi, lai suitu kultūra tiktu saglabāta nākamajām paaudzēm. Dace patiesi lepojas ar savu piederību suitiem. «Es neesmu tā smalki izpētījusi, bet droši zinu, ka mūsu dzimtā ir trīs četras paaudzes suitu. Tik daudz īpašību ir suitiem! Viņi nav malā stāvētāji, viņi uzdrīkstas - ja dar, tad dar - no viss sierd’s un dvēsel’s. Lepni par sevi, par savām tradīcijām, par dzimtām. Suiti ir viesmīlīgi, noteikti arī spītīgi un ar asu mēli,» suitu īpašības uzskaita Dace Martinova. Suitiem ir daudz tautasdziesmu, un tur arī viņu raksturs izpaužas. Bet tautasdziesmas rodas atkal no jauna, jo suiti ir radoši savā garā. Tautasdziesmas ir atkarīgas no situācijas. Ko suiti redz, to arī izdzied.
Brunči - simts gadu veci
«Atšķirībā no citiem novadiem suitiem raksturīga burdona dziedāšana. Visā pasaulē mēs pazīstam ē un o dziedājumu,» paskaidro Dace. Jāņus suiti atzīmē tāpat kā visur citur Latvijā - ar sieru, ar alu, ar dziedāšanu, dejošanu. Suits jau tas latvietis vien ir! Kāda atšķirība no pārējās Latvijas? «Suitiem ir daudz krāšņāks tautastērps nekā citviet. Raksturīgas sarkanās, košās krāsas, kas citos novados ir mazāk. Citur dominē brūnie, zilganie toņi. Bet suitu trakajā drānā - villainē - vienkopus salikts koši sarkans, dzeltens, zaļš, melns un viss ir gaumīgi,» atzīst alsundzniece. Stāstot par savu tautastērpu, Dace piebilst, ka daudz kas viņai ir mantojumā no senčiem. Brunči ir apmēram simts gadu veci, krekla aprocītes nākušas no tās pašas senču pūralādes. Arī zeķes, jostas, sakta, villaines. Biedrībā bieži notiek semināri, kuros tālāk tiek dotas zināšanas par suitu apģērbu. 2014. gadā pašu spēkiem izdots katalogs Suitu drānas, kurā vienkopus apskatāms suitu bagātais pūrs, tā dokumentētais un digitalizētais materiāls iegūts tepat suitos. «Man patīk rokdarbi. Visiem saviem vīriešiem esmu uzadījusi zeķes. Šoziem sāku aust, noaudu balto villaini, izšuvu divas rakstainās villaines un mēlenes. Pamazām kļūstu arvien lielāka rokdarbniece. Man patīk, bet tas prasa daudz laika,» atzīst suitu biedrības vadītāja un turpina: «Es esmu lepna par savu pirmo villaini, kuru noaudu, jo es domāju, ka man neveiksies, nesanāks smukas maliņas. Bet sanāca. Es ar nepacietību gaidu rudeni, jo gribas atkal sēdēt pie stellēm. Visu darinu savam pūram un biedrībai Suitu mantojuma krātuves papildināšanai, lai būtu ko rādīt interesentiem.»
Suiti bija, ir un būs!
Būt suitam - tas ir ārkārtīgi liels lepnums par savu identitāti. Man nav kauns teikt, ka es i suits. «Es runāju mazliet suitiskā izloksnē, bet ar to lepojos, jo gribas saglabāt nākamajām paaudzēm suitisko izloksni. Piemēram, norautās galotnes un daudzie vecvārdi, kurus lieto kopienā, vēl šodien raksturo suitu izloksni. Es esmu ļoti laimīga, ka varu strādāt biedrībā. Taču pirmie gadi bija grūti - man nebija zināšanu nemateriālās kultūras nozarē. Es esmu pateicīga, ka man uzticēts šis darbs, jo saņemu lielu atbalstu no biedrības biedriem un līdzcilvēkiem. Tiešām jūtos laimīga, ka varu darīt to, kas patīk. Strādāt gan ar pieaugušajiem projektos, gan ar bērniem. Man patīk mācīt tradīcijas un kopā darboties ar bērniem, lai pēc iespējas vairāk viņiem sniegtu izpratni un zināšanas par suitu kultūras mantojuma bagātībām. Ļoti vēlos, lai arī mani dēli izaug par īstiem suitiem,» savu vēlmi izsaka Dace Martinova. Viņa grib, lai visi trīs puiši turpinātu tradīcijas un vismaz lielos godos valkātu tautastērpu.
Suitiem ir tradicionālie ēdieni. Sklandrauši, skābmaize, dažādas biezputras un citi. Daudz kas gan dublējoties ar kaimiņiem, jo visi jau Kurzemes ļaudis un - kā jau Latvijā - tā ēdienkarte ir līdzīga. Dace stāsta, ka viņai mīļi ir daudzi suitu ēdieni - garšo suitu skābmaize, ķīsene. Ikdienā arī gatavojot tradicionālos ēdienus diezgan bieži.
Dzimtas spēks
«Manā dzimtā ir arī mans vecaistēvs - Mārtiņš Raģelis, kurš Latvijā pazīstams kā viens no cītaras spēles meistariem. Viņš devis redzamu ieguldījumu tieši tradicionālajā muzicēšanas jomā. Vectēva un viņa brāļu ģimenes (Raģeļu dzimta) devuši lielu ieguldījumu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumu veidošanā. Brīvdabas muzejam atdāvinātās lietas - suitu pūrs, senie darba rīki un sadzīves priekšmeti - atrodas Brīvdabas muzeja Ābolu sētā. Esot ciešā saskarsmē ar vecāko paaudzi, bērnībā tā arī veidojusi manu cieņu pret tradīcijām, senām lietām un to sapratni. Esmu izaugusi ģimenē, kur no paaudzes paaudzē tiek pārmantotas suitu tradīcijas. Bērnībā piedzīvotais ir spēcīgas, ļoti pozitīvas atmiņas un neatkārtojama pieredze, kas arī ietekmē manu dzīvi šobrīd. Mūsu ģimene vienmēr ir bijuši Latvijas patrioti, kas aktīvi piedalījušies sabiedriskajā un arī politiskajā dzīvē,» atzīst alsundzniece.
«Suiti ir arī Kuldīgas novada Gudeniekos un Ventspils novada Jūrkalnē. Tāpat kā Mildai rokās ir trīs zvaigznes, tā arī mēs - Dižie, Maģie un Krētainie suiti. Kā trīs zvaigznes - mēs esam vienlīdz labi, vienlīdz kolorīti un īpaši,» saka biedrības vadītāja.
Pieder dzimtas pūralāde
Dacei pieder pūralāde, un tajā ir ļoti daudz tautisku lietu. Pūralādi viņa atpirkusi no kādas pavecākas kundzes. Bet Dacei ir arī liela dzimtas pūralāde, kuru tik tikko panest var. Tā glabājas klētiņā. Daces lādē ir zeķes, cimdi, villaines un citi darinājumi. Iepriekšējo piecu gadu laikā pūrs krietni audzis. «Pirms pāris gadiem rīkojām Raģeļu dzimtas saietu, lai atzīmētu vectēva Mārtiņa Raģeļa 100 gadu. Tas bija ļoti emocionāls un vērtīgs pasākums, kurā bija iespēja satikt sen neredzētos radiņus un iepazīt dzimtas pārstāvjus, par kuru esamību, dzīvojot tepat blakus, nebija ne jausmas. Šajā reizē no radiem saņēmu lielu dāvanu - savas vecvecmāmiņas Marijas Raģeles valkāto sarkano suitu jaciņu. Man tas bija ļoti emocionāls brīdis un īpašas sajūtas - kā satikšanās. Pārsteidzošākais, ka man šī jaciņa der, kā uzlieta, šķiet, ka būtu šūta tieši man, un tas šo brīdi padara vēl emocionālāku,» saka Dace.
«To, ko es tagad mācos, man ir pienākums nodot maniem bērniem. Runājot par puišiem, viņi labprāt uzvelk tautastērpu. Esmu lepna par saviem dēliem, ka viņi uz saietiem nāk līdzi un tur to kā pienākumu. Lielu atbalstu es saņemu no saviem vecākiem. Īpaši mans tēvs nevēlas izlaist nevienu manis rīkoto pasākumu un jebkuru pasākumu suitos. Viņš interesējas par tradīcijām, vēsturi un neatsaka palīdzību, lai suitos kas taptu atjaunots un sakārtots.
Vecākais dēls Mārtiņš atzīst: «Valkājot tautastērpu, jūtos kā īsts suits.» Krišjānis savukārt saka, ka viņam patīk valkāt suitu bruslaku un viņš jūtoties labi tautastērpā. To valkājot bieži, jo ir folkloras kopas Suitiņi dalībnieks un darbojas arī deju kolektīvā. Tāpat bieži piedaloties mammas rīkotajos pasākumos - arī tad velkot bruslaku. Krišjānis nesen piedalījās bērnu un jaunatnes folkloras festivālā Pulkā eimu, pulkā teku. Jēkabam pirmais bruslaks pašūts, vēl neesot gadu vecam.
Daces vīrs Mārcis suitu tautastērpu parasti uzvelk, Jāņos līgojot. Aktīvi suitu kultūras dzīvē neiesaistoties, bet atbalstot sievas darbību biedrībā, palīdz īstenot daudzos projektus un rīkot kultūras pasākumus. Aktivitātes viņš bieži atbalsta finansiāli, jo kultūras nozarē daudzas lietas var norisināties, pateicoties tieši uzņēmēju un ziedotāju ieinteresētībai.
Dace Martinova atzīst, ka daudziem mājās ir pūralādes, kas saglabājušās no senčiem. Tāpat arī senās drānas, mājlietas un darbarīki. Alsungā tautastērpi ir daudziem, un katru gadu šis skaits palielinās. Visā Latvijā norit projekts Katram savu tautas tērpu, veltīts Latvijas simtgadei. Taču suitiem pamudinājums no ārpuses nav bijis vajadzīgs. Viņi pošas ar katru gadu vairāk un vairāk - dažs jau iemantojis pat vairākas tērpa kārtas. Tāpat zeķes dažādos - kuram ir vienas, grib vēl arī citas. Grib savu pūru arvien bagātināt.
Suiti parasti tautastērpus velk Jāņos, Ziemassvētkos, arī ejot baznīcā. Suitiem galvenā ir katoļticība. Martinovu ģimenē visi ir ticīgi, lai gan vīrieši uz baznīcu dodas retāk. Šogad 29. maijā Krišjānim Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcā Alsungā notika iesvētības. Viņš pirmo komūniju saņemt devās suitu tautastērpā.
Tautastērpā - citādāka jušana
Dace ļoti bieži rotājoties ar tautastērpu gan pasākumos, gan biedrības vadītājas pienākumus veicot. Viņa darbojas arī vidējās paaudzes deju kopā Suiti, un kolektīvam ir daudz koncertu.
«Dejošana ir mana sirdslieta. Tāpēc pērn tika īstenots projekts Suitu horeogrāfiskais mantojums. Suitu deju svētki Alsungā. Svētā Miķeļa svētku ietvaros Alsungā notika vēl nebijis pasākums Suitu deju svētki, kuros tika izdejotas vairāk nekā 30 deju, suitu etnogrāfiskie danči un horeogrāfijas.
Projekta ietvaros tapusi izstāde Suiti. Deja. Vēstures mirkļi. Izstādi veidoju ar mērķi, lai koncentrētā un vizualizētā veidā plašākai sabiedrībai parādītu suitu horeogrāfiskā mantojuma vērtību, pamatīgumu, sasaisti ar citām suitu nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm, dejas jēgu suitu tradicionālajos rituālos un, protams, apkopotu informāciju par Deju svētku vēsturi un attīstību Latvijā kontekstā ar suitu dejām, dejotājiem, dejotāju paaudzēm, par cilvēkiem - suitu tradīciju mantiniekiem un kopējiem - Alsungā, Gudeniekos, Basos un Jūrkalnē.»
Suitos tiek svinēti ne tikai tradicionālie gadskārtu svētki, bet nu jau par tradīciju kļuvuši svētki - Lebediks suitos. Tad notiek dažādas aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem. Šogad Lebedika ietvaros notika suitu raušu svētki, kuros saimnieces nesa savus sklandraušus degustēšanai, rādīja, kā raušus gatavo, bija konkurss sklandraušu maliņu locīšanā - kuram glītāk. Neizpalicis arī konkurss Gardākais sklandrausis u.c., kura vērtētājas bija televīzijas projekta Īstās latvju saimnieces dalībnieces, bet vakarā - koncerts ar visu deju un muzikālo kolektīvu piedalīšanos.
Dižākie svētki suitos ir Svētā Miķeļa svētki Alsungā, Zāļu dienas Jūrkalnē un Annas dienas Basos. Suitos svētkus svin ar vērienu, vairāku dienu garumā ar plašu kultūras programmu. Svētki parasti noslēdzas svētdienā ar Svēto misi baznīcā.
Veidot izpratni par suitiem
«Piesakās ciemiņi, un tad mēs izrādām suitu pūru, piedāvājam ietērpties suitu drānās, un tas bieži vien kļūst par īpašu notikumu cilvēkam. Cilvēks pilnīgi savādāk jūtas, kad ir saģērbies suitu tautastērpā. Izpratne par suitiem mainās. Tērpties suitā zināmā mērā ir izaicinājums, kas prasa daudz spēka un izturības. Salīdzinot ar citu novadu tautastērpiem, tās ir daudz vairāk kārtu. Galvai vien ir četras kārtas - sviedru drāna, aube, ragulakats un virslakats. Piemēram, salīdzinājumā ar citiem novadiem sievām galvā ir tikai aubīte ar špicīti, bet tomēr cilvēki grib tērpties suitā, jo tā ir košāk, neskatoties, ka tas nav viegli un ir arī dārgi,» ar īstu suitu lepnumu turpina stāstīt Dace Martinova. Suitu tautastērpa cena atkarīga, kur tas darināts. Tie var būt pat tūkstoši. Uz vietas pie Alsungas meistariem maksa var nebūt tik liela.
Suitiem sāp sirds, ja tautastērpu valkā nepareizi. Folkloristi mazāk pieļauj neprecizitātes tautastērpu valkāšanā, bet visvairāk kļūdoties deju kolektīvi un kori, improvizējot.
Vīrs atbalsta finansiāli
«Man ļoti daudz laika paņem darbs biedrībā. Nemitīgi notiek projektu rakstīšana, lai piesaistītu finansējumu. Tikko noslēgušies divi ar aušanas apmācību saistīti projekti. Viens no tiem Aušanas apmācība Basos un Gudeniekos, bet Alsungā un Jūrkalnē noslēdzās projekts, kurā mācījāmies darināt baltās rakstainās villaines un mēlenes. Suitu tautastērps ir ļoti sarežģīts - bagāts, daudzveidīgs un krāšņs, vajadzīgas daudz un dažādas prasmes, lai to darinātu,» atzīst vadītāja. Ik vasaru notiek suitu tradīciju skoliņa - nometne mazajiem suitiem, kurā kopā sanāk bērni no dižajiem, maģajiem un krētainajiem suitiem. Protams, svarīga ir vecāku un bērnu vēlme piedalīties, dziedāt, dejot un darināt rokdarbus vai mācīties zīmes un krāsas, kuras ir suitu tautastērpā. Tas ir svarīgi, lai, bērnam kļūstot pieaugušam, viņā jau mājotu suitu identitātes un piederības kopienai apziņa.
Dace atzīst, ka visā Latvijā ir daudz kultūrvēsturisko novadu ar īpašām, unikālām tradīcijām. Prieks par kaimiņiem ķoniņiem, kas aktīvi sākuši savu tradicionālo vērtību apzināšanu un kopšanu.
Jāņu nakts - maģiska nakts
Daces mamma Anita Raģele ar vīru Augustu dzīvo netālu - Ķīšos. Viņa ir dzimusi alsundzniece, un senči vairākās paaudzēs arī šeit dzimuši. Viņasprāt, būt alsundzniekam - tas ir lepnums. «Pie mums tiešām daudziem ir tautastērpi. Mans tautastērps pamatā ir mantots, un tad darināts klāt. Viena sakta latos izmaksāja apmēram 200. Un kur vēl viss pārējais!» saka Anita. Daces mammai īpaša ir Miķeļdiena un Lebediks suitos - tie ir kā Alsungas dižie svētki. Tad sanāk kopā deju kolektīvi, dziedošie ansambļi, dūdenieki. Alsungā visi ir tikai pašdarbnieki. «Jāņi man mīļākie svētki. Patīk gatavošanās svētkiem. Gaidīšana, uzpošana,» turpina Anita Raģele, neaizmirstot piebilst par Alsungai raksturīgajiem ēdieniem. «Gandrīz neiztrūkstoši mums mājās uz galda vienmēr stāv skābputra. Bet man garšo arī citi suitu ēdieni. Es kādreiz gāju par saimnieci kāzās un bērēs un tad arī varēju izpausties.» Bez Daces ģimenē uzaudzināts arī dēls Guntis, kuram vecāki tagad uzticējuši visus zemes darbus, un mamma atzīst - prieks, ka abi bērni ir īsti suiti.
Un, lūk, viņas vēlējums visiem latviešiem, sagaidot Līgo vakaru un Jāņus: «Lai Līgo svētki katrā mājā ir ar dziesmām, dančiem, sieru un alu! Lai katrā mājā deg ugunskurs un smaržo jāņuzāles! Lai Līgo nakts maģija mūs tuvina dabai, tuvāk latviskumam.»
Jānīts brauca katru gadu,
Atved zāļu vezumiņu.
Še saujiņa, te saujiņa,
Lai zied visa pasaulīte.
