Garastāvoklis "uz nulles", taču maz ticams, ka tūlīt nāks kāds priecīgs notikums, kas ļaus sasparoties, lai ātri un viegli paveiktu dienišķos darbus, jo dzīvei, šķiet, padomā tikai nepatīkami pārsteigumi.
Taču pētnieki aprēķinājuši, ka dzīves apstākļi tikai par desmit procentiem nosaka to, cik mēs jūtamies laimīgi vai nelaimīgi. Aptuveni par 50 procentiem laimīgums ir ģenētiski ieprogrammēts, līdzīgi kā noteikts kilogramu skaits, uz kuru ķermenis visu laiku tiecas, bet pārējie 40 procenti ir atkarīgi no paša cilvēka apzinātu pūliņu rezultāta.
Lai ātri uzlabotu omu un nomierinātos, cilvēki mēdz iedzert, uzsmēķēt, ēst saldumus, kaut arī labi zina, ka tas nav veselīgi. Viens meklē nomierinošas zāles, otram garastāvoklis uzlabojas pēc pamatīgas iepirkšanās, trešajam kļūst vieglāk, ja viņš izgāž negatīvās emocijas uz citiem. Bet pastāv arī citas alternatīvas – tik vienkāršas, ka parasti par tām neiedomājamies.
Vecās, labās bildes
Lai uzlabotu garastāvokli, var pārlūkot savus bērnības un jaunības dienu attēlus, bērnu albumus, bildes no dažādiem pasākumiem, ko patīkami atcerēties. Kādā pētījumā, kas notika Anglijā, eksperimenta dalībniekiem piedāvāja šokolādi, alkoholisku dzērienu, televīzijas skatīšanos, mūzikas klausīšanos un savu fotogrāfiju pārlūkošanu un noteica, kā šīs nodarbes iespaido garastāvokli. Atklājās, ka mūzika un šokolāde garastāvokli praktiski neietekmē, alkohols un televīzija to paaugstina pavisam nedaudz, bet ģimenes albuma pārskatīšana ceļ noskaņojumu diezgan jūtami.
Rieksti, treknās zivis
Labu noskaņojumu palīdz atgūt arī produkti, kas bagāti ar omega-3 taukskābēm, tāpēc pusdienās ieteicams izvēlēties treknās zivis, bet darbā galda atvilktnē turēt riekstiņus, piemēram, lobītus valriekstus.
Pitsburgas universitātes pētnieki nākuši pie atziņas, ka cilvēkiem, kam asinīs ir augstāka omega-3 taukskābju koncentrācija, piemīt mazāka nosliece uz depresiju. Šo taukskābju līmenis asinīs tika noteikts 106 cilvēkiem, viņi izpildīja attiecīgus testus, un izrādījās: jo augstāks omega-3 līmenis, jo labāki rezultāti.
Patīkama, nomierinoša smarža
Tikt vaļā no spriedzes un labāk justies palīdz arī telpā iedegta aromātiskā svecīte, kvēpināmais smaržkociņš, aromlampiņa, izsmidzināmie ēterisko eļļu maisījumi, speciāli smaržu akmentiņi, salvetītes u.c. Izteiktas nomierinošas īpašības piemīt lavandas aromātam, savukārt apelsīnu smarža uzlabo garastāvokli un liek pasmaidīt. Iecienīti ir arī vaniļas, ingvera, citronu, sandalkoka, kumelīšu, bergamotes aromāti. Jāizvēlas dabīgas ēteriskās eļļas vai to maisījumi.
Saulīte, kas ielūkojas pa logu
Dažreiz vienā acumirklī varam sajusties dzīvespriecīgāki, atvelkot aizkarus un ļaujot telpā ieplūst saules gaismai. Ja no rīta pēc piecelšanās no gultas, atverot logu, tu redzi, ka laukā spīd saule, tad diena sākas labā garastāvoklī – to pētījumā apliecinājušas 450 sievietes. Ja ir tāda iespēja, saulītē pie loga var ieturēt arī brokastis un veikt rīta rosmi. Saņemot pietiekami daudz saules gaismas, cilvēks ir priecīgāks, mundrāks, mazāk raizējas par ikdienas likstām un labāk guļ.
Izkustēšanās
Sevišķi vajadzīga tiem, kuri augu dienu strādā birojā, kur nav logu vai arī kur logi pastāvīgi aizvilkti. Ja visu laiku jāuzturas mākslīgā apgaismojumā, var rasties miega traucējumi un nosliece uz depresiju. Daudzi cilvēki, būdami drūmā noskaņojumā, jūtas izsmelti, paguruši, tāpēc atmet ar roku fiziskām aktivitātēm. Bet zinātnieki apgalvo, ka jārīkojas tieši otrādi – jāatrod iespēja pavingrot. Ja šķiet, ka viss apriebies, nevajag izvēlēties grūtus un sarežģītus vingrojumus, bet kaut ko vienkāršu, vieglu un izpildāmu bez lielas līdzdomāšanas. Var vismaz rakt dārzu, grābt lapas vai staigāt un uztvert šīs nodarbes kā garīgu atslodzi, nevis kā vingrošanu. Savukārt, ja cilvēks ir dusmīgs, viņam tieši ieteicams pievērsties kādai jaunai fiziskai aktivitātei, jo koncentrēšanās jaunajiem vingrojumiem novērsīs domas no dusmu cēloņa.
Kārtošana
Garastāvokli ļoti bieži bojā paša radītais jūklis – papīru kaudzes uz galda darbā vai izsvaidīti virtuves piederumi un nemazgāti trauki mājās iedarbojas nomācoši. Dažam cilvēkam šīs nekārtības ir kā atgādinājums par daudziem nepaveiktiem darbiem it visās dzīves jomās. Nav tūlīt jāmetas ieviest perfektu kārtību no bēniņiem līdz pagrabam – pietiek, ja savedat kārtībā teritoriju, kur uzturaties visbiežāk, piemēram, atbrīvojat vietu uz rakstāmgalda vai uz virtuves galda, vai kur nu nekārtība jūs kaitina visvairāk. Ja sakrājušās papīru kaudzes netiks rūpīgi sašķirotas, bet vienkārši sabāztas kārbās un noliktas tālāk no acīm, tā būs tikai kārtības ilūzija, bet tik un tā palīdzēs justies labāk.
Ātrā domāšana
Prinstaunas universitātes psihologi iesaka brīžos, kad esi par kaut ko saskumis, sarīkot domu skriešanos. Piemēram, ja sieviete pārdzīvo vīramātes nejauko izturēšanos, viņa var dot sev 30 sekundes, lai domās izveidotu to situāciju sarakstu, kurās vīramāte viņai darījusi ko labu. Ja nekas tāds nenāk prātā, tad var ātri atsaukt atmiņā visas viņas sliktās izdarības, jo, izrādās, arī tas kaut ko dod garastāvoklim. Iespējams, ātrā domāšana liek smadzenēs pastiprināti izdalīties vielām, kas atbildīgas par labu noskaņojumu.
Kaut kas smieklīgs
Sirsnīga smiešanās veicina ķīmiskas reakcijas, kas uzlabo noskaņojumu, mazina sāpes un spriedzi, uzlabo imunitāti. Ja jūtat, ka stress ir tik liels, ka tūlīt sāksiet uz kādu kliegt, meklējiet kaut ko smieklīgu: kādu jocīgu video internetā, karikatūru, anekdoti utt. Arī ikdienā visapkārt var atrast pietiekami daudz lietu, par ko pasmieties.
Patērēšanas prieks
Daudzi cilvēki, lai nomierinātos, dodas uz veikaliem un iegādājas dažādas, ne vienmēr vajadzīgas lietas. Kāda amerikāņu psiholoģe, izpētot 329 cilvēkus, kuriem piemīt šāds paradums, atklāja, ka laimīgāki un apmierinātāki ir tie, kas izdevuši naudu par gardu maltīti vai biļetēm uz koncertu, par iespēju labi pavadīt laiku kopā ar ģimeni vai draugiem. Savukārt neapmierināti un vīlušies biežāk ir tie, kas, cerot uzlabot garastāvokli, iegādājas apģērbus, apavus, rotaslietas u.c.
Vienatnes brīži
Prieka dzimšanai vajadzīgs miers, vienatne, atpūta. Mazuļi, ja viņiem ir pārāk daudz iespaidu, pagriež muguru vai aizsedz ar rokām acis. Ja mamma saprot, ka šajā situācijā bērns jāliek mierā, lai viņš varētu pabūt vienatnē, mazulis aug laimīgāks un labāk saprotas ar citiem. Ja darba diena padevusies vētraina, atrodi brīdi, lai atstumtu savu krēslu nost no galda, izstieptu kājas un aizvērtu acis. Domā par lietām, kam nav saistības ar darbu, piemēram, par to, ko darīsi brīvdienās.
Patērzēšana ar labu kaimiņu
Sastopot jauku, optimistiski noskaņotu paziņu vai kaimiņu un viegli ar viņu patērzējot, pēc brīža pārsteidzošā kārtā atklājas, ka arī pats jūties laimīgāks. Izrādās, ka dzīvespriecīgs paviršs paziņa var uzmundrināt labāk nekā sadrūmis tuvs radinieks. Pētījumos arī noskaidrots, ka cilvēki, kuri sevi atzīst par ļoti laimīgiem, tiekas ar saviem kaimiņiem septiņas reizes biežāk nekā nelaimīgie. Tie, kuru draugi dzīvo tuvākajā apkārtnē, jūtas laimīgāki par tiem, kuru draugi mīt tālu.
Dārzeņu smalcināšana
Šīs metodes iedarbīgumu atklājis ārsts Endrū Veils. Pēc kādas īpaši emocionālas un saspringtas dienas viņš, mājās gatavojot maltīti, secinājis, ka dārzeņu smalcināšanas process lieliski neitralizē negatīvu garastāvokli, arī pati ēdiena gatavošana ir radošs process. Ārsts to kombinē arī ar vingrošanu, jogu un meditāciju.
Labdarība
Cilvēki, kuri kaut ko dara, lai palīdzētu citiem, ir laimīgāki nekā tie, kuri nepalīdz. Šis likums darbojas neatkarīgi no sociāli ekonomiskās situācijas viņu pašu ģimenē un valstī kopumā. Brīvprātīga palīdzība citiem attīsta spēju iejusties cita cilvēka situācijā un ļauj labāk novērtēt visu to labo, kas ir paša dzīvē.