Muižas vagara mājas atdzimšana

Jauna ģimene – mārketinga un sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Kalniņa un prokurors Kristaps Kalniņš – kopīgi ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem uzskatīja par svētu pienākumu atjaunot dzimtas īpašumu Codes pagastā.

VĒSTURE

"Šajā mājā pirms vairākām paaudzēm dzīvoja mans vecvecvectēvs, kurš bija muižas vagars. Padomju varas gados vienu viņas dzimtas daļu izsūtīja, bet otrai pateica – vai nu jūs kolhozam atdāvināsiet savu īpašumu (viņiem piederēja gandrīz puse pagasta), vai arī tiksiet izsūtīti uz Sibīriju. Viņi, protams, izvēlējās palikt dzimtenē. Kad mainījās laiki, mēs savu īpašumu dabūjām atpirkt, jo tas skaitījās nevis nacionalizēts, bet dāvināts," ar dzimtas īpašuma vēsturi iepazīstina tā mantiniece. Kaut muižas vagara māja ir kapitāli celta, laika zobs bija darījis savu. "Speciālisti, novērtējuši ēkas fizisko stāvokli, mums ieteica likt jaunus pamatus, sijas, logus, durvis un jumtu. Tāpēc var teikt, ka pārmaiņas nav skārušas tikai mājas sienas." Krista saka – par to naudu, kas ieguldīta ēkas renovēšanā, būtu bijis vieglāk uzcelt jaunu māju, taču 200 gadu vecas būves auru gan nevarētu paņemt līdzi.

ĒDAMISTABA

Vēsturiski mājā bija viens stāvs un augsti bēniņi, kurus Kalniņi nolēma izmantot lietderīgāk, izveidojot vēl vienu stāvu dzīvošanai. Tagad kopējā dzīvojamā platība ir 300 kvadrātmetru. Pirmajā stāvā atrodas dzīvojamā istaba, ēdamistaba, darba kabinets, virtuve un dušas telpa, bet otrajā – guļamistaba, bērnistaba, vannasistaba un garderobe. "Māja pati pateica priekšā, kam kurā vietā ir jāatrodas. Vienīgās domstarpības mums bija par to, kur jābūt kabinetam un kur – garderobei," atceras Krista. Grīdas klājumam izmantots augstvērtīgs lamināts, siena mūrēta no ķieģeļiem, kas iegūti, nojaucot starpsienas. "Iepriekšējie iemītnieki pirmajā stāvā bija ierīkojuši daudzus mazus kambarīšus, no kuriem, protams, atteicāmies."

PIRMS UN PĒC

"Rakstnieks Alfreds Dziļums, vācot materiālus autobiogrāfiskam darbam "Pēdas rīta rasā", apceļoja Latviju un bildēja saimes. Viņš iegriezās arī manu senču mājās un pierunāja visus sapulcēties kopīgai fotogrāfijai. Vienīgais bērns šajā attēlā ir mana vecmāmiņa (viņa ir pa vidu starp vecākiem), savukārt vīrs ar balto bārdu ir viņas vectēvs, vagara dēls," ar savu senču saimi iepazīstina Krista Kalniņa. "Pirmais foto tapa 1928. gadā, bet šovasar, kad māja ir atjaunota, mēs, viņu pēcteči, nolēmām nofotografēties, izkārtojoties tieši tāpat kā mūsu senči vēsturiskajā fotogrāfijā." Attēlā no kreisās: Kristaps un Krista, starp viņiem – abu meitiņa Kristiāna, Kristas brālis, sēž Kristas tētis un mamma. Fotogrāfijā redzama arī Kristas māsa, Kristapa māsa un ģimene, kas jaunajai ģimenei daudz palīdzējusi mājas tapšanā.

Visu rakstu lasiet 8. septembra Māja izdevumā.