\\Māja

Rupjmaize – latviešu spēks un kults

 
©F64

Viens no latviešu paradumiem, dodoties uz ārzemēm, ir rupjmaizes līdzņemšana. Vieni ar to iestiprinās un atgūst enerģiju, esot kalnu ielokā Norvēģijā, citi kā dāvanu pasniedz, iepazīstinot cittautiešus kādā prezentācijā kā ar vienu no savas valsts delikatesēm. Protams, arī regulārajā mājinieku pakā ārzemēs esošam studentam rupjmaize tiek iepakota blakus biezpiena sieriņiem un šokolādēm. Pašlaik rupjmaizes klasiskās izpratnes robežas kļuvušas brīvākas.

Senlatvieši lielu nozīmi piešķīra visiem maizes tapšanā iesaistītajiem - sējējiem, arājiem, malējiem, cepējiem. Pašlaik šīs tradīcijas galvenās turpinātājas ir vietējās maizes ceptuves, kas ar atšķirīgām niansēm dažādās Latvijas vietās, izmantojot dažādas receptes, rada īstās garšas rupjmaizi. Joprojām Latvijā ir ģimenes, kuras saglabājušas tradīciju cept maizi mājās, kā arī kafejnīcas un restorāni, kas viesiem mūsu īpašo rudzu maizi pasniedz nelielos daudzumos pie pamatēdiena.

Par to, ka maizei cilvēku dzīvē bijusi svarīga loma, liecina arī dažādas paražas, kas saistās ar maizes cepšanu, sagatavošanu un ēšanu. Piemēram, senāk maizes klaipu ieteica griezt no platākā gala, lai augtu kuplākas vārpas. Cilvēki arī uzmanīja, lai maizes drupačas nekrīt zemē, jo tas tika uzskatīts par grēku. Ja maize nokrīt zemē, to paceļ, nobučo un tikai tad noliek atpakaļ, tādējādi izrādot cieņu un pasakoties.

Maizes cepšana

Agrāk 25. jūlijā tika svinēta Jēkaba diena, kas tradicionāli bija veltīta jaunajai maizei. Ar to simboliski iezīmēja siena pļaujas beigas, ko nomainīja rudzu un miežu pļauja. Tieši rudzi un mieži mūsu pusē ir vissenākā, dabas apstākļiem piemērotākā labība. Būt pirmajam sējējam, pļāvējam, cepējam un cienātājam bija goda lieta. Mūsdienās ap šo laiku Maizes diena kā tikšanās ar cepējiem tiek rīkota dažādās Latvijas vietās - Āraišos, Rucavā un citur.

Kvalitatīvas rudzu maizes cepšanas pamatnosacījumi ir labi milti, siltums, laba krāsns, kā arī zināšanas un atbildīga attieksme. Agrāk gandrīz katrai saimniecei bija saimes māte jeb abra rupjmaizei. Tās lielākoties tika izgatavotas no apses, oša vai liepas, lai mīklai nerastos piegarša. Pēc lietošanas abra netika mazgāta, no tās izkasīja tikai mīklas pārpalikumu; koka porās palika pienskābās baktērijas, kā arī rauga sēnes, kas, aktīvi vairojoties, ļāva uzraudzēt nākamo mīklas porciju.

Lai rudzu maize būtu gardāka, miltus plaucēja. Nākamajā dienā pievienoja pāri palikušo mīklu no iepriekšējās reizes, sauktu par abrkasi, ko varēja uzglabāt, apberot ar biezu kārtu miltu. Pēc tam sekoja maizes mīcīšana - pats atbildīgākais process, kam nepieciešama arī fiziska sagatavotība. Pareizā konsistence - brīdis, kad mīkla nelipa pie rokām un izdalīja noteiktu skaņu - sāka runāt. Uz vienu divām stundām (tik ilgs ir arī krāsnī cepšanas process) mīklu lika rūgt, līdz tās virsma saplaisāja, un tad strauji kurināja skujkoku malkas krāsni cepšanai trīssimt grādos. Katrai saimniecei agrāk bija sava maizes zīme, ko mīklas kukuļos iezīmēja pirms cepšanas, tā norādot maizītes izcelsmi. Biežāk sastopamās svētības zīmes bija dažādu veidu krusti, jumtiņi, zvaigznes, bērni varēja ievilkt kaķa pēdiņas. Šīs zīmes specifiski atšķīrās arī katram novadam. Kad maizīte čaukstēja, to ņēma ārā un lika atpūsties, pirms tam pārziežot ar cukurūdeni, rudzu miltu klīsteri vai speķa ādu. Pretēji pašlaik esošajai cilvēku kārei pēc tikko ceptas, siltas maizes, senāk tā nekad uzreiz netika ēsta, uzskatot, ka tad būs ilgāka dzīvošana.

Rudzu maizes labās īpašības

Rupjmaizes sastāvā ir aptuveni piecdesmit procenti ogļhidrātu, kas sniedz enerģiju cilvēka organismam. Tāpat rudzu miltos ir daudz B grupas vitamīnu un E vitamīns. Ēdot rupjo maizi, cilvēks uzņem arī dzelzi, magniju, kalciju un citas minerālvielas.

Savukārt šķiedrvielas, ko satur rupjmaize, izejot caur organismu, attīra zarnu traktu, samazinot barības rūgšanu organismā. Tiek uzskatīts, ka, šo maizi ēdot, tiek arī masētas smaganas. Rudzu maize arī kalpo imūnsistēmas stiprināšanai, veicinot zarnu labo baktēriju labklājību, kam ir pierādīta loma organisma imunitātes nodrošināšanā. Tāpat arī rudzu maizes regulāra lietošana uzturā veicina sirds un asinsvadu sistēmas un nervu sistēmas veselību, labvēlīgi ietekmē vielmaiņas procesus un smadzeņu darbību.

Pieejamība

Tieši pārtikas veikalos sastopams plašākais rudzu maizes piedāvājums. Salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, pieaudzis bioloģiskās rudzu maizes piedāvājums kafejnīcās un restorānos, kā arī ekoproduktu veikalos, kur dabūjama maize, kas cepta no bioloģiskajā lauksaimniecībā audzētiem graudiem, neizmantojot mākslīgo mēslojumu un lauksaimniecības ķimikālijas, nepievienojot E vielas un ģenētiski modificētas sastāvdaļas.

Pateicoties maizes cepšanas mašīnām, pieaugušas arī iespējas maizi cept mājās. Vairākos veikalos pieejami jau gatavi maisījumi, ko sajaukt raudzēšanai un cept, tādējādi paātrinot gatavošanas procesu.