Pašā Alsungas centrā atrodas kafejnīca Spēlmaņu krogs. Tā atšķiras ar to, ka tur var nobaudīt īstos suitu ēdienus un arī piedalīties ēdiena sagatavošanā. «Mums nav šefpavāra, jo tik mazam krogam tāds nav vajadzīgs. Visi dara visu. Šobrīd mums gan notiek neliels remonts, lai kafejnīcā būtu arī savs bistro, kur savus vēderpriekus varēs apmierināt arī tradicionālo ēdienu mīļotāji,» saka Spēlmaņu kroga īpašniece Mairita Slavinska.
Spēlmaņu krogs darbojas kopš 2006. gada augusta, nu jau ir desmitais gads, un laika gaitā veidojušās tradīcijas. «Mūsu kroga ēka ir viena no vecākajām Alsungas mājām. Apmēram 1800. gadā tā parādījusies kartē. Taču pat zemesgrāmatā nav minēts celšanas gads,» stāsta īpašniece. Kafejnīcā var redzēt, ka saimnieki saglabājuši senatnīgo noskaņu. Bildē, kas ir kafejnīcā pie sienas, redzama ēka pirmspadomju laikā, 1920. gadā. Atjaunots vecais šindeļu jumts un telpas, kādas tās izskatījušās senāk.
Kroga nosaukums ir no Mairitas dzimtajam mājām Spēlmaņiem. Mācījusies Kuldīgā, bet visas vasaras pavadījusi vecvecāku mājās. Pēc tam atgriezusies Alsungā. Gribējies radīt savu uzņēmumu un strādāt vairāk sirdij un dvēselei, ne tikai katru dienu iet uz darbu un nākt mājās. Savai ģimenei gan vasarās Mairita atņem lielu laiku, jo to pavada šeit, Spēlmaņu krogā. Ir dienas, kad jāapkalpo 2–3 tūristu grupas. Vairāk darba, protams, ir vasarā.
«Mēs ēdienkartē liekam tradicionālos suitu ēdienus. Rādām tūristiem to, kas nāk no Alsungas novada. Tā ir mana bērnības garša, jo atceros ēdienus, kurus gatavoja vecmāmiņa,» atklāj Mairita. Kafejnīcā var apskatīt arī suitu sievu tautas tērpus, un tie atnākuši līdz ar suitu sievām, kas reizēm dzied krogā, un sadziedāšanās notiekot pat trīs stundas. Lielākajai daļai suitu sievu ir vecie, mantotie tautas tērpi. «Man pašai diemžēl nav, jo, kad citi lustējas, man jāstrādā,» saka Mairita.
Uz Alsungu nebrauc karbonādes ēst
Pērnajā vasarā krogs kādu no suitu ēdieniem piedāvājis katru dienu, pirms tam bija tikai nedēļas nogalēs. «Ir cilvēki, kuri tikai suitu ēdiena dēļ brauc uz Alsungu. Reizēm gan gadījies, ka citu suitu ēdienu nav, bet sklandrauši pie mums ir vienmēr. Meklē tieši mūsu sklandraušus, jo cepēju Alsungā ir daudz, un katra cepums atšķiras. Sklandrauši ir roku darbs, tāpēc atšķiras pēc izmēra un izskata. Ir rudzu miltu apakša. Vajag taukvielas – sviestu, margarīnu vai labākajā gadījumā – cūku taukus. Protams, arī sāli un ūdeni. Sataisa mīklas rullīti ar pirkstiem – apakšā groziņu, trauciņu, jeb kā to katrs sauc. Tad ir kartupeļu kārta – vārīti kartupeļi, kas tiek samalti un pievienots krējums, ola, taukvielas, ķimenītes un sāls. Divas trešdaļas ir masa, kas ir salda – vārīts burkāns, krējums, cukurs, olas,» sklandraušu recepti atklāj saimniece. Sklandrauši ir kalorijām bagāti – apēd vienu rausi un tu esi paēdis.
Lielākā daļa kafejnīcas apmeklētāju ir latvieši, bet tagad arī igauņi, somi un vācieši. «Reiz laukā kamīnā taisījām ķiļķēnus. Mīkla ir jāplēš un jāmet katlā. Es pat neatceros, kuras tautības cilvēks teica: mums arī ir tādas līdzīgas lietas. Tie paši ķiļķēni, droši vien citādi saucas. Nekas jau jauns nav izgudrots,» atceras saimniece.
Ar koka karotēm krogā ēd Miķeļos, suitu ēdienu vakaros. Un vēl joprojām apzina vecās saimnieces, kuras zina suitu ēdienus. Un krogā ir ideja, ka tūristiem vajadzētu likt ēst ar koka karotēm. Uz Alsungu jau nebraucot karbonādes ēst.
Kur to trauciņu likt?
Kafejnīcas īpašnieki paši audzē kartupeļus, tomātus, gurķus un zaļumus. Burkānus diemžēl nevar izaudzēt tik daudz, cik vajadzētu.
«Kafejnīcā rāda, kā ēdiens top, tāpēc mums laukā ir kamīns. Domājam par uzņēmuma pastāvēšanu. Kad sākās krīze, bija smagi. Bija kredīts, un domājām, ko darīt,» par nedienām stāsta Mairita.
Savā darbā kafejnīcas pavāri izmanto visas vecās ēdienu receptes. Tas nākot no saimniecēm. Viens no ēdieniem Spēlmaņu krogā ir oglēs cepta siļķe iekš slap papīr. Tā ir tīri suitiska lieta. «Mūsu mājaslapā ir dažādi ēdieni, ko var gatavot mājās. Ir tādi cilvēki, kuri atbrauc un grib tieši suitiskā garā paēst. Bija viens gadījums, kad bija rakstīts – rāceņi ar zosti, un mēs nesam ārā tās bļodas, un tā sieviete, kura pasūtīja, saka – paga, paga, kartupeļi mums nebija. Ar kotletēm tas variants bija, un es teicu: vai tad gaļu vien ēdīs? Suitos kartupeļus sauc par rāceņiem. Viņai vajag rāceņus, nevis kartupeļus,» stāsta saimniece. Ir bijis tā, ka ārzemnieki izēd sklandrausim vidu un prasa – kur to trauciņu likt? Tad bijis gadījums, ka sklandrausi izliek uz šķīvja, aplej ar mērci un ar dakšu un nazi sāk ēst. «Mums kā iedzimtajiem tas liekas smieklīgi,» teic Mairita.
Šajā vasarā būs pavārs no Jūrkalnes un no Ēdoles. Tas tepat vien ir. Tie ir maģie suiti. Mazie suiti. Suitu valodā ir daudz vārdu, tāpat kā latgaliešiem.
Saliedē cilvēkus
«Cilvēki bieži pie mums atgriežas. Zvanot saka, ka mēs jau ceturto reizi, bet tagad ēdīsim ko citu. Visiem patīk, ka var kopā ēdienu gatavot. Var pasmieties par kolēģi. Tas saliedē cilvēkus ikdienas stresā,» atzīst saimniece. Šajā vasarā izmēģināšot ko jaunu, jo suitiem ir daudz biezputru – rudzu miltu, balto miltu un vēl citas. Apmeklētāji varēs izbaudīt dažādu garšu biezputras un ķiļķēnus. Krogā cep arī savu maizi. Tā ir saldskābmaize, un suiti saka – skābmaize. «Katrā mūsu valsts pusē ēdieni atšķiras. Caur vēderu iepazīt Latviju – tā ir viena no tām baudām, kas cilvēkam ir tā tuvākā,» atzīst viedā saimniece.
Suitu receptes
Rāceņu pankoki
Sastāvdaļas:
• 1 kg kartupeļu
• 1 ola
• 40 g kviešu miltu
• nedaudz sāls
• cepšanai eļļa
Pagatavošana:kartupeļus nomizo, noskalo un sarīvē uz kartupeļu rīves. Masai pievieno olu, sāli, kviešu miltus. Ar koka karoti samaisa. Liek uz pannas sakarsētā eļļā nelielas masas pikas, izlīdzina plānas. Cep no abām pusēm gaiši brūnas pankūkas. Pasniedz galdā karstas, klāt dodot plūmju zapti vai skābu krējumu. Piedzer pienu.
Skābputra
Sastāvdaļas:
• 1 litrs ūdens
• 50 gramu miežuputraimu
• 0,5 litri rūgušpiena
• 70 grami skāba krējuma
• naža gals sāls
Pagatavošana: noskalotus putraimus ber verdošā ūdenī un vāra pavisam nedaudz – 2 min. Ar karoti liek klāt stingras konsistences rūgušpienu. Nemaisa, rodas kunkuļi. No uguns noņem vai uguni izdzēš. Pēc brītiņa nedaudz ar kausiņu izcilā. Iztur siltumā ap ½ stundu. Pieliek skābu krējumu un var ēst siltu vai vēlāk aukstu. Siltu smeļ šķīvjos, pieliek krējumu, klāt ēdot sviestmaizi. Putra pēc dienas vai dažām ātri ieskābst, to smeļ krūzītēs un padzeras karstā laikā.
Kīsene
Sastāvdaļas:
• 1 kg auzu pārslu
• 3 litri ūdens
• ½ tējkarotes sāls
• pāris maizes garozas
• 3 ēdamkarotes cukura
Pagatavošana:
auzu pārslas iepriekšējā dienā liek bļodā. Pārlej ar ūdeni. Pievieno dažas rupjmaizes garozas (veicina ieskābšanu) un noliek siltā vietā diennakti ieskābt. Kad maisījums mēreni ieskābis (ne par maz, ne par daudz, tad karsējot nebiezē), notecina caur sietiņu un biezumus vēl ar rokām labi nospiež. Lej katliņā un uz lēnas uguns uzvāra, pievieno sāli, pamaisot karsē, līdz šķidrums sāk sabiezēt. Smeļ bļodiņās, pārber ar cukuru un pasniedz galdā nedaudz padzisušu. Klāt piedzer aukstu pienu.
Bukstiņbiezputra
Sastāvdaļas:
• 80 g miežu putraimu
• 300 g kartupeļu
• 200 g ūdens
• 200 g piena
• 100 g kūpināta speķa
• 80 g sīpolu
• 80 g krējuma
• sāls
Pagatavošana: vārošā ūdenī ber noskalotus putraimus, vāra pusmīkstus. Pievieno sīki sagrieztus kartupeļus, sāli un vāra gandrīz mīkstus. Pielej uzvārītu pienu un uz lēnas uguns vai cepeškrāsnī sutina. Pa reizei apmaisa, ļauj putraimiem uzbriest. Pasniedz ar speķa, sīpolu mērci. Klāt piedzer skābputru vai rūgušpienu.
