PEP mammas: pirmā emocionālā palīdzība

Nu, kā tad tu jūties? – sieviete, kura pārvedusi mājās jaundzimušo, šo jautājumu saņem no katra, kurš atnāk, piezvana, atsūta īsziņu vai komunicē ar viņu sociālajos tīklos. Priekšnieks, iespējams, jautā pieklājības pēc, draudzenes un radu tantes varbūt vairāk interesē fiziskā pašsajūta un tas, vai mazulim sapirkts viss vajadzīgais, un jaunā mamma atbild: labi, viss ir kārtībā.

Bet neizteikts paliek jautājuma emocionālais aspekts. Daudzas jaunās māmiņas jūt nedrošību, nomāktību un bažas, ka varbūt kaut kas nav kārtībā, ka viņas netiek galā ar savu jauno lomu, ka dzīvē daudz kas ir citādi, nekā bija iztēlojušās. Kam to lai uztic – vīrs ir darbā, pašas mammu negribas satraukt, bezbērnu draudzenes nesapratīs, vīramāte lasīs lekciju par to, ka sievietei jāspēj saņemties, un vēl atnāks pārbaudīt, vai grīda tīra...

Šajā un ne tikai šajā situācijā atbalstu var sniegt pirmās emocionālās palīdzības (PEP) mammas. Par PEP mammu var kļūt sieviete, kura audzina vismaz vienu bērnu, kas vecāks par trim gadiem, un kurai turklāt ir augstākā izglītība psiholoģijā, pedagoģijā, sociālajā darbā, humanitārajās zinātnēs vai medicīnā, var būt arī vidējā medicīniskā izglītība. Ideja izveidot mācību programmu šādām mammām pieder psihoterapeitei Vitai Kalniņai, kura specializējas vecāku un zīdaiņu psihoterapijā.

Vispirms – intensīvas mācības

Sieviete, kura vēlas kļūt par PEP mammu, vispirms dodas uz sarunu ar mācību programmas autori psihoterapeiti Vitu Kalniņu, seko ievadnodarbība, kura sniedz ieskatu par to, kas ir PEP mamma, un tālāk ir intensīvs divu gadu mācību process: ievadkurss, pamatkurss un profesionālais kurss. Topošajai PEP mammai ir obligāta prasība iziet vismaz 12 secīgus psihoterapijas seansus, lai varētu strādāt produktīvi, nevis šajā darbā risināt savas iekšējās problēmas. Ne visas pretendentes tiek līdz sertifikātam – daļa saprot, ka nevēlas šo darbu darīt, vai arī kapacitāte šajā dzīves brīdī nav pietiekama.

Agrās bērnības iespaids

PEP mammas strādā ar mammām, kurām ir bērni līdz trīs gadu vecumam. Cilvēkam pašam parasti nav atmiņu par šo dzīves posmu, kurā ir diezgan daudz grūtību, bet informācija saglabājas gan ķermeniskās, gan emocionālās reakcijās. Pieaugušie reizēm domā, ka mazs bērns neko nesaprot. PEP mammas mudina vecākus nenorakstīt pirmos trīs bērna dzīves gadus, bet izbaudīt šo laiku, apzinoties reālos apstākļus; kādā brīdī ļaujot sev un arī bērnam būt vājam. Ar bērnu labas attiecības var sākt veidot jebkurā dzīves periodā, pat ja tās pirmajā gadā nav izvērtušās labas. Situācijas mainās ar katru dienu, un ir svarīgi ieraudzīt bērnu tādu, kāds viņš šobrīd ir, un iet cauri grūtībām ar prieku un interesi.

Mammas un bērniņa dēļ

PEP mammas zina no pieredzes, ko nozīmē laist pasaulē bērnu un būt ar zīdaini mājās un ka tas ne vienmēr ir viegli un priecīgi. Viņas saprot, ko prasa bērna kopšana un ēdināšana un ka mamma tajā brīdī varbūt nav savā labākajā izskatā un māja nav perfektā kārtībā. Gan vārdiski, gan ar savu ķermeņa valodu un žestiem viņas cenšas paust, ka ieradušās vizītē nevis kaut ko pārbaudīt vai vērtēt, bet gan atbalstīt, veicināt, lai mamma un bērniņš justos labi – tad abiem būs daudz vieglāk atrast kontaktu, just prieku un būt laimīgiem kopā. Ja mamma nejūtas labi, ja viņu kaut kas ļoti uztrauc vai nomāc, ja ir kādas problēmas, kas šobrīd traucē un pašai nav skaidrs, kā tikt galā, – tie visi ir gadījumi, kad var aicināt PEP mammu. Reizēm pietiek ar vienu sarunu, lai palīdzētu atgūt sirdsmieru, citreiz vajag vairākas tikšanās; ir arī tādas mammas, kuras vienojas par regulārām PEP mammas vizītēm, jo viņa arī palīdz atpazīt, ko bērns grib pateikt ar mīmiku, kustībām un balsi. Mamma drīkst būt gan priecīga, gan dusmīga, gan nogurusi vai izmisusi, un arī bērniņš tāds drīkst būt. Ja viņai šajās emocijās ir vajadzīgs atbalsts un iedrošinājums, PEP mamma ir gatava to sniegt.

Bērna piedzimšana ir izaicinājums arī vecāku kā vīrieša un sievietes attiecībām – tās mēdz pasliktināties. Mamma ir nogurusi, sēžot mājās ar bērnu, tētis ir noguris darbā, un katrs velti cer uz otra atbalstu. Arī te noder palīdzība – daudzas mammas atzīst, ka dienās, kad bijusi iespēja aprunāties ar PEP mammu, uzticēt viņai savas rūpes, atkal var ieinteresēti uzklausīt vīru. Arī bērniņa tētis drīkst piedalīties sarunā ar PEP mammu, ja abi vecāki to vēlas. Tādā gadījumā saruna var būt ļoti vērtīga, jo dod iespēju partneriem sadzirdēt vienam otra viedokli, pastāstīt, kā viņi jūtas kā vecāki, un PEP mamma kļūst par tādu kā tulku.

Vēl viens pagrieziena punkts ir mammas atgriešanās darbā. Reizēm viņa jūtas par to vainīga, un tas ietekmē attiecības ar bērnu. PEP mamma var palīdzēt, lai pārmaiņas notiktu maksimāli harmoniski un mierīgi, arī jaunajā situācijā saglabājot labu kontaktu ar bērniņu. Nevienai mammai nevajag justies sliktai – katram bērnam viņa mamma ir vislabākā.

PEP mammas par sevi:

Dace Čible:

– Esmu psiholoģe un ikdienā vadu nodarbības mammām ar zīdainīšiem līdz gada vecumam. PEP mammu mācībām sākotnēji pieteicos, lai iegūtu visjaunāko informāciju par bērnu attīstību, par to, kas ir svarīgs bērniņam un mammai, jo uzskati šajā jomā pēdējos gados ir krietni mainījušies. Kad izmācījos, likās – būtu žēl visu apgūto nelikt lietā, tāpēc strādāju arī par PEP mammu.

Linda Sīle:

– Pati esmu piedzīvojusi brīnišķīgu bērnību un jūtu, cik tas ārkārtīgi daudz ir devis, cik viegli ir pārdzīvot dažādus likteņa triecienus, ja tev ir šis fundamentālais pamats. Par PEP mammu var kļūt arī ar humanitāru izglītību. Esmu kultūras projektu vadītāja. Strādājot bieži vajadzēja arī psiholoģijas zināšanas, bet visvairāk manu izvēli ietekmēja darbs bērnudārzā, kur sajutu, ka spēju sniegt iedrošinājumu un atbalstu citām mammām.

Laura Stukle:

– Man ir trīs bērni. Kad sāku mācīties par PEP mammu, jaunākā meita vēl bija diezgan maza. Jutu, ka šī ir lieta, kas mammām varētu būt noderīga, – kā savulaik būtu noderējusi man pašai. Mācības maina skatu uz bērniem un to, kā mēs rīkojamies, iedod arī prasmes komunikācijā, pieslīpē emocionālo inteliģenci. Esam nodibinājušas arī PEP mammu apvienību un strādājam, lai par mums uzzina mammas, kurām varētu būt vajadzīga mūsu palīdzība.

Ko PEP mammas dara:

• Atbalsta, informē un iedrošina vecākus pirmajās dienās un nedēļās kopā ar mazuli.

• Konsultē zīdīšanas un zīdīšanas problēmu jautājumos, kas nav saistītas ar medicīniskiem cēloņiem.

• Pārrunā ar vecākiem ikdienišķus audzināšanas jautājumus.

• Palīdz atšķirt grūtības, kas saistītas ar bērna augšanas un attīstības krīzēm, no grūtībām, kuras būtu vēlams risināt, piesaistot kādu profesionāli (ārstu, psihologu).

• Iesaka, kur vērsties pēc specifiskas profesionālas palīdzības.

Ko PEP mammas nedara:

• Nebārsta visgudrus padomus un nemāca dzīvot.

• Nepārkāpj skaidri reglamentētās profesionālās robežas un neiejaucas psihologu, dūlu vai citu speciālistu kompetencē.

• Neuzspiež savu personīgo pieredzi un gatavus risinājumus.

• Neaizmirst, ka ikviens bērns, katra ģimene un mamma ir unikāla, tāpēc respektē viņas vērtības.

• Nevērtē, nesalīdzina un nekritizē ģimenes, kurās ierodas vizītē.

• Nepārbauda grīdu tīrību, uztura kvalitāti vai tamlīdzīgas lietas.

Informācijai:

• Klātienē ar PEP mammām Lauru Stukli, Solvitu Neiju un Līgu Zelmeni-Leizāni varēs satikties un parunāties izstādē Bērnu pasaule 2016, kas notiks no 8. līdz 10. aprīlim Ķīpsalā. Vecākiem būs unikāla iespēja atrast savu īsto atbalsta plecu – PEP mammu, ar kuru jutīsieties visdrošāk un ērtāk.

• Bērnu pasaule 2016 darba laiks:

9. aprīlis 10.00–18.00

10. aprīlis 10.00–17.00

Plašāka informācija par izstādi mājaslapā: www.bt1.lv/bp.