\\Māja
LEĢENDA: Tirdzniecības pērle – Galerija Centrs
 
©Pēteris Brūveris

Galerija Centrs ir vienīgais tirdzniecības centrs Rīgā, kurš lepojas ar senu, interesantu un tradīcijām bagātu vēsturi. Šogad aprit 80 gadu kopš nama pamatakmens ielikšanas un 10 gadu kopš Galerija Centrs rekonstrukcijas.

Šai vietai vienmēr bijusi īpaša loma, veidojot galvaspilsētas seju, un tā ir pazīstama tālu aiz Rīgas robežām. Galerijā Centrs, agrāk universālveikalā (RCUV), un pirms tam – Armijas ekonomiskajā veikalā (AEV), desmitiem gadu ir iepirkušies un tikušies rīdzinieki, uz slaveno tirdzniecības meku šurp braukuši ļaudis no visas Latvijas. Šī Rīgas tirdzniecības pērle ir nozīmīga ar savu bagāto vēsturi, ar to, ka tā joprojām ir atvērta un iepriecina daudzus pircējus. Tāpēc piedāvājam lasītājiem nelielu ieskatu no vēstures, kas vēsta par šī unikālā veikala attīstību, tirdzniecības sistēmas aizkulisēm un spēju ilgstoši saglabāt savu darbību.

Armijas ekonomiskais veikals (AEV) tika izveidots Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā 1919. gada rudenī, un tam bija paredzēta cēla misija – karavīru apgādei un cīņai pret plaukstošo spekulāciju. Pēc kara veikals kļuva vēl populārāks, un likumsakarīgi, ka pieauga arī tā apgrozījums. Taču veikala telpas kļuva par šauru, tāpēc 1936. gadā tika izsludināts ideju konkurss jauna universālveikala būvei.

Modernākais Baltijā

1940. gadā veikala celtniecību pabeidza un tas tapa par modernāko lielveikalu Baltijā, kurā tika izmantotas aktuālas tehnoloģijas – pirmās slīdošās kāpnes Rīgā, klimata kontrole, apsildāmās grīdas, vietējā telefona centrāle, automātiskā ugunsdzēsības signalizācija, pārtikas saldētavas un citi jauninājumi. 1940. gadā AEV jaunajā, lielajā ēkā bijis šāds izvietojums: 1. stāvā – pārtikas nozare ar nodaļām; 2. un 3. stāvā – manufaktūras preču nozare ar nodaļām; 4. stāvā – mājturības preču nozare ar nodaļām, un 5. stāvā izvietojusies kafejnīca, kuru kopš padomju gadiem daudzi atceras kā restorānu Astorija, dāmu un kungu frizētava, darbinieku ēdamzāle, daudzās kafejnīcu un darbinieku ēdnīcu apkalpojošās palīgtelpas. Šajā stāvā atradusies arī darbinieku ambulance, slimnieku istaba un zobārstniecības kabinets.

Īsta tirdzniecības pils

Katrs no pieciem veikala stāviem ir apmēram 1700 kvadrātmetru liels, un vēl pēc tam ilgus gadus tas bijis lielākais veikals Baltijas valstīs un Baltijas padomju republikās. Interesants ir fakts, ka veikala preču sortimenta organizāciju un sadali ar pavēlēm vairākkārt noteicis Latvijas kara ministrs. Veikals bija tik moderns, ka 20. gadsimta 50. gados čehu tirdzniecības delegācija, meklēdama Prāgas universālveikalam Baltais gulbis atbilstošu sociālistisko sacensību partneri, apbrauca visu Padomju Savienības Eiropas daļu un neko atbilstošāku par Rīgas variantu – Centrālo universālveikalu, neseno armijas ekonomisko veikalu – neatrada. Latvijas galvaspilsētas Rīgas ieguvums, kā vēsta vēstures materiāli, bijusi īsta tirdzniecības pils, jo modernās arhitektūras un iekārtas ziņā tā ierindojusies blakām Eiropas labākajiem.

Paraugs citiem objektiem

Valsts arhīva fonda materiāli atklāj to, ka 1944. gada oktobrī Maskavā tika noorganizēts PSRS Tirdzniecības tautas komisariāta Rīgas kantoris, kura uzdevums – organizēt komercveikalu un restorānu tīklu Latvijas PSR galvaspilsētā. Tā arī notika, un Rīgas universālveikals Maskavas pakļautībā atradās līdz 1954. gada rudenim, kad Latvijas PSR Tirdzniecības ministrija pārņēma universālveikalu un citus tirdzniecības objektus savā pakļautībā. Izrādās, ka padomju gadu lepnuma – Rīgas universālveikala – direktoru rindā nav bijis neviena latvieša. Pirmais direktors bijis Vladimirs Kolosovs, pēc tam – Anatolijs Rozenblūms. Viņš bijis pirmais vadītājs, kurš pēc inteliģences un profesionālajiem kritērijiem bijis atbilstošs šim amatam un par kuru saglabājušās vispozitīvākās atsauksmes. Lai gan universālveikalā padomju gados bija raksturīga preču ierobežotība un deficīts un rindas bija ierasta parādība, nekādas kardinālas pārmaiņas tirdzniecības iekārtu tehnoloģijās un pārvaldes struktūrā nenotika. Maskava un vienlaikus Latvijas tirgotāji par progresīvajām apkalpošanas formām un citiem jauninājumiem nedomāja. Neskatoties uz to, Rīgas universālveikals ar savu 1940. gada iekārtojumu bija paraugs citiem tirdzniecības objektiem.

Modes eksperts

Pēc vērienīgas rekonstrukcijas 2006. gadā tirdzniecības centrs tika paplašināts, Rīdzenes ielai kļūstot par jaunās un vēsturiskās ēkas vienojošo asi, un Galerija Centrs kļuva par Baltijā pirmo iepirkšanās galeriju ar stikla jumtu. Centra interjers atspoguļo vēsturisko pieredzi un tradīcijas savienojumā ar niansētu izpratni par galvaspilsētas kultūru, cilvēkiem, gaumi un eleganci. Rīdzenes iela ir kļuvusi par pieprasītu un pazīstamu publisko ārtelpu kultūras aktivitāšu norisēm. Arī mūsdienās Galerija Centrs joprojām ir modes eksperts gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem un līdzīgi kā senāk centrā ir izvietoti veikali, kafejnīcas, restorāni un dažādu pakalpojumu sniedzēji.

Nozīmīgi fakti par Galeriju Centrs:

• 1919. gads – virsleitnants Pēteris Ikšels bija nozīmēts saņemt un nogādāt Kalpaka bataljona vajadzībām piešķirtās mantas. Tā kā situācija bija labvēlīgi biznesa uzsākšanai, Ikšels saņēma piekrišanu no bataljona vadības, ka drīkst piegādāt kareivjiem frontē nepieciešamās preces ar nelielu uzcenojumu (1 līdz 5%). P. Ikšels ir vēlākā Armijas ekonomiskā veikala (AEV) pirmais priekšnieks.

• 1919. gads – dibināts AEV. Veikals tika izveidots karavīriem. Sākotnēji tas atradās K. Barona ielā, pēc tam pārcēlās uz Mārstaļu ielu.

• 1923. gads – AEV tika pārcelts uz pastāvīgām telpām Rīgā, Audēju ielā 16, kur šodien atrodas tirdzniecības centrs Galerija Centrs.

• 1928. gads – AEV līdz šim bija atvērts tikai karavīriem un to piederīgajiem, bet pēc 1928. gada tika pārvērsts par atklātu, visiem pieejamu tirdzniecības namu.

• 1936. gads – AEV uzsāka veikala pārbūvi – tiek celts moderns 5 stāvu preču nams. 26. septembrī norisinājās jaunceltnes pamatakmens likšanas svinības, kurās piedalījās arī Latvijas valsts un ministru prezidents Kārlis Ulmanis.

• 1938. gads – AEV jaunās telpas tiek atvērtas apmeklētājiem.

• 1939. gads – AEV darbinieku skaits sasniedz 800.

• 1944.–1996. gads – padomju laikā uz Armijas ekonomiskā veikala bāzes izveidoja Rīgas Centrālo universālveikalu (RCUV), vēlāk veikala nosaukums tika nomainīts – Valsts universālveikals Centrs. 1994. gadā veikala nosaukums tika saīsināts – universālveikals Centrs.

• 2006. gads – Centrs piedzīvo vēl vienu rekonstrukciju. Izstrādāta jauna koncepcija, un tirdzniecības centrs iegūst nosaukumu – tirdzniecības centrs Galerija Centrs.

• Tirdzniecības centra kopējā platība ir 32 tūkstoši kvadrātmetru, kas ir divas reizes lielāka nekā bijušā universālveikala Centrs platība. Tajā izvietoti vairāk nekā 140 veikali, kafejnīcas, restorāni un tiek sniegti citi pakalpojumi.