PIEREDZE: Veselīgi, ātri un garšīgi

Valdemārpils vidusskolas mājturības skolotājai Andai Dzenei, rosoties virtuvē, svarīgi, lai ēdiens būtu interesents un lai gatavošanas procesā var nodoties eksperimentiem. «Man patīk zupas – zirņu, pupu, biešu, skābeņu, kuru citi vāra ar grūbām, bet es – ar auzu pārslām, kas piešķir zupai tumīgumu,» stāsta Anda Dzene.

Viņas favorītu klāstā ir arī mammas vārītā biešu zupa un vīramātes skābu kāpostu zupa. Skolotāja cenšoties savu ēdienkarti veidot veselīgu, taču novērojusi, ka cilvēki neaizdomājoties, ka no vienkāršiem produktiem var pagatavot labu un garšīgu maltīti. Mūsdienīgs moto: veselīgi, ātri un garšīgi – uzskata viņa. «Nedēļā reizi noteikti izvēlos griķus. Makaronus ēdu ļoti reti, savukārt bieži uzturā lietoju rīsus, grūbas, putraimus, zirņus un pupas. Dažādi izmantoju arī zivis – cepu, kopā ar sīpoliem, sautēju,» atzīst viņa. Brokastīs obligāts priekšnoteikums ir auzu pārslu biezputra, kas tiekot vārīta ūdenī, nevis pienā, un papildināta ar kādu no pašas vārītajiem ievārījumiem.

Tradicionālā piekritēja

Andas gatavoto kompotu, sulu, ievārījumu, salātu un citu dārza velšu konservos ir liela daudzveidība. Obligāts noteikums šajā procesā – karsēšana. Pērn daudz recepšu izmēģinājusi ar meža sēnēm. Gurķus gatavojot trīs veidos – ar ķiplokiem, saldskābā marinādē un skābē.

Saldējamajā kamerā arī tiekot uzglabātas dārza veltes. Kad pavasarī ir pieejami rabarberi, Anda ķeras pie darba – vāra rabarberu ievārījumu ar aprikozēm, vēlāk ar zemenēm vai bez jebkādām piedevām. Ievārījumu gatavošanas maratonā seko saldie āboli, zemenes, mellenes, plūškoka ogas, kazenes. «Man nav žēl laika, ko pavadu virtuvē gatavojot. Iepriecinu savus mīļos. Patīk ne tikai ātri pagatavot ēdienu, bet arī skaisti noformēt un baudīt to,» teic Anda. Viņa labprāt gatavojot dažādus ēdienus no vistu aknām – sacep ar sīpoliem, pievieno krējumu, mēdzot tās samalt. Atšķirībā no citiem prasmīgiem ēst gatavotājiem neaizraujas ar Austrumu zemju garšvielām, jo negaršo asi ēdieni, bet izmanto tradicionālās – pētersīli, puravu, ķiploku, sīpolu, ko gatavo visdažādākajos veidos – arī apcepti, kopā ar rupjmaizi, pēc viņas domām, garšojot lieliski. Sāli praktiski nelieto, tāpēc bagātina ēdienus ar garšaugiem. «Bērnībā tētis žāvēja gaļu. Tie bija satecējuši uz akmeņiem un ar vecmammas cepto lauku rupjmaizi garšoja lieliski,» bērnības atmiņās dalās Anda. Viņa nekad nežēlojot naudu kvalitatīvai eļļai – to mēdz ik pa laikam mainīt, izvēloties olīveļļu, valriekstu vai ķirbju sēklu eļļu. Anda uzsver, ka pannai ar eļļu vienmēr jābūt uzkarsētai un tikai tad var likt uz tās produktus – daudzi steigā mēdzot aizmirst to izdarīt.

Konsultē pa telefonu

Skolotāja teic, ka esot latvisku ēdienu un pārbaudītu vērtību piekritēja. Lieliskās ēst gatavošanas prasmes mantojusi no mammas un vecmammas, kuras papildinājusi ar savām iegūtajām zināšanām un pakāpeniski uzkrāto pieredzi. «Esmu pateicīga mammai, kura veica vairākus darbus, bet es, būdama vecākā meita, virtuvē gatavoju ēst, konsultējoties pa telefonu. Citreiz tētis, kad atgriezās no darba, gatavoja – bija ēdieni, kas viņam izdevās labāk nekā mammai.» Anda izmēģinājusi arī citu valstu virtuves ēdienus, nogaršojusi austeres, bet tas neesot viņas ēdiens. Neslēpj, ka esot saldummīle. It īpaši garšojot želejas, kādas agrāk tikušas gatavotas, arī putukrējums ar kompotu. «Bija periods, kad ēdu kūkas, tagad – reti, taču tās gatavoju tuviniekiem, cepu kēksus. Kādā lekcijā stāstīja, ka baltie milti ir slikti, un tās iespaidā tos arī nelietoju.» Dārzā izaudzējot praktiski visu, izņemot kartupeļus, rabarberus, puravu un citus sakņaugus, tikai kāļi neizdodoties. «Tā, manuprāt, ir latvieša būtība – strādāt zemes darbus, nodarboties ar lauksaimniecību, lai gan tas prasa daudz laika.»

Rupjmaizes šķēle somā

Iegādājoties pārtiku, svarīgi, lai tā tiek ražota vai audzēta Latvijā. «Maltīti pārsvarā ieturu mājās, reizēm – skolā. Dažkārt paņemu līdzi rupjmaizi. Vecvecmamma man kādreiz teica, lai neeju laukā no mājām, ja somā nav ielikta šķēle rupjmaizes, kas man ļoti garšo. Es arī mēdzu tā dažkārt darīt.» Izvēloties rupjmaizi, seko līdzi, lai tai nav pievienoti baltie milti. Agrāk neesot ievērojusi, ka tai mēdz būt šādu miltu piemaisījums.

Andas ģimenes iemīļoto ēdienu klāstā ir gaileņu mērce – sēnes viņa vienmēr apcep sviestā. Mērcei visas sastāvdaļas tiekot ļoti smalki sagrieztas – sēnes, speķis un sīpoli. Savējos lutinot arī ar vistas karbonādi, viltotajām irbītēm, gaļas ēdienos mēdzot izmantot melnās plūmes. Mājās ir virtuves kombains, bet to viņa neizmantojot, sasmalcinot ar parasto rīvi. Tradicionālu ēdienu receptēs mēdz kaut ko pamainīt, piemēram, zirņu pikas gatavo ne tikai no vārītiem kartupeļiem (izvēlas šķirni, kas ātri izšķīst) un zirņiem. Saputo kartupeļus ar koka karoti, iemaisa masā zirņus un dzērvenes. Izveido lielas pikas ar rokām un liek sautēties, pirms tam uzlejot saldo krējumu. Var uzbērt arī brūno cukuru. Papildina ar cepeškrāsnī ceptu un uz pusēm pārgrieztu ķiploku, desiņām vai cūkas stilbiņu. Ledusskapī vienmēr esot konservēti ananasi. «Tos var ēst gan saldajā ēdienā, gan kopā ar gaļu,» savus ēšanas paradumus atklāj Anda.

Karamelizēti bumbieri un āboli

Sastāvdaļas:

• 0,5 l brūkleņu, bumbieru un ābolu kompota

• saldais krējums

• pūdercukurs

• ķiršu uzlējums

• melnā šokolāde

• piparkūku pūderis

• mandarīna sirsniņa

• 20 g sviesta

• tējkarote brūnā cukura

Pagatavošana: uz uzkarsētas pannas uzliek sviestu. Kad tas izkusis un sāk čurkstēt, uz pannas liek bumbierus, ābolu pusītes un brūklenes. Visu pārkaisa ar cukuru, brūno cukuru un karamelizē. Pēc tam pārlej ar ķiršu uzlējumu, uzliek pannai vāku, lai sautējas. Saputo saldo krējumu. Liek šķīvī (1 porcijai – 2 bumbieri un 2 ābolu pusītes), pārlej ar mērci, kas izveidojusies uz pannas. Pārkaisa ar sarīvētu šokolādi un piparkūku pūderi, dekorē ar mandarīna sirsniņu un putukrējumu.

Kartupeļu piciņas

Sastāvdaļas:

• vidēji liels kartupelis, tomāts

• 30 g siera

• puravs

• cauraudzis speķis

• olīveļļa cepšanai

• dekorēšanai: ķiploku ziedu gredzeni, brūklenes cukura sīrupā, pētersīļu zaļumi, ķiršu tomātu rozīte, mājās gatavota kabaču mērce

Pagatavošana: ņem vidēja lieluma svaigu kartupeli, rūpīgi nomazgā, nomizo un uz rupjās rīves sarīvē. Kamēr rīvē kartupeli, sasilda pannu. Uzlej nedaudz olīveļļas un ar ēdamkaroti sarīvēto kartupeļu masu liek uz pannas. Cep no vienas puses, līdz masai paliek zeltaini brūna maliņa, tad ar divu lāpstiņu palīdzību apmaina, lai cepas otra puse. Uz apceptās puses kārto iepriekš sagrieztus speķa salmiņus, puravu, kuru sagriež ripiņās, tomāta šķēli un pārkaisa ar sarīvētu sieru. Pannai uzliek vāku un uz lēnas uguns cep 5 minūtes. No viena kartupeļa iznāk divas piciņas. Ar divu lāpstiņu palīdzību liek uz sasildīta šķīvja un dekorē ar ķiploku ziedu gredzeniem, brūklenēm, tomātu rozīti, pētersīli un kabaču mērci. Neizmanto sāli, jo speķis ir sālīts. Puravs un pētersīlis dod savu specifisko garšu.

Svītrainais kartupelis

Sastāvdaļas:

• vidēji liels kartupelis

• 100 g biezpiena

• 50 g skāba krējuma

• sīpolloku saišķis

• 1 gab. siļķes filejas

• vārīta ola

• marinēts gurķis ķiploku marinādē

• 20 g sviesta

Pagatavošana: rūpīgi nomazgā kartupeli un izvāra ar visu mizu. Sagriež to biezās šķēlēs un uz uzkarsētas pannas sviestā apcep no abām pusēm līdz zeltainam brūnumam. Pēc tam šķēles liek uz šķīvja un uz tām kārto biezpiena masu (biezpienu sajauc ar skābo krējumu un sīki sagrieztiem sīpolu lokiem vai ķimenēm). Savukārt uz biezpiena masas kārto siļķu filejas salmiņus, garnē ar vārītu olu un kraukšķīgām gurķu daiviņām. Pārkaisa ar sīki sagrieztiem sīpollokiem.