Vienistabas dzīvoklītī klusajā Rīgas centrā jau divus gadus dzīvo Linda Zagorska. Tepat netālu ir arī viņas darbavieta, jaunā sieviete ir liela radoša kolektīva administratore. Darbā viņa ir izteikti pedantiska, bet sadzīvē Linda dzirkstī kā vīns gan krāsās, gan dzīvespriekā.
Dzīvoklītis ir mazs kā putna perēklītis, tomēr tajā vietas pietiek visam. Priekšnamā nācējus priecē divi neparasti koka bluķēni, kuriem saimniece devusi jaunu dzīvi. Linda stāsta: «Kaut kur tādus biju redzējusi un sapratu, ka arī man vajag līdzīgus. Nu tad pati ar ķerru gāju uz mammas mežu, vedu bluķus mājās, plēsu nost mizu, slīpēju un krāsoju.» Linda smejas: «Un tagad viņiem ir liela vērtība manās acīs!» Istabā IKEA pirktā omulīgā kumodīte glabā sievišķīgus noslēpumus, skatienu saista dažādie rokturīši (Lindas ideja un izpildījums). Arī virtuves plaukti tēta darināti.
Lindai paveicies, jo tētis ir galdnieks. Kad viņa garāžā meita ierauga kārtējo kādam nevajadzīgo mēbeli, Linda uzreiz ļauj vaļu fantāzijai, kas labs no tās varētu iznākt. Atliek vien ideju pastāstīt tētim, un drīz vien darbiņš padarīts. Kur jaunajai sievietei tās idejas rodas? «Man vienmēr gribējies no šķietama nevajadzīga krāma radīt ko jaunu, to pārveidojot. Tas vienkārši iekšā ir, un ko tu padarīsi,» pasmaida Linda. Jau skolā viņa zināja – noteikti jāiegūst ar radošu darbu saistīta izglītība. Lindai palaimējās – viņa piecus gadus mācījusies Latvijas Universitātē, kļūstot par pedagogu ar tiesībām mācīt vizuālo mākslu un mākslas vēsturi.
Tagad viņa dzīvo kā reklāmā: «Un tev būs tas, kā nav kaimiņam!» Lindu satiekot, viņas apģērbs šķiet neparasts, pat gatavi pirktam viņa prot piešķirt kādu odziņu. Ko tu radošam cilvēkam padarīsi, te piešūtas neparastas podziņas, tur mežģīņu apmalīte, citam tērpam ticis kas no kaimiņu pakaramā. To visu viņa pati gan izdomājusi, gan šuvusi.
Linda jau pieradusi, ka ciemiņi vispirms pārlūko gan interjeru, gan pašdarināto rotājumu krājumus – kas jauns nācis klāt? Meitene smejas – visi nāk kā uz muzeju jaunu ekspozīciju skatīt. Arī mamma apciemojumu vienmēr sāk, pārlūkojot rotu klāstu. Un tad seko jautājums: «Kāpēc man tādas vēl nav?» Lindas enerģiju un izdomu var vienīgi apbrīnot, viņa vienmēr cenšas izmantot iespējas, ko dzīve piespēlē. Savulaik pat skatlogu iekārtojusi. Lai gan tagad Linda uz darbu iet kā uz svētkiem, nākotnes plānos ir kāzu dekorācijas un plašāks dzīvoklis, kurā viņas mākslinieciskā dvēsele, ai, kā izvērsīsies!
