Inese Vaidere. Laika skrējienam līdzās

Nesen Inese prezentēja savu jauno grāmatu Starptautiskās valūtas attiecības un atzīmēja darba jubileju Latvijas Universitātē. «Brīvajā laikā labprāt rakstu. Mana mamma astoņdesmit gadu vecumā uzrakstīja memuārus par dzimtas dzīvi, tagad tos gatavoju izdošanai.» © F64

Eiropas Parlamenta deputāte (ETP grupa), ekonomikas zinātņu doktore Inese Vaidere uzsver, ka viņas mājas ir šeit, Latvijā, un kā jebkuram tās saistās ar tuviem, mīļiem cilvēkiem. Mājas ir tur, kur jūtama viņu klātbūtne, sirds siltums un nezūdoša drošības sajūta. Ziemassvētku gaidīšanas laikā Inese Vaidere žurnālam Māja stāstīja par mājas sajūtu, atklāj savas labsajūtas formulu, ieskicē deputātes darba ikdienu un to, kas viņu sajūsmina kā latvieti.

Ziemassvētkos Vaideru ģimenes mājās tiek atnesta un pušķota liela egle, deklamēti dzejoļi un skandētas dziesmas. Neviena dāvana netiek pasniegta bez priekšnesuma. Ineses ģimenē galvenais ir vīrs Arturs, kurš šajos svētkos pārvēršas Ziemassvētku vecītī, pieņemot neticami smieklīgu un ikreiz neatpazīstamu ārējo veidolu. To vēl nav atkodis arī mazdēls. Ģimenes mīlulis ir kaķis Roberts, kurš Inesei klausa uz vārda un visur dodas saimniekiem līdzi. Latvijā dzīvo arī abas meitas ar savām otrajām pusītēm un mazdēlu. «Mājas man nozīmē ārkārtīgi daudz. Vīrs kādā intervijā žurnālistiem teica, ka savā sievā ļoti augstu vērtē īpašību it visur radīt mājīgumu. Biju pārsteigta, ka viņš to tik ļoti ir ievērojis,» atzīst Inese Vaidere. Tie, kuri apmeklē viņas biroju Briselē, mēdzot teikt: cik šeit ir mājīgi! «Gan atšķirībā no saviem kolēģiem joprojām, jau vairāk kā 11 gadus strādājot Eiropas Parlamentā, dzīvoju viesnīcā. Nevēlos otras mājas citā valstī,» vaļsirdīgi atzīst Inese. Ceļot visbiežāk iznāk darba gaitās, un arī tad viņa, kaut viesnīcā, mēģina veidot harmonisku vidi. To gan mājās Latvijā, gan darbavietā papildina svaigi ziedi un zaļie augi.

Lepnums par savu tautu

Deviņdesmitajos gados, kad Latvijā sākās juku laiki, Inesei kā viesprofesorei Vācijā un ASV bijuši piedāvājumi tur palikt un strādāt. «Nekad to neesmu vēlējusies. Latvija ir foršākā vieta, kur dzīvot,» viņa saka ar neviltotu gandarījumu. «Lepoties ar to, ka esmu latviete un nāku no Latvijas, iznāk pastāvīgi. Mēs, latvieši, esam izcila tauta. Mums bijis grūts liktenis – mēri, okupācijas un deportācijas, to visu esam pārdzīvojuši, pratuši saglabāt savu valodu un latviskumu.» Kad uzzin, no kuras valsts viņa nāk, patiesu lepnumu radot cilvēku izteiktais augstais novērtējums: latvieši godprātīgi veic savu darbu; Latvija ir ļoti skaista zeme, tās daba, jūra un piekraste. Un Latvijā ir skaistas sievietes! Mazliet samulsusi gan jutusies pēc 2008. gada, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, taču pēc tās bijis gandarījums, kad, piemēram, Vācijas televīzijā jautāts, ko jaunā Eiropas dalībvalsts Latvija var pamācīt Grieķijai krīzes situācijā. Ineses domās raisās pozitīvs Latvijas nākotnes stāsts. «Mēs spējam daudz izturēt, neraugoties uz to, ka esam kritiski pret sevi. Mums ir pozitīvais, radošais kodols. Latvieši nav agresīva tauta, taču tā spēj būt skarba, ja kāds min uz galvas. Ne velti latviešu strēlnieki spēja nostāties pret cara Krieviju, ar gara spēku atjaunojām neatkarību. Mēs pratīsim pietuvināties bagātajām valstīm.»

Ar nenogurstošu interesi

Darbs Eiropas Parlamentā esot interesants. «Man sagādā prieku tas, ko daru,» – atzīst Inese. Desmit gadus viņas pienākumi bijuši Eiropas parlamenta Ārlietu komitejā, īpaši strādājot Ukrainas un Gruzijas demokrātijas attīstības labā. No šīm valstīm par paveikto saņēmusi ordeņus. Šajā sasaukumā darbojas Budžeta un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejās. «Mums nākamajam gadam izdevās palielināt līdzekļus reģionālajai politikai, kas Latvijai ir ļoti svarīgi, darbavietām, tai skaitā jauniešu garantijai, zinātnei un pētniecībai, kā arī ārējo robežu labākai aizsardzībai.» Aktuāls darbības virziens – vienotais digitālais tirgus. «Iepērkoties internetā, cilvēkiem bieži nākas saskarties ar nepatīkamu situāciju – uz Latviju preces netiek piegādātas vai arī Latvijas kredītkarte neder. Tas ir nepieņemami. Tāpat vēlamies panākt, lai vienādu zīmolu produktu kvalitāte visās Eiropas dalībvalstīs būtu līdzvērtīga. Piemēram, kafija vai veļas pulveris, kas nopērkami Vācijā un šeit ir atšķirīgas kvalitātes.»

Nedrīkst kļūt iedomīgs

Kādreiz cilvēki mēdzot ironiski vīpsnāt par to, ka deputāti un ministri strādājot 24 stundas diennaktī. «No šī darba nevar pilnībā atslēgties arī brīvdienās. Vienmēr esmu brīnījusies par deputātiem, kuriem ir vairāki vaļasprieki. Tad šo laiku viņi nozog darbam, ko ievēlot viņiem uzticējuši cilvēki. Sēdes notiek praktiski visu dienu, pēc tam ir jāizskata e-pasti, jāraksta vēstules, jāstudē dokumenti, jātiekas ar cilvēkiem. Darbs visām 16 stundām,» ikdienas darba grafiku raksturo pieredzējusī politiķe un turpina: «Paveikto Eiropas Parlamentā nevar ieraudzīt uzreiz, bet, ja izdodas, tad tas ir liels panākums un ietekmē visu Eiropu. Politikā cilvēks nedrīkst kļūt iedomīgs un dzīvot ar pārliecību – man tas pienākas. Esmu priecīga, ka varu strādāt ar augsta līmeņa politiķiem kā līdzīgs ar līdzīgu, ka manas domas ir tikpat vērtīgas un redzu arī, ka viņi dažkārt kļūdās. Uzkrāto pieredzi un zināšanas neviens nevar atņemt.»

Neizsmeļama enerģija

Inese neslēpj, ka sevī jūt daudz enerģijas, neskatoties uz to, ka darba stundas ir garas un ik nedēļu nākas veikt pārbraucienus no vienas valsts uz citu. Tuvinieki mēdzot teikt, ka viņai vajag vairāk atpūsties, bet Inese nejūt šādu nepieciešamību. «Organisms ir iestrādājies un pieradis visu laiku kaut ko darīt. Pat, ja pie manis mājās atnāk ciemiņi, nevaru nosēdēt mierā. Neatceros daudz mirkļu, kad būtu jutusies nogurusi. Pozitīvais stress liek visu laiku darboties un uzturēt sevi formā. Citi jautā: kā es spēju izturēt daudzos lidojumus?» Vienā nedēļā 5 lidojumi – tas esot vidējs skaitlis, rekords esot bijis deviņi. Laiks tiek plānots ja ne gluži pa 5, tad pa 10 minūtēm noteikti. Ja svētdienās nav jāapmeklē pasākumi, tad brīvais laiks tiek pavadīts kopā ar ģimeni. «Man patīk gatavot ēst un kārtot māju, arī skatīties televīziju un ielūkoties preses izdevumos.» Latvijā Inese cenšas tikties ar cilvēkiem, kas pārstāv citas jomas, – kultūras, mākslas, kas liek uz dzīvi paskatīties citādi. Pati piederot pie tiem deputātiem, kas bieži brīvo laiku izmanto, lai dotos tikties ar lauku cilvēkiem. Tas sniedz pozitīvās enerģijas lādiņu.

Vingrošana un tēja možumam

Svarīgas ir fiziskās aktivitātes, kas esot neatņemama ikdienas sastāvdaļa kopš skolas gadiem, kad līdzsvaru guvusi sportojot – spēlējot basketbolu un apmeklējot nodarbības mūzikas skolā. Ik rītu Inese uzsāk ar vingrošanu un iespēju robežās - skriešanu. “Briselē un Strasbūrā esot, skrienu katru dienu, bet Rīgā dažkārt ne, jo tik ļoti gribas ilgāk pabūt mājās. Divas trīs reizes nedēļā izskriet iznāk.” Mazliet ar nožēlu atzīst, ka nevar nodoties kolektīviem sporta veidiem - saspringtā darba grafika dēļ no tiem nākas atteikties. Trenažieru zālei Inese metot līkumu, jo par prioritāti uzskata aktivitātes svaigā gaisā. Krūze zaļās vai melnās tējas pirms brokastīm lieliski uzmundrinot un radot možumu visai dienai. Kafiju viņa nelieto gandrīz nemaz.

Kopā ar jaunajiem

Mīļākās stundas diennaktī mēdz būt dažādā laikā. Vienmēr mostoties labā garastāvoklī, jo smejas, - to vēl neviens nav paspējis sabojāt. Inese novērtē, cik rīta cēliens ir skaists. Tikpat svētīgas esot vēlas vakara stundas, turklāt nedēļu nogalēs var paskatīties iecienītos britu seriālus. «Man tīri labi patīk arī jaunais latviešu seriāls Māja pie ezera, – lielisks operatora darbs, nesteidzīgi tiek izspēlētas dabiskas situācijas.» Inese ar prieku stāsta, ka abus ar vīru meitas joprojām aicina savu draugu kompānijās. «Mums ir par ko runāt un kopā ir interesanti. Jauni cilvēki uz daudzām lietām skatās citādi, uzmundrina un izsaka savu viedokli,» atzīst Inese Vaidere.



Svarīgākais