Šarmantā Inese Libere. Komplimentiem neizlutinātā

Viņa nekad dzīvē nav bijusi ne pie kosmetologa, ne pie manikīra un pedikīra speciālista, par tādām ekstrām kā šokolādes vai medus masāža pat nesapņo. «Nav sajūtas, ka man to vajag. Nekad nav bijusi tāda iekšēja nepieciešamība. Vēl vairāk – man vienmēr ir licies, ka tas man nemaz nepienākas,» atklāj allaž šarmantā un smaidīgā Inese Libere, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 mediju koordinatore.

Vārds «skaistumkopšana» viņai primāri saistās ar darbu – jau 11 gadus kā PR speciāliste viņa ir cieši līdzās Baltijas apvienotā skaistumkopšanas projekta Baltic Beauty norisei Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, kas ir vērienīgākais skaistuma industrijas pasākums Baltijā. «Citādi jau laikam nemaz nevar būt,» viņa pasmaida un atzīstas, ka skaistuma industrijas piedāvājumus parasti izstādē arī tikai aplūko, bet pati dzīvē gandrīz neko no tā nav izbaudījusi un iztiek ar pašu minimumu. Ineses vaļsirdīgais stāsts Mājai kārtējo reizi apliecina, ka sievišķība, šarms un skaistums nav iekodēts dārga sejas krēma bundžiņā vai ekskluzīvā ķermeņa procedūrā.

Vislabāk ūdenī

Inese pēc horoskopa ir Vēzis. Tā kā šīs zīmes stihija ir Ūdens, viņai tas ir ne vien vitāli svarīgs, bet arī sniedz ļoti komfortablas sajūtas. Tāpēc sevis palutināšanai un arī relaksācijai Inesei vajadzīga vien vanna, silts ūdens un kāds vannas ekstrakts, sāls vai ēteriskā eļļa. Viss pārējais viņu maz interesē. «Man ārkārtīgi patīk mūsu pašu priežu skuju ekstrakts. Man vispār patīk būt dabā, mežā, jaunos skuju dzinumus ēst un – likt arī vannā. Bet, ja karstā vasarā, kad ar saviem mīļajiem dabas draugiem brienam cauri brikšņiem, nonākam pie kādas mazas, straujas upītes, es varu visām drēbēm mesties ūdenī, tur atveldzēties un tad atkal iet tālāk. Tā sajūta ir vienkārši fantastiska! Bet vislielākā bauda ir, ja siltā vasaras naktī var tikt kaut kur papeldēt pa pliko...»

Inese stāsta: savulaik visas vasaras pavadītas Cēsu novada Kārļos, līdzās straujajai un vienmēr aukstajai Amatai. Un bija jau pierasts, tas likās pat pilnīgi normāli, ka ūdens upē vienmēr ir auksts. «Jā, no sākuma drusku stingst kājas, bet tu vienalga meties iekšā, paguli kādu brīdi tai aukstajā straumē un jūties atkal kolosāli labi.»

Siļčenko, Ķepītis, Eiduks, Rēķis

Lai ikdienā justos labi, Inesei pietiek ar pašu minimumu: sejas krēms, acu ēnas, skropstu tuša un lūpu krāsa. Un frizūra, protams. Bet tās ieveidošana neprasa daudz laika. «Tas viss notiek fiksi, fiksi. Man vienmēr ir ļoti veicies ar frizieriem. Visu cieņu un mīlestību viņiem! Nevienu pati apzināti neesmu meklējusi, bet kaut kā tā nejauši ir sanācis, ka esmu nokļuvusi pie pašiem labākajiem, un viņiem esmu milzīgu pateicību parādā. Esmu frizējusies pie Andreja Siļčenko, Jāņa Ķepīša, Mārtiņa Eiduka, tagad mani frizē Ivo Rēķis. Jā, visi – vīrieši. Tas nav bijis apzināti, bet laikam tā tam bija jābūt,» viņa domā. Jo visi friziermeistari Inesei bijuši un joprojām ir pa pusei draugi, pa pusei psihologi, kas ļauj ne vien relaksēties, bet arī kļūt skaistākai un laimīgākai. Un šīs izjūtas viņai ir bezgala svarīgas.

«Jā, es nevaru noliegt, ka man gribas izskatīties labi, bet – kaut kā tā iegājies, ka ar to man pietiek,» saka BT1 mediju koordinatore, uzsverot, ka viņai vienmēr ārkārtīgi paticis skatīties uz skaistiem cilvēkiem, viņus novērtēt, par viņiem priecāties un – arī teikt komplimentus. Bet, kad komplimenti tiek pašai, viņa tā kā iekšēji saraujas, jo netic tam, kas pateikts, un visbiežāk atcērt ko pretim. «Es mīlu salīdzināt, un man vienmēr liekas, ka skaistums – tas ir kaut kur citur, ka tas neattiecas uz mani, ka es neesmu pietiekami laba... Varbūt nenovērtēju sevi? Varbūt...» Inese aizdomājas un tad atklāj, ka patiesībā viņa kā sieviete nav komplimentiem lutināta, un tas, iespējams, ir viņas iekšējais komplekss.

Visu mūžu kopā ar Dzintaru

No jaunības gadiem, kas pagājuši padomju laikā, Inese atceras, ka lietojusi Dzintara losjonu sejai Šarms, kas mammai vienmēr stāvējis uz plauktiņa. «Kā tagad atceros to pudelīti – ar rozītēm, viegli rozā krāsā. Bet kāpēc es to lietoju? Droši vien tāpēc, ka mamma,» Inese mīļi pasmaida un tad izstāsta, ka patiesībā viņa visu mūžu ir lietojusi mūsu pašu Dzintara produkciju, un ir izmēģinājusi gandrīz visu no plašā piedāvājumu klāsta, ieskaitot smaržas. Piemēram, Dzintara krēms Niveja viņai ir gluži kā pirmās palīdzības līdzeklis mājas aptieciņā, jau daudzus gadus pārbaudīta vērtība – vai kāda skrambiņa vai alerģija, vai sūrst, vai sasprēgājušas lūpas – tas palīdz momentā.

Spilgtā atmiņā no dziļajiem padomju gadiem, kad veikalos neko nevarēja dabūt, Inesei ir arī Bulgārijā ražoto ābolu šampūnu smarža. «Maniem vecākiem nebija nekādas pazīšanās un blati, bijām pilnīgi parasti cilvēki, un, ko nu padomju vara mums veltīja, tas arī bija. Un, kad veikalā izmeta tos ābolu šampūnus... Tās izjūtas, ka varējām tos dabūt, bija tik spēcīgas, ka šī šampūna smaržu atceros vēl šodien. Patiesībā, labprāt to gribētu atkal pamēģināt...»