SARUNA: Pareizās profesijas izvēle

Liepājniekam Rolandam Lukjanovam ir tikai 26 gadi, bet viņš jau piecus gadus ir šefpavārs viena no pilsētas lielākajiem hoteļiem Amrita restorānā Oskars. Puisis ir sirdī liepājnieks un nedomā pamest savu dzimto pilsētu.

«Es mācījos Liepājas 5. vidusskolā un pēc tam toreizējā 48. arodvidusskolā par pavāru. Tā bija vairāk mammas ietekme, bet no otras puses – manis paša izvēle. Man nepatīk mācīties, un, piemēram, ja būtu jāmācās par juristu, nepietiktu pacietības. Tāpēc jau arī nosliecos uz pavāriem,» stāsta puisis un saka, ka priecājoties, ka izvēlējies kļūt par pavāru un neesot pazaudējis gadus, mācoties nepareizajā profesijā.

Pierādīt, ka varu

No desmit gadu vecuma Rolands varējis pats sev pagatavot ēst. Ne jau ko īpašu – izvārīt makaronus, izcept olu. Puisis atceras, ka viņam garšojušas saceptas auzu pārslas ar cukuru – vai kāds saldais, buberts, rauga pankūkas ar ievārījumu.

Lielāko daļu bērnības nākamais šefpavārs pavadījis ārpus mājas, braukājis ar riteni un piedalījies visādos pulciņos – kokapstrādes, riteņbraukšanas, sporta vingrošanas, dejošanas, ātrslidošanas un citos. Vieglāk laikam nosaukt, kādos nav gājis. «Es kaut ko sasniedzu vienā jomā, un tad man apnīk. Galvenais ir pierādīt, ka es varu,» strikti nosaka Rolands.

Liepāja – visburvīgākā pilsēta

Amritā puisis sevi pilnveido, rada jaunus ēdienus, un viss viņam ir. «Es esmu ļoti labā vietā, augstā amatā. No Liepājas es nekad negribu iet projām, man šeit patīk. Biju gan aizbraucis uz Spāniju apelsīnus lasīt, bet sapratu, ka tas nav man. Esmu priecīgs, harmonijā un laimīgs cilvēks,» par sevi saka jaunais šefpavārs. Liepāju viņš atzīst par savu pilsētu, prieks, ka tā attīstās. «Pa nakti ar mašīnu man patīk braukt pa tukšo pilsētu. Klubos jaunieši dzer, bet tas mani nesaista. Izbraucu ar mašīnu, ar riteni pa pilsētu, piemēram, uz jūrmalu, uz Gulbju dīķi – skaista, burvīga pilsēta. Gribu izklaidēties – aizbraucu uz Rīgu un tad atpakaļ savā mierīgajā pilsētiņā. Domāju, ka Liepājā var izdomāt visu, lai nopelnītu iztiku. Es vēl papildus šefpavāra darbam montēju mašīnas – tas ir mans liels vaļasprieks. Tam, kam nav uzņēmības un negrib enerģiju ieguldīt, arī nekas nebūs. Brauks uz ārzemēm strādāt melno darbu,» prāto šefpavārs un stāsta, ka Liepājā viņam visvairāk patīkot jūra.

«Man ir darbs un hobijs – tā pati garāža, un es nobraucu gar Amritu, tāda milzīga ēka, un es – bezmaz vai puišelis – esmu atbildīgs, lai visi tur paēstu. Varu novērtēt to, kas man ir, nevis sūdzēties – man tā nav!» saka Rolands.

Šefpavārs kā mākslinieks

Cik puisis sevi atceras no bērnības, vienmēr esot visu ko labojis, skrūvējis, ārdījis – varbūt arī tāpēc tagad tāda interese par mašīnām. Bija motorollers un ritenis, un, kad izauga liels, dabūja arī auto un auto vadīšanas tiesības. Nākamais sapnis Rolandam ir sava māja, jo viņš tagad vēl dzīvo pie mammas. Protams, sapnis ir arī par ģimeni, bet vispirms jāizbauda jaunības prieki un jābūt nodrošinātam, tikai tad var domāt par ģimeni.

«Daudz nekur neesmu ceļojis, un tas ir mans mazais sapnis kur aizbraukt. Uz Spāniju, kur lasīju apelsīnus, visu ceļu braucu ar automašīnu. 8000 kilometrus nobraucu piecās dienās. Man bija tikai 19 gadu. Biju zaļš gurķis. Vācija, Francija, Polija, Lietuva un Spānija. Gribētu vēlreiz izbraukt to ceļu bez stresa un mērķa strādāt,» atzīst Rolands.

Nešpiko no citiem

«Restorānā Oskars nelieto garšvielu maisījumus un gatavas mērces. Visu gatavojam paši. Necenšamies arī sevi salīdzināt ar citiem. Cenšos būt individuāls un radošs un nešpikot. Jā, un mans nopelns šeit, restorānā, ir karsti kūpināts lasis, kas ir viens no iecienītākajiem ēdieniem. Tas kā klasika paliks pēc manis, jo visu mūžu jau es te nestrādāšu,» spriež Rolands.

Katru mēnesi restorānā tiek radīti 4–5 jauni ēdieni. Šefpavārs uzraksta savu redzējumu, parāda vadībai, lai izsaka viedokli. Ja vairākumam patīk, tad šefs ievieš, ja nepatīk, tad izdomā citu. Biežāk ir tā, ka viss patīk un iebildumu nav. Rolands vienmēr cenšas uzklausīt citu viedokļus. «Katra diena šefpavāra darbā ir citāda. Nav divu vienādu dienu. Nav rutīnas. Pēdējā laikā virtuve ļoti labi strādā, un par to man prieks. Tur ir arī mans nopelns, ka esmu viņus tādus izaudzinājis. Uzticos, un man ir vieglāk,» prāto Rolands.

Par šefpavāriem lielākoties strādā vīrieši, jo slodze ir liela. Sievietei, lai tiktu līdz šim amatam, jāiegulda liels darbs. Tās ir garas stundas virtuvē, kurās sevi jāpierāda. Darbs ir uz kājām un stresains. Sieviete ir emocionālāki vājāka, viņai ir grūtāk. Šefpavāram jābūt stingrai vīrieša rokai, stipriem nerviem. Ir jābūt garā stipram cilvēkam.

Pats ēdienu izvēlē ir pieticīgs. Ikdienā ēdot visparastākos ceptos kartupeļus, makaronus un citus vienkāršus ēdienus. Cenšoties sevi nelutināt. Visu jau nogaršojot restorānā. Pēc Rolanda domām, šefpavāra darbs ir radošs. Jārada kaut kas no nulles, un jūties kā mākslinieks. «Bieži ir tā, ka nav iedvesmas un nevar neko izdarīt. Jo ilgāk strādā, jo kļūst aizvien grūtāk pašam sevi un citus pārsteigt ar kādu jaunu salikumu. Tad sēžu pie datora, un beigās rodas viens ēdiens. Skatoties sienā, ir grūti kaut ko izdomāt. Kaut kas jāsaliek kopā, un tad arī kaut kas rodas. Laikam man diezgan labi sanāk, joprojām šeit strādāju,» prāto pavārmeistars.

Novēl piepildīt sapņus

Rolandam daudz kas dzīvē patīk, un grūti uzskaitīt to, kas nepatīk. Patīk aiziet uz kino, paskatīties zvaigznēs, biljardu uzspēlēt, boulingu. Viņš vēl gaida, kad Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska uzaicinās uz teātra izrādi pēc viņu kopējā šova. «Man patīk viss, kas ir interesants. Paņemu no dzīves visu, kas ir iespējams. Visa dzīve sastāv no foršiem notikumiem. Kādreiz man būs arī bērni, mazbērni, un es iedomājos sevi par foršo opi, kas varētu visādus stāstus stāstīt. Jaunieši lielākoties brīvo laiku pavada, brutāli dzerdami. Vai pie televizora, vai datora. Kāda jēga tad ir no dzīves? Internetā vari izlasīt interesantu lasāmvielu, bet tas nav pats piedzīvojums. Es esmu vēl jauns, bet tik daudz kā manā dzīvē bijis un gribas vēl tik daudz ko izdarīt!» saviļņoti saka jaunais puisis.

Pozitīvu skatu uz dzīvi un lai ir prieks skatīties uz pretimnākošajiem, tāds ir Rolanda vēlējums. Ir liela depresija cilvēku acīs, bet vajag piepildīt savus sapņus. «Daudzus sapņus nevaram piepildīt tikai tāpēc, ka nav naudas. Cenšos vēl savu ģimeni neplānot, jo gribu baudīt un pēc tam finanses un laiku veltīt bērniem. Lai man nav tā, ka ir nepiepildīti sapņi. Es gribu visu izdarīt pareizi, un cerams, ka man tas arī izdosies.»

Cūku pupu un svaigsiera sautējums ar bulguru, Parmas sieru, rukolu un ķirštomātiem

Sastāvdaļas:

• 100 g cūku pupu

• 100 g bulgura

• 30 g Parmas siera

• 5 g rukolas

• 40 g sojas pupiņu

• 40 g ķirštomātu

• 300 g ūdens

• 40 g burkānu

• 40 g cukīni

• 30 g svaiga siera

• 3 g sāls

• 2 g piparu

• 40 g springrolls mīklas

Pagatavošana: ja lieto svaigas cūku pupas, tad iztīra no pākstīm, noplaucē verdošā sālsūdenī, atdzesē auksta ūdens peldē un atdala ārējo miziņu. Ja lieto kaltētas cūku pupas, tad atstāj uz nakti iemērktas ūdenī. Pupas liek verdošā sālsūdenī un vāra, pievienojot smalki sagrieztu burkānu un sojas pupiņas. Kad pupas un burkāni gandrīz mīksti, pievieno cukīni un bulguru. Vāra, līdz bulgurs ir uzbriedis un uzsūcis sevī visu šķidrumu. Tad pievieno svaigsieru, sakapātu rukolu, sarīvētu Parmas sieru un uz pusēm pārgrieztus ķirštomātus. To visu viegli sajauc viendabīgā masā, pēc garšas pievienojot piparus. Pasniedz starp diviem zupas kausiem friterī izceptā springrolls mīklā.

Cūkas pavēderes konfiti, pasniegta ar grilētiem dārzeņiem, sviestā apceptiem Briseles kāpostiem, ābolu biezeni un dzērveņu mērci

Sastāvdaļas:

• 400 g cūkas pavēderes

• 120 g Briseles kāposta

• 20 g sviesta

• 80 g paprikas

• 80 g cukīni, 60 g burkānu

• 50 g šampinjonu

• 200 g ābolu

• 80 g dzērveņu

• 10 g cukura

• sāls, pipari, zaļumi

• 15 g sinepju, 15 g medus

• eļļa cepšanai

Pagatavošana: cūkas pavēderi ieziež ar sāli, pipariem, sinepēm un medu. Satin kā ruleti un nosien ar striķi. Liek cepšanai paredzētā traukā un pārlej ar taukvielām (eļļu vai labākajā gadījumā cūku taukiem), lai taukvielas pilnībā nosegtu ruleti. Liek apmēram uz trim stundām cepeškrāsnī 140 C grādu temperatūrā. Tikmēr rupji šķēlītēs sagriež papriku, cukīni, šampinjonus un burkānu. To visu sajauc ar sāli, pipariem un eļļu un cep uz sausas, sakarsētas grilpannas. Ābolus nomizo, sagriež smalkos gabalos, pievieno nedaudz ūdens un liek vārīties. Kad āboli mīksti, sablenderē un izberž caur sietu. Dzērvenes liek katliņā, pievieno nedaudz ūdens un cukura un vāra, līdz mīkstas. Sablenderē, izberž caur sietu. Briseles kāpostus viegli novāra verdošā sālsūdenī, pārgriež uz pusēm un viegli apcep sviestā. Kad rulete mīksta, ņem ārā no taukvielām, nosusina liekās taukvielas salvetē. Visas iepriekš sagatavotās sastāvdaļas kārto uz šķīvja un pasniedz.