PIEREDZE: Ēdiena pasaule ir nebeidzama

«Manuprāt, labam ēdienam jābūt vienkāršam,» pārliecināta bloga krista.lv autore un raidījuma Ēdiena daba vadītāja Krista Baumane.

«Ēst gatavošana ir radošs process, ja ir vēlme,» viņa uzskata. «Ēdienam jāpievērš pienācīga uzmanība, jo mēs taču ēdam vismaz trīs reizes dienā, un mūsu veselība ir atkarīga no produktiem, ko izvēlamies. Jāzina, ko ēd, un jāsaprot pamatlietas par uzturu.»

«Manu vecāku ģimenē daudz taisīja ēst, un es ar interesi vienmēr vēroju, kā tas notiek. Ēst gatavošana man šķita maģisks process. Bija aizraujoši skatīties, kā tas ir – iemīcīt mīklu un gaidīt, kad tā uzrūgst. Kā tas ir – izmantot vienas un tās pašas sastāvdaļas, bet, samaisot dažādos veidos, iegūt atšķirīgu rezultātu. Tāpēc eksperimentus sāku arī es pati.» Un sāka Krista pamatīgi – ar kūkām un saldumiem. Derēja gan pašas izdoma, gan Ņinas Masiļūnes pavārgrāmatā izlasītais. «Man sanāca labi, tāpēc drīz pieaugušie sāka pasūtīt tortes uz jubilejām, izteica atzinību. Novērtējums darīja mani gandarītu, un es turpināju. Arī vecāki atbalstīja mani un ļāva vaļu virtuvē, kurā varēju izpausties.»

Blogs

Kad tīņu gadi pagāja, zuda arī Kristas rosīšanās un jaunatklājumi ēdiena pasaulē. Interesi par ēdiena gatavošanu viņa atkal atguva dažus gadus vēlāk, kad apprecējās un sāka ceļot. «Tieši ārzemēs atklāju ēdienu no jauna un sapratu, cik dažāds tas var būt. Atklāju lietas, kādu Latvijā nebija. Piemēram, ka liellopu gaļai var pievienot kanēli vai to, cik garšīgas ir vienkārši novārītas kukurūzas vālītes ar sviestu.»

Pieredzētais licis Kristai secināt – ēdiena pasaule ir nebeidzama. Atguvusi iemigušo entuziasmu, viņa atkal sāka eksperimentēt un savus kulinārijas piedzīvojumus pierakstīja blogā.

Krista stāsta, ka ir viesmīlīga un ar vīru bieži mājās uzņem ciemiņus, kas novērtē viņas klāto galdu. Aizvien vairāk draugi prasīja Kristu padalīties receptēs, jo novērtēja viņas spēju strādāt garas stundas, bet spēt pagatavot gardus ēdienus. «Prasītās receptes saliku mazā pavārgrāmatā un uzdāvināju draugiem Ziemassvētkos pirms vairāk nekā 10 gadiem. Drīz viņi prasīja turpinājumu, un lūgums sakrita ar laiku, kad aktuāli kļuva blogi. Nospriedu, ka blogs derēs gan kā virtuāla pavārgrāmata, gan varēšu sarunāties ar cilvēkiem, apmainīties komentāriem un viedokļiem.»

Kristas blogs darbību sāka pirms sešiem gadiem un ir viens no pirmajiem ēdienam veltītajiem blogiem Latvijā, bet joprojām – populārākajiem.

Raidījums

Nākamais un nesenākais lielais solis, kas saistīts ar ēdiena mīlestību, Kristas dzīvē ir piedalīšanās TV3 raidījumā Ēdiena daba – ceļojumā pa Latviju uz dažādām bioloģiskajām saimniecībām, izsekojot produktu ceļu no lauka līdz virtuvei. Krista piedāvājumam piekrita, jo raidījuma temats viņai ir aktuāls. Īpaši tagad, kad ģimenē aug meitiņa Elza, kurai Krista vēlas sniegt labāko, veselīgāko un tīrāko. «Man ir misijas apziņa, lai cilvēki Latvijā labāk ēstu un ilgāk dzīvotu. Mana pārliecība ir, ka bioloģiskā pārtika ir labākais, ko mēs varam ēst. Man ir svarīgi par to runāt un parādīt citiem, jo, ņemot vērā, ka bioloģiskā produkcija ir salīdzinoši jauna lieta, par to ir maz zināšanu, bet daudz mītu.»

Krista uzskata: «Ēdiena gatavošana ir dabiska, normāla nodarbe. Kas ir elementārāks par sevis un savas ģimenes pabarošanu? Es gatavoju katru dienu. Laikā, kad man bija pilna laika darbs birojā, dažreiz pārnācu mājās nogurusi un satraukta, iesteberēju virtuvē un uzcepu kūku. Nevis tāpēc, ka gribētos to ēst, bet tāpēc, ka gatavošana pieprasa koncentrēšanos, kā laikā galva iztīrās no blakus lietām.»

Sastāvs

«Kad sāku eksperimentēt ar jaunām lietām, varu mēneša garumā pievērsties tikai vienai receptei. Es velku to uz visām pusēm, lai saprastu, kā man garšo vislabāk un ko vēl iespējams ar to izdarīt.»

Galvenie iedvesmas avoti Kristai ir pavārgrāmatas. Gadu gaitā sakrājusi apmēram 100, daudzas atdevusi citiem. «Ja izlasu sarežģītu recepti, bet tajā ir laba ideja, es pievēršos tai, lai izveidotu savu versiju.»

«Visu laiku izmēģinu ko jaunu, taču tagad pievēršu uzmanību ne tik daudz receptēm, bet sastāvdaļām. Mani interesēja, kur Latvijā var dabūt labu steiku, jo tā kvalitāte nav atkarīga no receptes, bet gaļas,» viņa teic un stāsta, ka raidījuma dēļ atradusi saimniecību Rūķīši Vidzemē, kurā saimnieko Anrijs un audzē Highlander un citu šķirņu gaļas liellopus, ko krusto savā starpā. Iegūto gaļu viņš pats arī nogatavina. «Steiks, ko Ingmārs [Ladigs, Kristas kolēģis un otrs raidījuma vadītājs, restorāna Ostas skati šefpavārs] uzcepa, ir viens no labākajiem, ko esmu ēdusi.»

RECEPTES

Sātīgais gulašs

Taisīt gulašu mani pamudināja Jespers, kas savā bioloģiskajā saimniecībā Latgalē audzē Hereford šķirnes liellopus, ko piektdienās ved Rīgas kundēm. Viņš man uzdāvināja vairākas pakas gaļas ar uzrakstu «gulašam» un aicināja eksperimentēt, ko es sāku darīt pavasarī un nu, iestājoties rudens drēgnumam, atkārtoju, tāpēc varu piedāvāt recepti, kas pārbaudīta ģimenes un draugu lokā.

SASTĀVDAĻAS:

• 1 kg labas liellopa gaļas bez kaula (fileju gan te neizniekojiet)

• 1 liels vai pāris mazāku sīpolu

• 2 ķiploka daivas

• 250 g šampinjoni, brūnie vai baltie

• 2 lieli saldie sarkanie pipari

• 2 ēdamkarotes kviešu miltu

• 2 ēdamkarotes saldā paprikas pulvera + tējkarote asākas paprikas (es tādu ieguvu ungāru veikaliņā Hungaricum Skolas un Ģertrūdes ielas stūrī)

• 2 lauru lapas

• puslitrs ūdens (vai vairāk, pēc vajadzības)

• lielā kārba mizotu tomātu savā sulā

• sāls, pipari, olīveļļa

PAGATAVOŠANA: uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem. Sagatavo cepeštrauku – ideālā variantā emaljētu čuguna katlu ar vāku (es šim eksperimentam par godu beidzot nopirku mūžīgi kalpojošo Le Creuset klasiku) vai citu lielu, smagu, krāsnī liekamu trauku.

Sīpolus un ķiplokus nomizo un rupji sakapā. Sarkano piparu attīra no sēklām un sagriež vidējos gabalos. Gaļu sagriež prāvos kumosos (ja pirksiet gulašam gaļu no Jespera, tā jau nāks sagriezta iepakojumā). Tāpat rupji sakapā arī sēnes. Pannā uzkarsētā olīveļļā sasvīdina sīpolus un ķiplokus, līdz caurspīdīgi. Pievieno sēnes un visu apcep, liek čuguna katlā.

Vairākos paņēmienos uz lielas uguns pannā apbrūnina gaļu, arī to, kad apcepusies, liek katlā. Noliek pannu un tālāk darbojas ar katlu: pievieno sagriezto piparu, pārkaisa papriku un miltus, visu labi samaisa, tad pievieno ūdeni un tomātus ar visu sulu, atkal samaisa, pieliek lauru lapas un devīgu šķipsnu sāls, uzmaļ piparus, pēdējo reizi izmaisa un ar vāku virsū šauj krāsnī uz divām stundām.

Ja gatavojiet gulašu pēcpusdienā vai vakarā, ir gaužām ērti uz nakti to atstāt izslēgtā krāsnī nogatavoties – tas kļūs tikai labāks! – un nākamajā dienā uzsildīt. Var, protams, vārīt zemā karstumā uz plīts, kas paģērēs biežu apmaisīšanu, – pati gan tā neesmu mēģinājusi. Šādā versijā gulašs nav vis zupa, bet gan sātīga gaļas mērce – iesaku to pasniegt ar vārītiem kartupeļiem, rīsiem vai nūdelēm un skābu krējumu. Draudzene ieteica beigās iemaisīt mērcē smalki sagrieztus marinētus gurķīšus, kā to darot Austrijā, – izklausās diezgan piemēroti (ar konkrēto draudzeni mēs marinētus gurķus piekodām gulašam klāt, un bija lieliski).

Rudenīgā baraviku zupa

SASTĀVDAĻAS:

• baravikas – svaigas vai saldētas

• sīpols

• 1–2 puravu kāti (baltā daļa)

• pāris selerijas stibu

• 100 ml baltvīna (bez tā var arī iztikt)

• sauja sarkano lēcu

• pusotra litra laba liellopa vai vistas buljona

• pāris karošu saldā vai skābā krējuma

• sāls, pipari, zaļumi

• olīveļļa, sviests sautēšanai

PAGATAVOŠANA: sīpolu, puravu un selerijas kātus notīra, sakapā un pannā sakarsētā olīveļļā ar sviestu sasautē mīkstus. Beigās pielej vīnu vai vermutu un sautē, līdz alkohols iztvaikojis, bet atstājis garšu. Liek katlā, turpat ieliek sēnes, pielej buljonu, uzvāra un ļauj virt uz mazas liesmas apmēram 15 minūtes. Tad pieber noskalotas lēcas (tās zupai dos krēmīgumu) un vāra vēl 5–10 minūtes. Pagaršo un pievieno sāli un piparus (vislabāk svaigi maltus baltos) pēc vajadzības. Nedaudz atdzesē, pieliek krējumu un sablenderē.

Es pataupīju nedaudz sēņu un tās uz pannas sacepu kraukšķīgas, lai ieliktu zupā tieši pirms pasniegšanas – tas ir gan glīti, gan garšīgi, bet nav obligāti nepieciešami.

Saldētās vīnogas

Burvīga alternatīva neveselīgiem našķiem ir saldētas vīnogas. Vienkāršo, bet, kā Krista saka, absolūti ģeniālo ideju viņa aizguva no slavenā britu pavāra Džeimija Olivera. Viss, kas jādara, jānomazgā saldās ogas (bez kauliņiem) un jāievieto saldētavā. Kad tās sastingušas, met mutē un izbaudi!

Krista vīnogas iesaka ēst desertā pēc lielas maltītes vai vakaros kā uzkodu, skatoties filmas.