Vecajā mājā pietiekami izskraidījušies pa stāviem augšā lejā, jaunie Kokari saprata, nevar būt nekā labāka par vienstāva namiņu. Un tāds atradās Buļļupītes krastā.
Ja ģimenē aug trīs puikas, mazā mājiņā ir pašauri. Inga ar Uldi ķērās pie darba, un tagad visiem vietas gana. Arī ģimenes mīlulēm Tīnai un Elfai. Mājā viss ir pašu izdomāts, arī siltās grīdas lielajā istabā. Augstie logi un zemās, platās palodzes ir kā radītas augiem. Inga īpaši priecājas par lielo kaktusu istabas stūrī, kas nenogurdams zied un zied vai augu gadu. Ko lai dara, puķes mīl gan šo ģimeni, gan māju.
Kokaru meitenes
Saimniece kucītes sauc par savām meitiņām, kā pret tādām arī ģimenē izturas. Abas suņu meitenes prot novērtēt viņām sagādātās ērtības, gan silto grīdu lielajā istabā, gan platās palodzes, kur ērti sēdēt, savējos mājās gaidot. Arī lielajam klubkrēslam suņu ēdamtelpā ir piekrišana, kāpēc gan tipināt cauri visai mājai uz mīkstajiem dīvāniem, ja speciāli viņām nolikts ādas zvilnis? Domājat, krēslā pirmā iekārtojas skaistule Elfa? Saimniece atceras: «Kad Tīnas saimniekiem jautāju, vai augumā mazākā terjermeitene nemēģinās kāpt austrālietei uz galvas, viņi pārliecinoši atbildēja, tas nekad nenotiks! Viņiem bija taisnība, Tīna nemēģināja kāpt uz galvas, viņa tur uzreiz uzsēdās. Lūdzu, cienījamā Tīna, jūs vēlaties gulēt tieši šeit? Lūdzu, es piecelšos un paiešu maliņā. Vēlaties pašņakāties pa manu šķīvīti? Nav ne mazāko iebildumu, labu apetīti!»
Radītprieks
Abi saimnieki bieži strādā mājās. Kad domas ķeras, Ingai atliek palūkoties uz mežu pretējā krastā vai ar savām meitenēm iziet dārzā, lai prāts kļūtu mierīgs un darbs veiktos. Bet ko nu par saimnieci, šajā mājā tapis Ulda lieldarbs – 12 sējumi Latviešu koru mūzikas antoloģijai. Ideja to radīt piederēja vina tēvam Imantam Kokaram. Redkolēģija izveidoja sistēmu: oriģināldziesmas, tautas dziesmas un garīgā mūzika. Šo antoloģiju īpaši iecienījuši japāņi. Uldis smejas: «Visvairāk mani pērk Japānā!» Arī Latvijā darbs novērtēts, tam piešķirta Ministru kabineta balva. Kas kopīgs Kokariem ar uzlecošās saules zemi? Abi 2004. gadā kopā ar kori Ave Sol mēnesi koncertēja Japānā. Protams, iespaidu pārpārēm, un arī daža laba ideja iešāvās prātā. Kāpēc gan kamīna manteļskursteni neveidot pagodas stilā? Kamīns izdevās lielisks, saimnieki priecājas, dažās minūtēs pa visu māju izplūst patīkams siltums.
Prasmīgās rokas
Vasarās Kokaru māja burtiski saplūst ar dārzu, ziedi tiecas vai pa logiem iekšā. Un kāpēc gan saimniecei skaistā laikā rosīties pie plīts, ja dārzā ir Ulda paša darinātā mobilā kūpinātava, kas prot arī grilēt un ēdienu vārīt? Viss sākās ar vecu gāzes balonu, no kā tapa pirmais Kokaru grils. Protams, arī kaimiņiem palēnām tika pa tādam, līdz 2011. gadā Uldis kūpinātavu patentēja un ražošanu komercializēja. Nedomājiet, ka kūpinātavas ziemu stāv dīkā, tās strādā augu gadu. Arī Svētvakarā Kokaru mājās kā vienmēr galdā būs Ulda iecienītais paša kūpinātais cauraudzītis. Saimnieks netur sveci zem pūra un savu recepti labprāt uztic arī lasītājiem: «Cūkas cauraudzi sagriežu aptuveni puskilogramu lielos gabalos. Marinādei uz pieciem litriem ūdens ņemu 500 gramu sāls, 4 ēdamkarotes cukura, 4–5 lauru lapas, 10 smaržīgos un tikpat vai vairāk melnos piparus. Ķiplokus nē, tie paliek kūpinātām vistām. Zinu, ka daži ūdeni marinādei uzkarsē, bet es tā nedaru. Kā teica kāda sieva, ar kuru apmainījāmies pieredzē – kāpēc lai es vārītu akas ūdeni? Cauraudzi marinādē turu dienu, kādreiz – divas vai trīs. Trauku ar gaļu nolieku virtuvē, istabas temperatūrā, ja sanāk marinēt ilgāk, nesu uz pagrabu.».