\\Māja

MĀJAS MĪLULIS: Mīlestība no pirmā skatiena

 
Četrus gadus vecais rotveilers Naiss ir visas Bromu ģimenes – Inas, Eināra un viņu meitas Dārtas – mīlulis. Tagad viņam piebiedrojusies arī burvīga suņu meitene – Naisa meita ©Publicitātes foto

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas un Baltijas čempions, Latvijas un Baltijas uzvarētājs. 15 talantīgu bērnu tētis! Kas viņš ir? Tas ir četrus gadus vecais rotveilers Faiter Erfolg Nice, kuru ar lepnumu par savu ģimenes locekli sauc Bromu ģimene.

Rotveilera saimnieks Einārs Broms ir Grundzāles pamatskolas mājturības skolotājs, kurš aizrāvies ar sirreālu kokgriezumu veidošanu, savukārt dzīvesbiedre Ina strādā par skolotāju internātpamatskolā Jelgavā, bet brīvdienas viņi abi pavada ģimenes mājās Smiltenes novadā. Ar savu ķeizariņu Naisu, kā viņi paši to dēvē, Einārs un Ina piedalās vidēji 20 izstādēs gadā, gūstot teicamus panākumus. Par ģimenes lielo mājas mīluli Naisu Mājai stāsta saimnieki Ina, Einārs un viņu meita Dārta.

– Kā sākās jūsu mīlestība pret rotveileriem?

Einārs: – Nejauši. Mēs ar mēneša intervālu traģiski zaudējām divus savus suņus un pēc gadu ilgām sērām izlēmām, ka tukšums nevar palikt. Mums nebija padomā noteikta šķirne. Vienīgais kritērijs – «suņu suns» – dižākais un varenākais no visu suņu šķirņu pārstāvjiem. Un tad kādā lauku sētā es to ieraudzīju! Uzreiz sapratu, ka man ir vajadzīgs tieši šāds suns. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena! Zināju, ka tas ir rotveilers, un ar to mana informētība par šo šķirni arī beidzās. Kad uzņēmām ģimenē kucēnu, sākām mācīties kopā – mēs par rotveileriem, viņš – par cilvēkiem. Un nevienu mirkli neesmu nožēlojis savu izvēli!

– Jau kopš bērnības mīlat dzīvniekus?

E.: – Jā. Arī pirms Naisa mums bija vairāki suņi. Skolojām bokseri, bet, tā kā tas bija visai saspringts laiks, kad auga un skolojās pašu bērni, mēs nevarējām tam veltīt tik daudz laika un līdzekļu. Viņš bija visu mīlulis arī bez sasniegumiem.

– Vai bez suņiem jums ir arī kādi citi mājas mīluļi?

Ina: – Nē. Ir «kaķu» cilvēki un ir «suņu» cilvēki. Mēs esam tie otrie! Nevar būt tā, ka vienam no ģimenes locekļiem ir pārāk atšķirīgas intereses – mums visiem ir kopīga izvēle.

– Vai zināt, cik daudz rotveileru ir Latvijā?

E.: – Konkrētu skaitli nosaukt nevaru. Pirms vairākiem gadiem rotveileri bija topā – viņus pirka apsardzei un savam prestižam, pat neapjēdzot, cik liels un prasmīgs darbs ik dienu ir jāiegulda šīs šķirnes suņu skološanā un audzināšanā. Tā laika nemākulība un pat apzināta ļaunprātība lielā mērā arī radīja stereotipu par asinskāro plēsoņu. Tas ir aplams priekšstats par šo šķirni.

– Kāpēc izvēlējāties tieši šo rotveileru?

I.: – Mūsu mīlulis ir no astoņu kucēnu metiena, kur zēni bija tikai divi. Mēs vēlējāmies puiku, bet viens no abiem mazuļiem jau bija aizrunāts. Sanāk, ka izvēles mums nebija. Bet notika tā, ka Naiss pats piesteidzās mums klāt, es paņēmu viņu klēpī... un tā mēs vairāk nešķīrāmies!

– Pilnais vārds ir visai sarežģīts – Faiter Erfolg Nice. Kā viņu saucat ikdienā?

E.: – Mājās dēvējam par Naisu, viņa vārdam atbilst gan raksturs, gan izskats! Pirmie divi vārdi Faiter Erfolg ir audzētavas, kuru vada Latvijas Rotveileru kluba prezidente, nosaukums.

– Kuru no ģimenes Naiss atzīst par savu saimnieku?

E.: – Iespējams, ka kāds man nepiekritīs, bet attiecībā uz suņiem es nelietotu vārdu «saimnieks». Jā, juridiski Naiss pieder man, bet sadzīviski viņš ir pilntiesīgs ģimenes loceklis. Viņš mani atzīst par vecāko, kura gribai ir jāpakļaujas, ja arī pašam to negribas. Bet, tā kā viņš respektē manas vēlmes un es ievēroju viņa, sadzīvot mums ir ļoti viegli.

– Kāds ir Naisa raksturs?

E.: – Viņš ir mierīgs un nosvērts, bet vajadzības gadījumā var arī uzsprāgt. Lai gan Naiss jau ir pilnīgi pieaudzis, tomēr viņam vēl joprojām ļoti patīk spēlēties. Pret bērniem ir iecietīgs un uzmanīgs, turklāt vienmēr grib draudzēties arī ar citiem suņiem.

– Vai viņš ir arī jūsu mājas sargs?

E.: – Sargāšanas funkcija šai šķirnei ir ģenētiski pārmantota, tāpēc teritorijā, kuru apsargā rotveilers, ar ļauniem nolūkiem ienākt neieteiktu. Šajā ziņā Naiss ir tipisks savas šķirnes pārstāvis.

– Vai gadās situācijas, kurās noteikumus diktē suns, nevis jūs?

I.: – Tā īsti nevar teikt, ka noteikumus diktē suns. Ir situācijas, kurās viņš bez ierunām pakļaujas mums, un ir situācijas, kurās mums jāieklausās suņa vēlmēs. Mēs respektējam viens otru.

– Kādas ir jūsu un Naisa kopīgās īpašības?

E.: – Slinks, ēdelīgs un spītīgs. Kāds saimnieks, tāds suns – tas pilnīgi noteikti ir par mums abiem!

– Kā ar kurioziem gadījumiem?

E.: – Kur nu bez tiem! Ir gan ar zobiem karājies kokā kā čiekurs, gan pamanījies kaut kur iesprūst, gan, spogulī skatoties, sevi noriet līdz spēku izsīkumam. Visjautrākais? Tad, kad Naiss pēc pirmajiem saliem mēģina peldēties, bet ledus kārta jau ir tik bieza, ka salauzt to nevar. Lēkāšana, krišana, dusmošanās – tad mums ir īsta izrāde!

– Dzirdēts, ka rotveileri ir visai slinki suņi, kam ir liels aptaukošanās risks, tāpēc viņiem ir jānodrošina atbilstoša fiziskā slodze. Vai tā ir tiesa?

E.: – Gan jā, gan nē. Kucēns no pirmās dienas jaunajā barā mācās tā dzīvesveidu. Protams, viņš nelēkās un nevirpuļos kā vilciņš, nedodot nevienam mieru, bet gaidīs uzaicinājumu rotaļai, lai gan – kā nav divu pēc rakstura vienādu cilvēku, nav divu pēc rakstura vienādu suņu. Aptaukoties no nepareizas barošanas un bezdarbības var jebkuras šķirnes suns. Par Naisu runājot, viņš, tāpat kā es, mīl pagulēt un baudīt laisku atpūtu. Fiziskās aktivitātes mums abiem ir svētīgas.

– Cik gadus jau jūsu mīlulis piedalās izstādēs?

E.: – Pirmā izstāde Naisam bija četru mēnešu vecumā. Tajās piedalāmies jau četrus gadus. Esam bijuši Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Polijā, Somijā un Norvēģijā. Vistālākais ceļš bija uz Vāciju, Rotveilu, kur ar teicamiem panākumiem piedalījāmies izstādē ADRK Klubsieger.

– Kā jums veicas sacensībās?

E.: – Saka, ka Naiss mūs ir izlutinājis. Ne bez lepnuma varu teikt, ka no rotveileriem, kuri pašlaik piedalās izstādēs, viņš ir pats titulētākais Baltijā. Gandarījums ir par katru panākumu. Rezultāts apliecina, ka ieguldītais darbs nav veltīgs. Prieks ir par starptautisko izstāžu čempiona titulu, tomēr vislielāko, vārdos pat neaprakstāmu, emocionālo eiforiju guvām, kad Naiss nacionālajā izstādē Valmierā kļuva par «Izstādes labāko suni» (BIS1)!

– Jūsu ģimenē ir ienācis vēl viens rotveilers – maza un burvīga suņu meitene, Naisa meita. Kā nolēmāt, ka vajag vēl vienu suni?

E.: – Tas ir Dārtas lēmums. Viņa ir Hofzumberg Gloria saimniece. Hofzumberg Gloria – pirmais vārds Hofzumberg ir audzētavas, kuru vada lieliski audzētāji un nu jau mūsu draugi, nosaukums.

– Vai arī viņa tiks skolota?

Dārta: – Protams! Abi vecāki ir izgājuši visas pārbaudes un nokārtojuši eksāmenus, tāpēc arī mēs drīz sāksim skolas gaitas. Un arī izstādes garām nelaidīsim.

– Ar ko jārēķinās topošajam rotveilera saimniekam?

E.: – Pašu drošībai un sirdsmieram rotveilers obligāti jāskolo un tas prasa daudz laika un ne mazums naudas. Tas ir liels suns, kurš mīl labi paēst, turklāt labu pārtiku. Neieteiktu rotveileru iegādāties nervoziem, holēriska un melanholiska temperamenta cilvēkiem. Pirmkārt, suns jāmīl, un konkrēti šīs šķirnes, otrkārt – ir jābūt pašpietiekamam, treškārt – taisnīgam, ceturtkārt – pacietīgam.