Nacionālā teātra aktieris Kaspars Dumburs ir jauns un talantīgs. Ļoti laimīgs un pateicīgs liktenim, ka kļuvis par aktieri Nacionālajā teātrī. Viņam jau bijušas daudzas skaistas lomas un noteikti būs vēl tādas, kuras vērts atcerēties. Aizvadītajā vasarā Kaspara dzīvē bija pavērsiens – viņam televīzijas videofilmā Saplēstā krūze tika uzticēta viena no galvenajām lomām – Ēriks.
Iesākumā ar Kasparu runājām par filmēšanos Intas Gorodeckas režisētajā seriālā Saplēstā krūze. Darbs ir finiša taisnē. Kamēr nav pabeigts, tikmēr neko daudz nevar stāstīt, ir pārliecināts Kaspars. «Es negribu par daudz pateikt. Filmēšana notiek Vilcē, Ūziņos, Tērvetē un nakšņošana Zaļeniekos. Ir speciāli izbūvēts krogs, bode, ir Ērika mājas, Rijkuru mājas, dzirnavas, baznīca Tērvetē. Seriāls ir mīlestības un kaisles viesulis.»
Pretstats savam varonim
Kaspars atklāj, ka tas ir viņa pirmais lielais filmēšanās projekts. «Par to esmu priecīgs,» atzīst aktieris. Kāds ir Kaspara atveidotais Ēriks, par to grūti viņam pašam spriest. Seriāla sākumā viņš ir pārliecināts par sevi, pēc tam nonāk strupceļā, un beigās notiek Ērika cīņa ar saviem iekšējiem dēmoniem, lai saprastu, ka patiesībā nav gatavs dzīvot pieauguša cilvēka dzīvi. Kaspars stāsta, ka romānu Saplēstā krūze esot lasījis nedaudz, romāns atšķiras no scenārija, un negribas arī pārlieku jaukt sev galvu, jo režisoram esot savs skatījums.
Kaspars esot citādāks nekā Ēriks, it īpaši attiecībās ar sievietēm. Ērika tēvs ir laucinieks, puisis arī laukos piedzimis, un skolas gados viņu aizfīrēja uz Rīgu. «Viņš ir laucinieks Rīgā, bet, kad atgriežas laukos atpakaļ, vairs nejūtas kā laucinieks, bet gan kā rīdzinieks. Esmu pieradis pie darba, bet Ēriks nav. Viņš vienmēr mēģina atrast vieglāko ceļu,» sevi ar atveidoto varoni salīdzina aktieris.
Svarīgs paša veikums
Kaspars piedalīšanos seriālā uzskata par labu skolu. «Kad seriāls parādīsies uz ekrāniem, par to varēs spriest skatītāji. Mazāk domāju, kā patiks mans radītais tēls, vairāk – kā patiks mans aktiera veikums. Tas ir ļoti nopietns darbs,» spriež Kaspars. Protams, arī pats skatīsies seriālu. «Nav zināms, kāds būs galarezultāts, jo daudz nosaka montāža. Tā visu var sagriezt kājām gaisā.» Iepriekšējā seriālu pieredze Kasparam ir neliela. Bijusi neliela loma seriālā Eņģeļu māja. Teātrim arī tas esot labs devums, lai gan grūti esot pārslēgties no filmēšanas uz skatuvi. Televīzijā sekojot līdzi dažādu seriālu notikumiem, par iemīļotiem kļuvuši trīs seriāli. «Soprāno ģimene – tas ir mans mīļākais seriāls, arī It’s always sunny in Philadelphia un Vikingi.»
Bērnības fantāzijas pasaule
«Piedzimu Rīgā, bet, kad man palika septiņi gadi, pārcēlāmies uz Kauguriem,» par bērnības laiku stāsta skatuves mākslinieks. «Mamma gribēja dzīvot pie jūras un nopirka dzīvokli. Tagad esmu atpakaļ Rīgā, netālu no tās vietas, kur piedzimu. Manas spilgtākās bērnības atmiņas ir lauki. Daudz pavadīju laiku ar māsu. Daudz fantazēju – man bija vesela olimpiāde, es izdomāju sportistus. Ziemā gāju slēpot, metu pikas, laidos lejā pa kalnu viens pats. Tas īstenībā bija baigi forši. Tur bija mežs, dīķis. Pasakaina vieta. Ģimenes īpašā tradīcija bija Ziemassvētki,» stāsta Kaspars. Arī tagad viņam patīkot būt laukos, kur var kādu laiku norobežoties no sabiedrības, jo tur noteikta cilvēku kompānija, radi.
Kaspara mammas brālis ir dārznieks, audzē dārzeņus un zemenes. Agrāk brauca tirgoties uz Matīsa tirgu. «Es par 50 santīmiem vai diviem latiem kaplēju viņam vagas. Ravēju zemenes, kaplēju mārrutkus. Man, protams, nepatika, bet vajadzēja. Stimuls bija, ka varēju nedaudz nopelnīt un sev kaut ko nopirkt,» atceras vitālais puisis. Ja Kasparam būtu sava māja, tad izvēlētos guļbaļķu savienojumu ar akmens mūri. «Tas būtu jūras piekrastē, bet visjaukāk Kurzemē, jo tā man ļoti mīļa. Ak, Dievs, cik tad es būtu laimīgs!»
Otrās mājas
Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvojusi izrāde Uguns un nakts, kur Kasparam ir Kokneša loma. Būs arī izrāde Svina garša – luga par latvieti, kurš slēpa ebrejus. Iepriekšējā sezona Kasparam bijusi spraiga – tiklīdz bijusi pirmizrāde, nākamajā dienā jau bijis pirmais mēģinājums nākamajai izrādei. Aizvadītajā sezonā piedalījies iestudējumos Migla, Pulkstenis ar dzeguzi, Idiots, mūziklā Bāskervilu leģenda. Sezonas noslēgumā juties kā padarījis labu darbu, jo daudz paveikts. «Darīt man ir vienmēr ko. Galvenais, kas vajadzīgs vīrietim, – lai viņam ir darbs.» Kaspars saka: ja nebūtu aktieris, tad noteikti sevi izpaustu mūzikā vai glezniecībā. «Esmu laimīgs par savas profesijas izvēli, ne pret ko nemainītu. Nacionālais teātris ir manas otrās mājas. Man ir ļoti paveicies, ka šeit esmu un tieku lutināts ar labām lomām. Ļoti augstu novērtēju šo iespēju, ka varu šeit strādāt,» atzīst aktieris. Viņš vērtē, ka Nacionālajā teātrī ir gan dažāda vecuma aktieru sastāvs, gan izrādes ir dažādas – vecmodīgas un mūsdienīgas. Nacionālais teātris ir interesants ar atšķirīgiem režisoriem, dažādas gradācijas ir teātra stilā, uztverē un valodā. Kompliments pienākas teātra direktoram, ka te ir tik liela daudzveidība,» saka Kaspars.
Interesanti dzīvot
Pēc horoskopa Kaspars ir Jaunava. Daudzi domājot, ka viņš esot Vērsis, citi saskatot ar šo zīmi rakstura līdzības. «Neesmu bijis ne pie astrologa, ne zīlnieces. Vairāk sliecos uz to, ka manā dzīvē viss ir. Kas tā par dzīvi, ja cilvēks dzīvo pēc horoskopiem? Daudziem cilvēkiem nevar būt vienādi horoskopi – katrs taču ir indivīds,» spriež Nacionālā teātra aktieris.
Vaicāju Kasparam, ko viņš darītu, ja mantotu miljonu. «Noteikti uzņemtu mūzikas klipu, uztaisītu izrādi. Mūziķu grupā Kapelmeistar group darbojos kopā ar klasesbiedriem no ģimnāzijas laika. Muzikāli izklaidējamies. Domātu par to, kā uzņemt kādu īsfilmu, liktu naudu darbībā. Pirktu kameras, mūzikas instrumentus – lai varētu interesanti dzīvot un kaut ko nofilmēt.»
Ceļojot izglītojas
Viņš aizrāvies arī ar sportu, it sevišķi futbolu. Patīkot ceļot, bet šajā vasarā filmēšanas dēļ nekur nav izdevies aizbraukt. Bijis daudz kur Eiropā, vieglāk esot pateikt, kur neesot bijis. «Man patīk pāreja no Francijas uz Spāniju, kur maigo Francijas dabu nomaina Spānijas kaktusi un svelme. Francija ir skaista, it īpaši lauki. Super! Man patīk arī Īrija – klintis pie okeāna, stāvie krasti. Okeāns un lietus tur ļoti piestāv. Ieteiktu cilvēkiem ceļot, cik vien tas iespējams. Tas uzlādē, dod garīgo spēku, vitalitāti un enerģiju. Tu ne tikai izvēdini galvu, bet arī ieraugi jaunas kultūras, sarunājies svešvalodā. Pirmām kārtām ceļošana izglīto. Tas ir ļoti būtiski,» pārliecinājies aktieris. Varšavā dzīvojot draugs, kurš pagājušajā vasarā apprecējies, bet pie viņa filmēšanas dēļ neesot iznācis paciemoties.
Gudras un skaistas
Kasparam neesot daudz draugu, bet tādi, uz kuriem var paļauties, un ne tikai teātrī, bet arī ārpus tā. Daudzreiz bijis pārsteigts par to, cik ļoti cilvēki spēj palīdzēt grūtos brīžos. Sevi lutina, aizejot uz kafejnīcu paēst, nopērkot sev jaunu apģērbu vai lietu. «Tad, kad nolēmu stāties aktieros, citi teica, ka nebūs naudas. Bet es uzskatu, ka viss ir iespējams. Var filmēties reklāmās, seriālos, ārzemēs un vēl kaut kur. Viss atkarīgs no tā, cik daudz esi gatavs ieguldīt, lai sasniegtu mērķus,» par aktiera profesiju saka aktieris. Kasparam patīkot gudras un skaistas sievietes. «Latvijā ir tik daudz skaistu sieviešu. Man patīk tādas, kuras zina, ko grib izdarīt. Nedzīvo pa tukšo. Vienalga, kāda ir profesija, bet lai viņa ir mērķtiecīga. Tas ir visskaistākais, ja cilvēks ir aizrāvies, dara un mēģina izdarīt labāk. Bet Latvijā jau ir gudras un prātīgas meitenes,» domā Kaspars.
Bagātinās no lomām
Stāstot par lomām, Kaspars saka, ka viņam patiktu, ja atveidojamo tēlu spētu atdalīt no sevis, jo tie ir divi dažādi raksturi. «Katrs tēls dod kaut ko jaunu, no tā bagātinos. Lasot darbu ntās reizes, izejot cauri tēla dzīvei, iegūstu sev. Un tas paliek. Reizēm tas ir kaut kas labs, reizēm ne tik labs. Vai labs vai slikts – tas arī ir plašs jēdziens. Drīzāk teiktu – manī ir kaut kas no tēla,» strikti nosaka Kaspars. Kuriozu teātra dzīvē esot daudz. Kaspars zina aktierus, kuri ir lieli kuriozu atstāstītāji. Neiztikt bez jokiem šajā profesijā. «Ja mēs nedarītu kaut ko ar prieku, nebūtu jēgas to darīt. Kuriozu ir daudz, es tikai neprotu izstāstīt. Man vajadzētu aiziet pie Toma Liepājnieka un iziet mazos kursus,» secina Kaspars.
Pavisam nesen iepazinies ar gatavošanas mākslu. «Kad man bija attiecības, biju laimīgs, ka sāku pats gatavot. Bet ja esmu pārguris – un tad vēl man jāgatavo ēst! Tad gribas paēst un aizmigt. Mans mīļākais ēdiens ir tomāti ar krējumu, nedaudz diļļu – vienkārši super,» savus paradumus atklāj Kaspars. Kāda ir autoritāte? Nevienam nevēlētos līdzināties. «Gribu būt es pats. Ir cilvēki, kurus cienu un kuru darbu cienu. Esmu vienā grimētavā ar Ģirtu Jakovļevu un Uldi Dumpi. Varu klausīties viņu stāstos. Man ir tikai 27 gadi, esmu vēl jauns,» nosaka Kaspars. Viņš vēlētos būt režisors, bet vēl esot jāpaaugas. «Dzīve ir vislabākā skola. Lai aktieris sāktu režisēt, vajag bišķi iekrāt pieredzi.» Viņš lasot arī kritiku. «Ja ir, ko paņemt, tad ir labi. Ja ir laba kritika – kāpēc gan ne? Ja tu sāc klausīties visas kritikas, tad nav labi. Aktierim vajag savējo. Bet, manuprāt, režisors ir galvenais kritiķis,» uzskata Kaspars Dumburs.
Kaspara Dumbura pieturzīmes