Dinsbergi. Mīlestība dzīvo, kad tā ir

Dziedātājas, vokālās pedagoģes Anmary jeb Lindas Dinsbergas un viņas vīra Izklaides producentu grupas 7 īpašnieka, producenta Aigara Dinsberga attiecības aizsākās 2012. gadā – laikā, kad abiem tās bija gluži vai tabu. Aigars bija Eirovīzijas producents, bet Linda piedalījās tās nacionālajā atlasē kā dziedātāja.

«Sapratu: viss, ar mani ir cauri, bet es to nedrīkstēju izrādīt. Mans amats noteica, ka pret Lindu kā izpildītāju jāietur neitrāla attieksme, tāpat kā pret citiem pretendentiem, un to es arī ievēroju. Iekšēji, protams, savas jūtas nevarēju apslēpt,» tagad atceras Aigars Dinsbergs. Linda bilst, ka atklāti vārdos izteikt savas simpātijas nevarēja, kad uzzināja – arī Aigaram tās radušās. Neviens nekādu soli tālāk nav spēruši abu ieņemamo statusu dēļ, kamēr vienā reizē izlēmuši – jāizrunājas.

Kā zibens spēriens

Linda un Aigars ir precēts pāris 2,5 gadus, bet kopā – vairāk nekā 3 gadus. Kāzas svinētas 2013. gada 12. jūnijā. «Novēlu, lai katram vīrietim dzīvē izdodas piedzīvot to brīdi, kad viņš ierauga sievieti... un mīlestība atnāk kā zibens no skaidrām debesīm. Tā patiešām var būt. Ar mani tā notika,» vaļsirdīgi saka Aigars. Pēc tam, protams, nācies dzirdēt pārmetumus, ka viņš, būdams Eirovīzijas producents, Lindu izbīdījis uz uzvaru. «Tās ir pilnīgas muļķības, tas nemaz nebija iespējams,» uzsver Aigars, kurš jau tolaik sapratis – šī sieviete būs mana. «Kolosāli!» – tagad, to uzzinot, pārsteigta ir Linda, kurai sākumā neesot bijusi nekāda nojausma. Pēc viņas domām, Aigaram esot izdevies veiksmīgi noslēpt radušās jūtas. Kopīgi darbojoties Eirovīzijas projektā, Linda konstatējusi, ka Aigars ir patīkams un interesants sarunu biedrs. «Esot darba attiecībās, nedomāju, ka varētu izveidoties kaut kas vairāk. Kādā mirklī sapratu, ka man pietrūkst mūsu sarunu. Par darbu viss bija izrunāts, bija žēl, jo vēlējos tās turpināt. «Tad, kad Linda Latvijas atlasē kļuvusi par uzvarētāju un sākusies gatavošanās braucienam uz Azerbaidžānu, tikšanās bijušas biežākas, kurās sarunas raisījušās ne tikai par darbu, bet arī par dzīvi. «Tajā brīdī nedomājām par sabiedrības nosodījumu, par to, kas sekos pēc tam. Es biju godīgs, lai gan man jau nevienam nav jātaisnojas. Tā ir profesionalitāte – spēt attiecībās saglabāt vēsu prātu un izdarīt darbu līdz galam,» vīrišķīgi saka Aigars par Eirovīzijas periodu.

Loģisks turpinājums – laulības

Tad, kad abi sapratuši un atklājuši viens otram, ka jūtas ir abpusējas, viss norisinājies strauji. «Dzīve ir pārāk īsa, lai vilktu garumā. Kādam arī mūsu attiecības sāpēja. Kad vienās attiecībās sevi esi izsmēlis, tad labāk dot iespēju arī otram netērēt savu laiku. Nevajag dzīvot ilūzijās, ka neizdevušajās kaut kas pēkšņi mainīsies,» saka Linda. Divus mēnešus pēc lielās Eirovīzijas Linda un Aigars sāka dzīvot kopā un gadu pēc abpusējās jūtu atklāsmes teica jāvārdu viens otram. «Piederu pie tiem, kuri neatbalsta divu cilvēku savienību bez laulības. Tas ir pavisam citādāks attiecību modelis nekā tad, ja mēs dzīvotu kopā, nereģistrējuši savas attiecības,» viedokli pauž Aigars. Linda turpina: «Tas ir loģisks attiecību iznākums, ja vīrietis ir gatavs ņemt sievieti savā paspārnē, pasargāt un ļaut būt viņa sievietei.» Viņa atceras, ka bija atgriezusies no koncertiem Azerbaidžānā, bet Aigars šajā laikā ar Lindas dēlu Martu Gabrielu devušies iegādāties saderināšanās gredzenu izredzētajai. Patiesībā nozīmīgā mīlestības apliecinājuma meklējumos esot iesaistīti arī Aigara pieaugušie bērni. «Vienā vakarā sapratu, ka Aigars vēlas ar mani nopietni parunāties. Man nez kāpēc šķita, ka viņš vēlas teikt kaut ko citu, ka kaut ko neesmu izdarījusi. Otrā vakarā kaut kā atkal neiznāca saruna, bet trešajā mīļotais pasniedza gredzenu, un tas man bija liels pārsteigums. Neko tādu nebiju gaidījusi, jo tēmu par saderināšanos un salaulāšanos nebijām īpaši apsprieduši.»

Tikšanās iepriekšējā dzīvē

Veidojot attiecības ar otru, jebkurš pāris mācās pieņemt otru, pieslīpējas un mainās. «Man vissvarīgāk, lai nepasaku pirmās emocijas. Man vajag laiku, lai apdomātu. Savas profesijas dēļ esmu emocionāla, Aigars arī. Ir gadījies acumirklī pateikt to, kas uz mēles, bet tad saprotu – mēs taču tajā mirklī domājam vienu un to pašu,» secina Linda. Aigars uzskata, ka tā ir kompromisu meklēšanas māksla, kāda ir arī visa dzīve, jāprot atrast zelta vidusceļu. «Katrs ir personība ar savām domām. Lauzt otru cilvēku un pieprasīt, lai viņš ir tāds, kādu es viņu gribu redzēt, sākumā var šķist forši, var iekšēji sajust uzvaras apliecinājumu, ka tas ir izdevies. Vai tas būtu interesanti ilgtermiņā?» jautā Aigars un tupina. «Mums ir savas stiprās un vājās puses, piemīt prasme ieklausīties otrā, ļaujot palikt otram tādam, kāds viņš ir. Mums tas lieliski izdodas.» Abi ir vienisprātis, ka arī pašiem ir jāmainās, kā vēsta viedi vārdi – mainies uz augšu. Tas ir svarīgi, lai laulība būtu laimīga un harmoniska. Interesants atklājums – kāds astrologs teicis, ka Linda un Aigars esot bijis pāris jau iepriekšējā dzīvē. «Bieži vien jau iepriekš paredzam otra cilvēka lēmumu. Tik labi pazīstam viens otru, lai gan esam kopā pāris gadus. Sajūta ir tāda, ka kopā mēs būtu nodzīvojuši trīs dzīves. Dažkārt veikalā nopērkam vienus un tos pašus produktus, par to savstarpēji iepriekš nesarunājot.»

Gribas vairāk nebrīvi

Aigars no sievas mācoties, kā saglabāt mieru, ka dzīve jātver vieglāk, jo pēc rakstura esot ekspansīvs, ka jābūt apdomīgākam, pieņemot lēmumus. «Bieži vien mēdzu uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem esmu kāpis neskaitāmas reizes.» Linda savukārt mācoties no Aigara lietu kārtību. «Neķeru kreņķi, ja kleita nav izgludināta desmitos no rīta, bet jau vienpadsmitos jābūt noteiktā vietā. Patīk, ja Mīļums mani ieliek rāmjos, liek būt organizētākai. Zinu, ka viņam ir taisnība. Patīk, ja vīrs kaut ko atgādina par to, kas man jādara, un no tā arī rodas kaifs. Sadzīviskajās lietās viens no otra arī pamīšus ņemam.»

Runājot par to, cik katram svarīgi saglabāt savu brīvību, Linda teic, ka tas nav aktuāli, jo kopā neiznākot pavadīt tik daudz laika, cik viņi vēlētos. «Mums ir daudz darba. Tās stundas, ko pavadām kopā, var saskaitīt!» Aigars teic, ka drīzāk ir otrādi – nebrīvi vēlētos vairāk. Tikai tad, kad šī laika pietrūkst, varot novērtēt otru cilvēku un iespējas, kas dotas, lai to pavadītu kopā.

Prasme būt kolēģiem

Vairākos projektos Linda un Aigars sākuši strādāt kopā. «Darbā mēs absolūti izslēdzam sievas un vīra attiecības, esam kolēģi. Mēs lieliski protam nodalīt darbu no savām attiecībām. Sākotnēji domājām, kā būs. Baidījos, vai Lindai nedošu pārāk lielas atlaides vai gluži otrādi – nebūšu pārāk prasīgs,» atklāj Aigars un slavē sievu, ka viņa ir fantastisks ideju ģenerators. «No viņas esmu smēlies daudz labu ideju. Vīrietim vajadzētu vairāk ieklausīties sievietē, jo viņai intuīcija ir daudz spēcīgāka. Esmu pārliecinājies, ka daudzās lietās, par kurām viedokli neuzklausīju, esmu aplauzies, bet tajās, kurās esmu, secinājis, – tas strādā,» atzīst Aigars un uzsver, ka darbs abu savstarpējās attiecībās netraucē.

Mēs abi skatāmies vienā virzienā. Savu darbu vēlamies izdarīt pēc iespējas kvalitatīvāk un spējam sastrādāties, lai gan citiem var šķist, ka to nevar. Ik reizi, kad par kaut ko runājam, tā ir diskusija, kurā dzimst patiesība. Galarezultātā nonākam pie foršākā rezultāta – domā Linda. Aigars bilst, ka tas nenozīmē, ka nekad negadoties strīdi. «Man ir paveicies, ka abi varam runāt un arī domāt vienā valodā. Mēdz teikt, ka darbu nevajag nest uz mājām, bet tas nav mūsu gadījums. Es to nevēlos nodalīt, jo mums darbs ir arī atpūta. Relaksējos, pastāstot par savām idejām un uzklausot Lindu.»

Iekšā darbu ritmā

Linda atzīst, ka šogad uzņēmusies daudz pienākumu – strādā slavenajā Rīgas pop&rock studijā par vokālo pedagoģi un Kultūras koledžā māca jaunos talantus, paralēli notiek gatavošanās koncertiem. Šogad pirmo reizi iesaistījusies vīra vadītajā projektā – Latvijas Radio 2 koncertprogrammā Es savai tēvzemei, kas būs muzikāla dāvana klausītājiem Latvijas valsts dzimšanas dienā –

12 koncerti no 6. līdz 21. novembrim notiks dažādās Latvijas pilsētās, arī Rīgā. Gan Lindai, gan Aigaram kopīgs un mīļš ir vēl viens projekts, kā otra ģimene. Tā ir nesen izveidotā muzikālā apvienība Promenāde, kur Linda dzied duetā ar Uģi Rozi, bet komponists Jānis Lūsēns uzaicinājis Aigaru kļūt par grupas producentu – menedžeri. Aigars neslēpj, ka producentam darbs visu laiku sit augstu vilni. Viņš producēs arī Jāņa Lūsēna jaunās Ziemassvētku programmas Kad Mīlestība dzimst koncertus, kuros Jāņa Lūsēna dziesmas izpildīs Ance Krauze un Zigfrīds Muktupāvels, un paralēli otru – Ar sirdi eņģeļa plaukstā, kur mūzikā satiksies Ģirts Ķesteris, Endija Aleksandra, Dainis Skutelis un jaunā dziedātāja Melisa Kovaļova.

Ar mirkļa sajūtu

«Man šķiet, ka mēs dzīvojam mirklim, nevar paredzēt, kā būs. Vismaz es tā daru. Baudu šo brīdi. Nevar jau visu izplānot, jo cilvēks domā, Dievs dara. Nevar teikt otram, ka es tevi mūžam mīlēšu. Nesakām šādas frāzes viens otram, lai gan tā jūtamies. Ja mīlestība ir, tad tā dzīvo. Tad, kad laulībā būs nodzīvots labs stāžs, varēšu pateikt, kā mīlestība spēj dzīvot daudzus gadus,» ir pārliecināta dziedātāja. Aigars piekrīt otrai pusītei – nekad nevajagot pieķerties pie domas, ka ar izvēlēto cilvēku nodzīvos līdz mūža nogalei. «Mana pagātne bija diezgan raiba, un vienmēr, kad ar kādu esmu bijis kopā, šķita, ka tas ir mans mūža cilvēks un viss būs kārtībā. Tieši tāpēc nevajag kalt milzīgus nākotnes plānus, bet ļauties mirklim un katru dienu dzīvot ar šī brīža fantastisko sajūtu – mēs viens otram esam. Ja šī doma par absolūto pieķeršanos otram un dzīves izplānošanu līdz sirmam vecumam tiek palaista vaļā no sevis, tad viss skaistais saglabāsies.» Linda ir pārliecināta, ka attiecības var izdoties tad, ja savstarpējās attiecībās sieviete jūtas kā sieviete un vīrietis – kā vīrietis. Svarīgi, lai pēc kāda laika vīrietis uz savu sievieti skatās nevis kā uz sievu vai mājas saimnieci, bet kā sievieti, tāpat kā sākumā, un otrādi. Diskutējot par to, kurš kuru izvēlas – sieviete vīrieti vai otrādi, esot grūti pateikt, kurš kuru, jo izvēle ir abpusēja. Neesot jēgas dzīvot kopā tad, ja otram šī vēlme ir zudusi.

Nepazaudēt randiņu sajūtu

Linda sapratusi, ka viens no otra cilvēki var atsvešināties, ja sevī tur aizvainojumu un ļaujas dusmām. Tas nenozīmē, ka var teikt visu, kas sakrājies, taču noteikti jāizrunājas. Nelaimes jau sākas tad, ja mēs klusējam un nerunājam – piekrīt Aigars. «Attiecības grauj, ja otram visu laiku tiek izteikti tikai pārmetumi. Jāprot pateikt arī uzmundrinoši, mīļi vārdi īstajā laikā. Jebkura sieviete to gaida. Vēlos iemācīties būt romantiskāks.» Linda un Aigars prot sagādāt pārsteigumus viens otram. Pirms kāda laika rakstījuši īsziņas viens otram, ejot projām no mājām vai atgriežoties. «Vēlamies nepazaudēt randiņu sajūtu. Vajadzētu atjaunot gatavošanos randiņiem, kad otrs nezina, uz kurieni viņu aicinās,» ir vienisprātis Linda un Aigars.

Pirmajā kāzu jubilejā Aigars nolēmis Lindu aizvest uz Londonu, viņai to nezinot.

Dienu iepriekš lūdzis sievai paņemt pāris brīvdienas, un, pat lidostā esot, viņa nav zinājusi, uz kurieni lidos. Kad pasu kontroles darbinieks jautājis, uz kurieni sieviete dosies, atbildējusi, ka nezina. Pēc tam abi ar Aigaru smējušies, ka viņš noteikti nodomājis, ka Linda ir īsta blondīne. Šādi pārsteigumi paliekot atmiņā uz visu mūžu, kurus patīk ik pa laikam kopīgi atcerēties.

Spīdēt vai būt ēnā

«Nevaru iedomāties, ka Linda būtu mājsaimniece, dzīvotu mājās. Šāda tipa sievietēm, man šķiet, pienāk brīdis, kad viņas pārstāj sevi cienīt kā personības. Novērtēju to, ko viņa dara,» spriež Aigars. Linda savukārt vērtē, ka jēdzienu «mājsaimniece» varot pielīdzināt profesijai; ja tā sievietei patīk, tad viss ir kārtībā. Daudzus mājas darbus Linda varot izdarīt viena, bet tad pietrūktu laika kaut kam citam. «Mēs tos veicam abi, kuram iznāk laiks,» savu ikdienas modeli atklāj Dinsbergu ģimene. Jautājot par to, vai kādreiz neuznāk bažas palikt otra ēnā, Linda teic, ka neesot par to domājusi. «Man patīk būt pelēkajam kardinālam, lai gan man kā radošam cilvēkam patīk arī dot savus padomus citiem. Producenta amats ļauj spīdēt citiem. Ja man blakus ir tik skaista sieviete kā Linda, tad varu spīdēt caur viņu. Ko vēl vairāk vīrietis var vēlēties?» Linda slavē mīļoto vīrieti par viņa radošo dvēseli, ka viņš ir īstajā vietā, darot producenta darbu. Aigars mēdzot visu pārdomāt līdz sīkumam, taču viņu kopdarbā tas bieži noved pie dilemmas, jo katram esot savas izjūtas.

Kopdzīve kā ceļojums

Linda un Aigars ir lieli ceļotāji. «Ja būtu daudz naudas, tad to vien darītu, kā baudītu ceļošanas prieku. Paralēles var novilkt arī ar laulību, ar ģimenes dzīvi. Galvenais – lai ir mērķis, kur tu vēlies nokļūt, un interesants ceļabiedrs, ar kuru dodies šajā ceļojumā. Lai šie abi komponenti sakrīt un abi neapnīk viens otram ceļojot. Svarīgi dzīvot interesantu dzīvi, lai kopā būtu labi. Ja ceļojums sāk kaitināt, tad neizdosies tāpat kā laulība. Ceļošana ir pārbaudījums attiecībām,» uzskata Aigars, bet Linda par abu attiecībām saka – tālākos braucienos saprotamies no pusvārda. «Zinu, ka uz Aigaru var paļauties. Zinu, ka blakus ir cilvēks, kuram varu pieglausties un justies drošībā. Svarīgi atrast otru cilvēku, ar kuru kopā var nodzīvot visu mūžu.»

Dinsbergu ģimenes pieturzīmes:

• Lindas un Aigara kāzu diena: 2013. gada 12. jūnijs

• Bērni: Lindas dēls Marts Gabriels (5,5 gadi), Aigara meita Madara (26 gadi) un dēls Mārtiņš (22 gadi)

• Kopīgs vaļasprieks: ceļošana, teātris, kino, jo īpaši – filmas par izcilām personībām

• Kopīga dzīves atziņa: nekad nezināsi, cik augstu esi spējīgs uzkāpt, ja nemēģināsi...

• Kopīgi ieradumi: rīta stundas miers divatā, nesteidzīgi baudot kafiju un klusumu

• Kopīgas brīvdienas: tās retās reizes, kad kādam no ģimenes nav jāstrādā, vislabprātāk trijatā tiek pavadītas pie dabas vai Lindas dzimtajā Gulbenes pusē

• Kopīgs sapnis: pašiem sava māja jūras vai ezera krastā