Pirmo reizi ieraugot Hanteru, viņa tēls šķietas pazīstams, tas nedaudz atgādina Arnolda Švarcenegera tēloto Terminatoru, tikpat draudīgs izskats un caururbjošs skatiens. Nezinātājs nepateiks, ka šis suns ir 16 valstu čempions.
Jau septīto gadu Hanters ir uzticīgs Lavrovu ģimenes sargs. Suns šajā ģimenē ienāca divu mēnešu vecumā. Kāpēc viņi izvēlējās tieši amerikāņu akitu? Saimniece Sandra atzīst: «Labāku sargu nevarētu vēlēties. Tomēr tas reizēm sagādā raizes, jo Hanters ir pārliecināts, ka ciemiņu lielākā kļūda ir vētraina apsveicināšanās ar apkampšanos. Savā prātā viņš to traktē kā apdraudējumu saimniekiem. Nekad nerej bez vajadzības. Ja Hanters padod balsi, tad tam patiešām ir būtisks iemesls. Un, kas man kā dārza saimniecei šķiet pats svarīgākais, nekad nepiedalās zemes darbos. Par spēka trūkumu akitas nesūdzas, apmācīti suņi divatā tiek galā pat ar lāci. Staltbrieži viņiem šķiet viegls medījums, par stirnām nerunājot.»
Kā suns ticis pie tik kareivīga vārda Hanters (angl. mednieks)? Sandra atceras: «Bija vajadzīgs vārds ar burtu H. Somu vectēvs bija Hans, tad nu ilgi domājām, kamēr tikām līdz Hanteram.»
Mājinieki
Hanters par savu saimnieku ir izvēlējies Sandru, tā ir viņa pasaule. Ar pārējiem sunim ir nedaudz rezervētas attiecības, it sevišķi ar ciemiņiem. Lai vai kā draugiem gribas uz jūru paņemt līdzi savus mājas mīluļus, tas var radīt nopietnas problēmas. Kucītes vizīti Hanters ar piespiešanos varētu pieciest, bet suņa parādīšanos akita uzskatītu par nekaunīgu robežas pārkāpšanu un tiešu apdraudējumu ģimenei. Hanķiks nav vienīgais Lavrovu mājas mīlulis, lepnā būrītī plivinās un čivinās viļņotais papagailis Jaša. Attiecības ar papagaili sunim ir nekādas. Runāt Jaša vēl nav iemācījies, bet jau sadomājies, ka arī viņš ir suns, un tāpēc visiem cenšas iekost. Sandra smejas: «Gan jau kādu dienu Jaša sāks runāt. Mēs ceram, ka tas nebūs jūrskolas repertuārs. Man bija draugs, kurš pāri jūrām atveda papagaili. Abas ar mammu gājām ar jaunieguvumu iepazīties. Sarkām visi, saimniekus ieskaitot. Tikko putnu izlaida no būrīša, tas paknābājās pa liķiera glāzīti un tad kā sāka trijos stāvos runāt…»
Izglītība
Kā ar skolā iešanu? Lielos suņus parasti sāk mācīt no astoņiem mēnešiem, bet akitas skolot jāsāk jau daudz agrāk, no četriem. Sandra atzīst: «Mēs ar Hanteru nedaudz nokavējām, viņam bija gandrīz astoņi mēneši. Lai gan noteikti jāskolo medību un darba suņi, akitas nav obligāti, jo tie skaitās suņi kompanjoni. Kā jau visi kompanjoni, viņš kategoriski atteicās izpildīt komandu «aport!» (pienest priekšmetu jeb aportēt).» Sandra pasmaida: «Doma tāda, ja tev vajag, nes pati. Tāpēc arī eksāmenu nekārtojām. Bet tas panākumus izstādēs nekādi neietekmēja.»
Karjera
Saimniece turpina: «Hanteram vēl nebija deviņi mēneši, kad viņš kļuva par Latvijas junioru čempionu. Pa šiem gadiem tālākie braucieni mums bijuši uz Sanmarīno, Azerbaidžānu un Kipru. Izstāžu balvas visdažādākās, sākot ar profesionālo barību un vimpeļiem un ar čempiona kausiem beidzot. Briljantovij ošejņik (briljanta kaklarota) Krievijā un automašīnas Hanteram nespīd, jo tāda līmeņa izstādēs balvas sadala pēc saimnieku, nevis suņu deguniem. Izstādes mums abiem patīk. Bet ne vienmēr tās sagādā tikai pozitīvas emocijas, no Slovēnijas kopā ar čempiona titulu Hanters atveda arī inficētu ērci. Piroplazmoze ir ļoti smaga slimība, sunim veidojas mazasinība, liesas un aknu bojājumi. Viņš var aiziet trīs dienu laikā, taču Hanteram bija milzu griba izdzīvot. Slimība nepagāja bez sekām, pēc gada nācās izgriezt liesu.
Ikdiena
Nepateiksi, kuram garās dienišķās pastaigas sagādā lielāku prieku, saimniecei vai sunim. Saule spīd vai lietus, kilometrus desmit abi dienā nostaigā. Tad arī ēst sagribas. Ēdienkartē Hanteram pamatā ir profesionālā barība, viņš neatsakās arī no zivīm un miežu putraimiem. Akita nekad un neko nav čiepis no galda, ārā cepšanai atstātu gaļu drīzāk ir centīgi sargājis, nekā mēģinājis to pagaršot. Viens grēciņš gan kulinārijas jomā ir bijis, Hanteru pavedinājis bez uzraudzības atstāts lasis. Kad diena aizvadīta, laiks apciemot miega lāci. Lai gan Hanteram pagalmā uzcelta ērta suņu būda, lepnā kažoka dēļ viņš labprātāk guļ ārā. Ja saimniekiem ziema galvenokārt saistās ar apledojušiem ceļiem un sniega tīrīšanu, Hanteram nav lielāka prieka par vārtīšanos sniegā. Un viņam nevajag nekādus matračus, lai saltā ziemas naktī baltajos sniega palagos izgulētos kā suņu Dieva ausī.
Kā jau izstāžu lauvam, Hanteram arī kosmētisko salonu apmeklējumi nav sveši, ūdens procedūras, putas, kondicionieri, manikīrs ar pedikīru. Sandrai nav grūti pašai viņu izmazgāt, bet problēma ir biezā kažoka žāvēšana. Hanters pilnīgi piekrīt savai saimniecei, ka viņu abu zvaigžņu stunda vēl tikai priekšā, jo nākamgad, kad akitam jau būs pilni astoņi gadi, viņa izstāžu karjera vēlreiz sāksies no sākuma, tagad jau viscienījamākajā, veterānu, klasē.
