SARUNA: Konditore, kurai patīk makšķerēt un cept kūkas

«Brīvajā laikā es nodarbojos ar neko,» nosmej konditore, lai gan atzīst, ka patīk lasīt grāmatas. «Tā ir mana relaksācija,» apgalvo Laura © F64

«Man ļoti garšo šokolāde, tas ir kaut kas fantastisks,» atzīst konditore Laura Rozenfelde, kura reizēm nopērkot šokolādi un, ne ar vienu nedaloties, to notiesā. Laura pati necenšas ēst saldumus, bet viņas vājība ir šokolāde, no kuras ir visgrūtāk atteikties. Četrus gadus strādājusi Bibliotēka nr.1. restorāns, bet tagad divus mēnešus strādā Nom Nom cafe par konditori, kur ne tikai cep kapkeikus, braunijus, Oreo kūku un Nutellas kūku, bet arī sāļākus ēdienus, piemēram, biešu maizītes.

Pēc vidusskolas beigšanas Laura aizgājusi mācīties uz Ķīmijas fakultāti. Tur studējusi tikai vienu gadu, jo sapratusi, ka tā nav viņas īstā profesija. «Tad aizgāju mācīties par pavāru, bet tagad esmu konditore,» stāsta Laura. Jau no bērnības viņai paticis gatavot un palīdzēt vecākiem virtuvē. «Mēs vienmēr tētim abas ar māsu taisījām kūkas un dažādus našķus. Tagad kaut kādā veidā tas ir izaudzis par manu profesiju,» atzīst Laura. «Es jaunībā nekad nebiju domājusi, ka būšu konditore. Tagad jāatzīst, ka tā ir bijusi mana labākā izvēle.»

Piedalās konkursos

Konditore ir piedalījusies dažādos konkursos, piemēram, starptautiskajā izstādē Riga Food 2013 Ķīpsalā konkursā Latvijas 2013. gada konditors, kur ieguvusi 2. vietu, gatavojot meistarīgākās kumoskūciņas.  Savukārt šogad Mans Rimi organizētajā konkursā Latvijas gardākā kūka viņa piedalījās Rīgas reģiona pusfinālā un piedāvāja kūku Primadonna. Tie ir tikai daži no konkursiem, kuros Laura ir piedalījusies. Taču, kā viņa atzīst, dalība konkursos nav viegla, tā prasa daudz laika, neskaitāmus izmēģinājumus, kā arī reizēm nelielu vilšanos. «No pirmās vietas konkursā Latvijas 2013. gada konditors mani šķīra tikai viens punkts,» noteic Laura. Viņai dalība konkursos ir kā liels izaicinājums, jo jāprot izdomāt kas jauns, kas Latvijā varbūt ne reizi nav gatavots.

Grūti neēst saldumus

Laura kā vienu no grūtībām konditora profesijā min tieši pagatavoto saldumu degustēšanu. «Ir grūti neēst saldumus,» apgalvo konditore. Taču viņa sevi prot pierunāt to nedarīt, jo saprot, ka agri vai vēlu «saldumi mēdz kaut kur palikt». Tāpēc visas saldumu receptes ir atstrādātas, garša jau ir zināma un degustēšana katru reizi neesot nepieciešama. Protams, ir arī tādi izņēmumi, kur bez degustēšanas nav iespējams, piemēram, jauna kapkeika recepte. «Tad gan es nogriežu pavisam mazu gabaliņu. Ja apēdīšu visu kapkeiku, tad zinu – atkal sāksies tā ēšana,» konditore piebilst. «Tas ir tāpat kā ar konfektēm. Ja apēdu vienu konfekti, tad nevaru neatturēties, lai paņemtu nākamo, tad nākamo un vēl vienu.» Izņēmums, kurā Laurai esot pavisam traki noturēties, lai neēstu saldumus, ir ciemošanās pie draugiem. «Draugi parasti ballītēs jautā – Laura, kā tev garšo kūka? Laura, nevēlies kūku?» Tad viņai atkal nākoties skaidrot, ka saldumus neēd.

Kūkas mammai un māsai

Reizēm Laurai sagribas šokolādi. Tad viņa aiziet uz veikalu, nopērk to un viena pati apēd, jo viņai garšo šokolāde gluži tāpat kā sāļā karamele, ko Laura pati gatavo. Vasarā konditorei parasti kārojas dažādi augļi, jo īpaši arbūzs, kas esot iecienīts gardums pēc darba dienas beigām. «Tad man katru vakaru nākas nožēlot, ka es ēdu arbūzu,» nosmej Laura. Mājās gan viņa necenšas īpaši gatavot, to nākas darīt laukos, kad ir ciemos pie mammas un māsas. «Tad man mamma vienmēr palūdz – lūdzu, pagatavosi kaut ko garšīgu?» Tad viņai nākas gatavot kaut ko no tā, kas ir sezonāli atrodams dārzā, piemēram, zemenēm, rabarberiem vai āboliem. Visbiežāk tā ir kūka Pavlova, kas Lauras mammai garšojot. «Pati nekad necenšos uzprasīties uz kūku cepšanu,» apgalvo Laura, kurai pašai garšo ne tikai saldumi, bet arī gaļas ēdieni. «Es nevarētu būt veģetāriete,» teic konditore. Taču viņa atzīst, ka ir tādi ēdieni, kas negaršojot, piemēram, sautēti un uz pannas cepti kāposti, kā arī zivju ikri, kas ir apcepti miltos. «Protams, ja vajadzētu, tad es ēstu,» saka Laura, «es tos ēstu arī tāpēc, lai nesarūgtinātu otru cilvēku, kas to ir pagatavojis.»

Grāmatas kā relaksācija

«Brīvajā laikā es nodarbojos ar neko,» nosmej konditore, lai gan atzīst, ka patīk lasīt grāmatas. «Tā ir mana relaksācija,» apgalvo Laura. Interesants fakts ir tāds, ka Laurai nav tādas grāmatas, ko viņa būtu izlasījusi otrreiz. «Ir tādas grāmatas, kas aizķeras uz kādu mēnesi. Tad sanāk domāt par tām,» Laura piebilst. «Taču tādas mīļākās grāmatas nav. Laikam vēl neesmu atradusi.» Viņa stāsta, ka esot pat tādas grāmatas, ko nākas aizvērt ciet, pārdomāt un tad lasīt atkal pēc kāda laika. Viena no šādām grāmatām bijusi  Hāleda Hoseinī grāmata Tūkstoš sauļu mirdzums. «Tā bija pārāk biedējoša grāmata,» stāsta Laura. Konditore lasa arī romānus, bet ne tos salkanos, kas ir romantikas pārpilni. Savukārt tīņu gados viņa esot aizrāvusies ar Agatas Kristi romānu lasīšanu. «Kopā ar vectēvu skatījāmies filmas, kurās ekranizēti Agatas Kristi romāni.»

Vecāki iemāca makšķerēt

Laurai patīk makšķerēt, jo viņas vecāki ir kaislīgi makšķernieki. «Kad biju mazāka, viņi vilka mani līdzi makšķerēt,» atmiņās dalās Laura. «Uz Liepājas mola mēs ķērām vēja zivis, bullīšus un butes. Tas bija baigi foršais laiks. Pēc tam es vienmēr gulēju kā tāds lācis.» Vislabāk viņai patīkot makšķerēt tad, kad kaut ko arī varot noķert. Viņas lielākais loms bijusi vēja zivs. «Es visu laiku biju ķērusi butes, nemaz nezināju, ka to vēja zivi ir tik grūti izvilkt,» stāsta Laura. «Mamma tikai sauca – tu tikai velc, velc, pietin un atlaid. Man tas bija liels loms.» Tagad konditorei tam atliekot arvien mazāk laika. «Tagad, kad vecāki mani atkal aicina braukt makšķerēt, man parasti ir jāstrādā,» noteic Laura. Tā kā Lauras vecākiem mājās ir kūpinātava, visi saķertie lomi tiekot nokūpināti. Pēc Lauras lūguma kāda kūpināta vēja zivs vai bute tiekot atsūtīta arī uz Rīgu. «Žēl, ka nesanāk aizbraukt makšķerēt,» atzīst Laura. «Gan jau kaut kad atkal aizbrauksim, jo noteikti arī vecāki ir noilgojušies pēc šā kopīgā laika.».

RECEPTE

Oreo cepumu kapkeiki*

Iesaka kafejnīcas Nom Nom cafe konaditore Laura Rozenfelde

Oreo kapkeiku recepte ir divu konditoru kopīgs darbs, ko ir radījušas abas Nom Nom cafe konditores Lauras. Lai iegūtu īsto recepti, ir apvienotas vairākas kapkeiku receptes. «Oreo kapkeiks viennozīmīgi ir mūsu hits kafejnīcā,» stāsta konditore Laura Rozenfelde. Tie Nom Nom cafe esot īpaši iecienīti, jo Oreo cepumi tikai nesen ir parādījušies Latvijā. «Bērni kā ierauga Oreo cepumus, tā sauc – Oreo kapkeiki, Oreo kapeiki,» nosmej konditore. «Tagad jebkura mamma varēs iepriecināt savus bērnus ar Oreo kapkeikiem.»

Sastāvdaļas:

• 150 g miltu

• 1,5 tējkarotes cepamā pulvera

• 0,5 tējkarotes sodas

• šķipsniņa sāls

• 150 g cukura

• vaniļas cukurs vai vaniļas pāksts – 1 tējkarote vai ceturtā daļa pāksts

• 120 ml rapšu eļļas

• 120 ml paniņu (var aizstāt ar kefīru)

• 2 olas

• 250 g svaiga krēmsiera

• 100 g pūdercukura

• 100 g sviesta

• 2 paciņas Oreo cepumu

Pagatavošana: olas puto ar cukuru tik ilgi, kamēr rodas gaisīga un balta masa, kas dubultojas apjomā. Masai lēnām pievieno eļļu, bet pēc tam – paniņas. Pievieno izsijātus miltus, kas ir sajaukti ar cepamo pulveri un sodu. Visu lēnām samaisa. Gabaliņos sagriež Oreo cepumus (12 kapkeikiem nepieciešami seši cepumi). Sagrieztos cepumus pievieno mīklai, samaisa. Mīklu piepilda 2/3 no formiņas un cep cepeškrāsnī 14–17 minūtes 180 grādu temperatūrā. «Parasti Oreo kapkeiku gatavības pakāpi var noteikt tad, kad tie paliek zeltaini brūni,» atzīst konditore Laura Rozenfelde. Kamēr izceptie kapkeiki atdziest, tiem gatavo krēmu. Sešus Oreo cepumus sablenderē, lai tie iegūtu miltu konsistenci. Svaigo krēmsieru saputo ar sviestu un pūdercukuru. Pēc tam masā iemaisa Oreo cepumu drupačas, kas samaltas blenderī. Krēmu pilda konditorejas maisiņos un dekorē kapkeikus. Beigās uzliek pusīti no Oreo cepuma.

Konditores padomi:

• «Uz eļļas bāzes taisītie kapkeiki ilgāk stāv. Ja tos taisa iepriekšējā dienā, tad nākamajā dienā tie būs svaigi un garšos tikpat labi kā tikko cepti,» stāsta Laura. «Savukārt, ja izmanto sviesta bāzi, tad, ieliekot tos ledusskapī, kapeiki uzreiz paliek cieti.»

• Eļļa un paniņas masai jāpievieno ļoti lēnām, jo, ja to darīs ātrāk, tad izveidosies šķidra masa. Pievienojot lēnām, masa būs gaisīga. Vislabāk izvēlēties rapšu eļļu. Saulespuķu eļļa piešķirs kapkeikiem nepatīkamu garšu, bet olīveļļa padarīs kapkeiku mīklu stingru.

*kapkeiks – glazūrkēksiņš



Svarīgākais