VESELĪBA: Senioru teniss Latvijā dzīvo

Teniss ir viens no pasaulē iecienītākajiem individuālajiem sporta veidiem. Tā priekšrocība – var spēlēt jebkurā vecumā, lai uzturētu labu veselību. Latvijā jau vairākus gadus spraigas aktivitātes vērojamas senioru tenisā, apliecinot tā pieaugošo popularitāti.

«Senioru kustība dzīvo un attīstās. Tad, kad sāku nodarboties ar senioru tenisu pirms sešiem gadiem, tā bija mazaktīva – nebija senioru ranga, un Latvijā nenotika neviens starptautisks turnīrs,» atzīst Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, Latvijas Ārstu tenisa savienības valdes priekšsēdētājs, Pasaules ārstu tenisa savienības ģenerālsekretārs Egils Valeinis.

Attīsta senioru kustību

Viņš pats, būdams aizrautīgs tenisists, nopietni ķēries pie senioru tenisa kustības organizēšanas. Par vienu no motivējošiem iemesliem izvirzījis, ka aiz sevis vajadzētu atstāt kādu labu un paliekošu darbu. «Attīstība notika veiksmīgi. Tie, kuri bērnībā un jaunībā bija nopietni trenējušies, sasniedzot pieaugušo vecumu un nespēlējot profesionālos turnīros, bija zaudējuši vēlēšanos trenēties. Taču 35 gadu vecumā cilvēkam parādās citas intereses. Radās arī iespēja cīnīties par pirmajām vietām un augstām ranga pozīcijām. Ļoti daudzi vecie tenisisti ir atgriezušies tenisā, arī tādi, kuri spēlējuši Deivisa kausā Latvijas komandā. Priecājos, ka viņu kļūst aizvien vairāk, – Oskars Vasks, Ivo Lagzdiņš, Māris Ločmelis, Edgars Kļaviņš.»

Jāmācās trenera vadībā

Esot arī tādi, kuri tenisu sāk spēlēt tikai 30 un 40 gadu vecumā, bet 60 gadu vecumā sacenšas turnīros, gūstot no tā prieku. «Tas ir normāli. To var darīt. Visiem iesaku nodarboties ar tenisu. Nevajag, protams, sapņot, ka nepilna gada laikā kāds var iemācīties spēlēt tenisu. Tas nav iespējams,» uzsver E. Valeinis. Svarīgi apgūt pareizu tenisa tehniku un kustības, tāpēc mācīties vislabāk trenera vadībā. Kad spēlētājs pirmās iemaņas ir apguvis, var sākt sacensties. Pirmais gads esot jāiztur, jo tas nozīmē smagu darbu. Dažkārt varot no malas redzēt, ka tehnika nav pareiza, tas nozīmē, ka apmācība nav veikta trenera vadībā, taču arī šāds spēlētājs ir konkurētspējīgs ar citiem ja ne vienspēlē, tad dubultspēlē. «Citreiz turnīros viens spēlētājs ir nedaudz vājāks un sarunā spēcīgāku partneri, abi lieliski saspēlējas un iegūst augstu vietu. Daudz ir tādu pāru, kur viens ir profesionālis – tenisa treneris, bet otrs, ne tik spēcīgs, viņu nedaudz atbalsta.»

Egils Valeinis spriež, ka nav jābaidās sākt spēlēt tenisu, to var katrs, ja vien ir šāda vēlēšanās. «Tā ir liela bauda spēlēt, it īpaši vasarā, kad to var darīt laukā. Tenisu var spēlēt līdz mūža galam. Protams, jo cilvēks kļūst vecāks, jo viņš kļūst lēnāks, vairs nav tādas reakcijas un skriešanas ātruma, bumba sāk lidot lēnāk nekā 30 gados. Taču arī 75+ vecuma grupā ir meistarīgi spēlētāji, kuri tenisu spēlē kopš bērnības un spēj vinnēt spēlētāju 45+ vecuma grupā, kurš to sācis darīt 30 gadu vecumā.»

Darbs muskuļiem un prātam

Teniss ir pateicīgs sporta veids, jo tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas, sadedzinātas kalorijas un tiek nodarbināts arī prāts. «Ir tāds teiciens: tenisu spēlē ar prātu, bet uzvar ar kājām! Jābūt labai fiziskai izturībai. Svarīgi ir turpināt savu spēles stilu, nezaudēt koncentrēšanos un kādā brīdī nesalūzt, ja pretiniekam sāk ļoti veikties. Visu laiku jādomā līdzi, kā spēli virzīt, kurā brīdī jāriskē vai jādod iespēja pretiniekam kļūdīties,» iesaka tenisa profesionālis. Nav noslēpums, ka intensīva tenisa spēle var novest arī pie pārslodzes. E. Valeinis neslēpj, ka diemžēl ir tenisisti, kas turnīra laikā miruši uz spēles laukuma. Jārēķinās, ka tenisisti nevar izbēgt no traumām, saplēstiem muskuļiem, kritieniem, lai gan teniss nepieder pie traumatiskajiem sporta veidiem.

Visplašāk pasaulē pārstāvēta esot senioru grupa vecumā 50, 55 un 65 gadi. «Latvijā tas atkarīgs no turnīra. Vecāko senioru mums ir mazāk, bet jaunās grupas ir lielākas.»

Ne tik labā formā

Lai tenisists būtu labā fiziskā formā, vajadzīgi regulāri treniņi. «Ziemas periodā trenējos divas reizes nedēļā, bet vasarā – gandrīz nemaz, jo seko viens turnīrs pēc otra. Iespējams, tāpēc šobrīd tik labi nespēlēju, lai arī tikko notikušajā turnīrā Venden cup vinnēju. Es varētu spēlēt labāk,» paškritisks ir E. Valeinis, kas tenisu spēlē (tikai ar viena gada pārtraukumu studiju laikā) kopš 8 gadu vecuma. «Esmu spēlējis futbolu, joprojām spēlēju hokeju, un bez tenisa vairs savu dzīvi nespēju iedomāties.» Viņš apstiprina, ka teniss ir dārgs sporta veids. Iesācējam, kurš tenisa prasmes nolēmis apgūt trenera vadībā, jārēķinās, ka ziemas periodā viena stunda izmaksās 50 eiro. Ir iespēja mācīties grupā, bet tad jārēķinās, ka treniņu intensitāte nebūs tik liela.

Stāstot par savām izjūtām tenisa kortā un spēlējot, atzīst, ka piedzīvotas dažādas emocijas. «Tas ir atkarīgs no spēles situācijas un no tā, vai veicas. Man ir visādi gājis, sākot ar pozitīvām un visbeidzot ar negatīvām emocijām. Esmu lauzis raketes tāpat kā Ernests Gulbis, taču ne tik daudz. Vienu esmu salauzis arī šajā sezonā.» Visspilgtākās atmiņas saglabājušās par savu smagā cīņā izcīnīto uzvaru pirmajā Eiropas čempionātā, kas notika Bulgārijā. Tā esot lielākā uzvara viņa, tenisista, karjerā. Katru gadu dodas spēlēt arī uz Pasaules ārstu tenisa čempionātu. «Mums ir sava komanda. Pārstāvam gan Latvijas izlasi, gan cīnāmies individuāli. Tajās esmu vinnējis septiņas astoņas reizes. Šogad zaudēju pusfinālā, taču patiesībā kādreiz vajag arī zaudēt, lai pēc tam būtu lielāks prieks uzvarēt.»

Vieno ne tikai sacensības

Interesanti esot piedalīties Pasaules senioru tenisa čempionātos Latvijas izlases komandas sastāvā, uzsver E. Valeinis. Arī tajos ilgus gadus bijis pārtraukums, bet viņš noorganizējis komandu, un Latvijas delegācija aizbraukusi uz Pasaules čempionātu. «Tagad aizvien vairāk pašmāju komandu dodas uz čempionātiem, kas katru gadu notiek citā valstī, un cīnās par augstākām pozīcijām Latvijai.» Šajos čempionātos vidēji piedalās 20 līdz 30 valstu. «Tas ir vēl viens stimuls bijušajiem profesionālajiem spēlētājiem piedalīties senioru tenisa apritē. Tās ir ne tikai sacensības, bet arī iespēja būt kopā, atcerēties bērnības gaitas, patīkami pavadīt laiku un atslēgties vismaz uz nedēļu no ikdienas rūpēm,» skaidro E. Valeinis un atminas, ka vairākkārt pats piedalījies pasaules čempionātos Eiropā, Turcijā, Meksikā un ASV. «Čempionāts Jaunzēlandē, Kraistčērčā tika atcelts, jo notika zemestrīce. Es biju ceļā uz Jaunzēlandi, kad tas notika, bet Pauls Feldmanis un Andrejs Ērglis tobrīd atradās uz laukuma,» atceras pieredzējušais tenisists.

Izaugsme bez apstājas

Šonedēļ Lielupes tenisa kortos jau ceturto reizi norisinājās starptautiskā tenisa turnīra Venden cup noslēdzošie mači, kas ietverti Starptautiskās tenisa federācijas kalendārā. Bez šā turnīra Latvijā notiek vēl trīs starptautiskie turnīri – pirmais ir Latvian Healthcare senioru turnīrs, kam seko Riga open, Latvian open un finālā – slēgtais Latvijas tenisa čempionāts. «Nākamgad šiem turnīriem piepulcēsies vēl viens starptautisks turnīrs Ādažos – Minhauzena kauss, kas norisināsies janvārī un kam piešķirta 5. kategorija,» ar plānoto iepazīstina E. Valeinis.

Nākotnē Egils Valeinis pats vēlas vairāk laika veltīt tenisa spēlei. «Pasaules tenisa čempionātā, kur piedalās labākie seniori, vēlos gūt labākus sasniegumus. Būtu priecīgs, ja kādreiz izcīnītu medaļu pasaules senioru čempionātā. Protams, vēlos turpināt darbu tenisa sacensību organizēšanā un uzlabot tenisa kustību Latvijā.» Par vienu no svarīgākajām iecerēm viņš nosauc arī tenisa bāzes attīstību un jaunu laukumu izbūvi Lielupes tenisa centrā, lai pieaugtu tenisa popularitāte un arī jaunā paaudze vēlētos baudīt tenisa spēles garšu.

Interesants fakts

Pirmās ziņas presē par tenisu Jūrmalā parādījušās 1932. gadā, kad Latvijā sākās plaša tenisa attīstība. Pirmie laukumi izveidoti Lielupē un Dzintaros, kas turpmākajos gados izveidojās par tenisa centriem, kur notika galvenie turnīri šajā sporta veidā vasaras periodā.