\\Māja

MĀJAS MĪLULIS: Ar kūciņu maisu zobos

 
«Sajūta, ka man Dīrens ir jāpasargā, būs vienmēr, neskatoties uz to, cik viņam gadu, cik liels un spēcīgs viņš ir,» par īpašo saikni starp saimnieci un rotveileru stāsta Lāsma ©No personīgā arhīva

«Sākumā šķita, ka viņš būs ļoti dusmīgs, jo iepriekš, kad vairākus mēnešus atrados ārzemēs, bija apvainojies, bet tagad, kad tiekamies, ir priecīgs, mani redzot. Ir grūti, bet sākam pierast pie jaunajiem apstākļiem,» saka Lāsma Zemene par savu sešus gadus veco suņupuiku rotveileru Dīrenu.

Lāsmas ikdiena paiet, studējot tiesību zinātnes un strādājot Rīgas Pašvaldības policijā, bet pirms gada viņa kļuva par Mis Latvija 2014 titula īpašnieci un novembrī dosies uz Ķīnu, lai pārstāvētu mūsu valsti, piedaloties Mis World 2015. «Šobrīd dzīvoju stresa pilnu dzīvi, jo sakarā ar Miss World skaistumkonkursu ir daudz kas jāizdara, piemēram, jāiestudē tautas deja, jāprezentē Latvijas dizainera darbs, katrai dalībniecei ir jāizveido labdarības projekts savā valstī, jākārto dažādi dokumenti, jāmeklē sponsori, un visus šos procesus es savienoju gan ar pilna laika studijām, gan darbu policijā,» viņa stāsta un piebilst, ka daudzi cilvēki nemaz neapzinās, cik smags darbs ir piedalīšanās skaistumkonkursos. «Man ir liels prieks piedalīties, bet tomēr es skatos uz to kā smagu darbu. Mēnesi no vietas ir jāceļas piecos sešos no rīta, gulēt eju divos naktī, vienmēr jābūt žilbinoši skaistai, nemitīgi jāparāda sevi no labākās puses. Zinu, ka pēc Ķīnā pavadītā mēneša gribēšu ieslēgties četrās sienās un kādu brīdi pabūt viena,» teic Lāsma, kurai jau ir pieredze starptautiska veida konkursā. «Konkursā Čehijā pa naktīm gulēju tikai četras stundas, un tas tomēr ir diezgan smagi. Uz skatuves uzkāpjot, ir jāaizmirst par negulētajām naktīm, par problēmām un jābūt pārliecinātai par sevi.» Daudzās ēnas puses Lāsmu nav nobiedējušas un vēl joprojām 16 gados iepazītā vide viņai patīkot.

24 gados meitene ir piedzīvojusi daudzus dzīves pagriezienus, kuri viņai pašai bijuši kā lieli pārsteigumi. «Nebiju domājusi, ka kādreiz strādāšu policijā, tāpat to, ka piedalīšos skaistumkonkursos, jo pusaudžu gados biju ar zēngalviņu un spēlēju bungas. Nu kāda tur vēl princese,» smejoties atzīst Lāsma, kura 19 gados Jelgavas skaistumkonkursā ieguva titulu Mis Foto, paralēli piedzīvojot smagu brīdi savā dzīvē. «Vēlējos pamest konkursu, jo tuvs cilvēks cieta smagā avārijā. Bija tiešām ļoti grūti turpināt dalību. Mis Jelgavas laikā pēc tā smagā notikuma man piedāvāja kucēnu. Nedomāju, ka es kādreiz varētu paņemt rotveileru, jo tomēr stereotips par viņu niknumu ir liels, bet izlēmu ņemt, jo tādā skumjā brīdī kucēns bija tieši laikā.»

Savstarpējā vienošanās

Lai arī sākumā Lāsma vēlējusies ņemt suņu meiteni, holandiešu vārdā nosauktajam rotveileru suņu puikam bija padomā kas cits. «Es vairāk skatījos uz meitenēm, bet viņas bija ļoti bailīgas. Kad visus kucēnus izlaida ārā paskraidīt, meitenes slēpās zem mašīnas. Savukārt Dīrens bija visdrosmīgākais no visiem. Viņš pats pirmais pienāca man klāt un nolaizīja roku. Uzskatu, ka tā bija savstarpēja vienošanās, ne tikai es viņu izvēlējos, bet viņš izvēlējās arī mani,» atminas policiste un Mis Latvija 2014 titula īpašniece.

Uzaugot starp dzīvniekiem (Lāsmas mamma aizrāvās ar Kaukāzu suņu audzēšanu un sfinksas kaķiem, viens pat ieguva Eiropas čempiona titulu), jelgavniecei ir stingra nostāja, ka suni, kurš ir ģimenes loceklis, uzticams draugs, turēt pie ķēdes esot nepieņemami. «Tās ir mocības,» viņa ir lakoniska.

Vērtīgā suņu skola

Jau no agra kucēnu vecuma Lāsma uzņēmās lielas rūpes par savu mīluli. Viņa bieži veda Dīrenu uz nepazīstamām vietām, kur bija jauni un jocīgi trokšņi, un, lai viņš nebaidītos, saimniece nepārtraukti ar viņu runāja. «No malas, iespējams, tas izskatījās jocīgi, bet tas ir nepieciešams. Suņi ir ļoti gudri un var iegaumēt daudzus dažādus vārdus,» pārliecināta ir Lāsma. «Uzskatu, ka suns ir jāved suņu skolā. Turklāt tur ne tikai suņi mācās, bet arī cilvēki. Piemēram, pateikt «nē» mazam kucēnam, protams, ir grūti, bet tas jāprot.» Rotveilera saimniece atzīst, ka, divus gadus apmeklējot suņu skolu, visgrūtākā esot bijusi cīņa ar sevi – katru sestdienu celties agri no rīta, vest un neatkarīgi no laikapstākļiem strādāt ar suni.

«Kucēni ir bīstami,» smejoties saka Lāsma. «Sākumā bija daudzas sagrauztas mantas, viesistabas tapetes, kurpes, pat jakas – vienreiz Dīrens pamanījās tikt manā skapī un kārtīgi izpriecājās. Suņu dresētājs man izstāstīja vienu triku, kamēr ir vēl maziņš un ēd no rokas visu, jāiedod apēst citronu. Pēc tam dažas citrona pilītes vajag uzpilināt, piemēram, uz apaviem. Tas sunim atgādinās to nepatīkamo garšu,» noderīgā lietā dalās Lāsma.

Sportiskie kūciņu mīļi

Darbs policijā pieprasa Lāsmai būt stingrai, skaistumkonkursos savukārt pilnīgi pretējai, bet vēl viņu raksturo tādas īpašības kā stūrgalvība, mērķtiecīgums, bērnišķīgums, īpatnēja humora izjūta, kā arī enerģiskums, kas ir kopīgs ar Dīrenu. «Vairums domā, ka rotveileri ir plēsīgi, bet manējais tāds nebūt nav. Viņš ir draudzīgs, mīļš, labi saprotas gan ar kaķiem, gan ar cilvēkiem. Daudzi ir teikuši, ka esam līdzīgi. Iespējams, manas matu krāsas dēļ, bet pati esmu ievērojusi, ka viņam patīk darīt to pašu, ko man, piemēram, jau no mazām dienām mēs kopā skrienam, tāpēc Dīrens ir tik sportisks,» apgalvo Latvijas pārstāve gaidāmajā Mis World 2015 konkursā, kurā viens no Lāsmas mērķiem ir pēc iespējas labāk sevi parādīt nominācijā Mis World Sport. «Varbūt es izskatos smalka, tomēr zinu, ka varu.»

Dīrens pat ēd to pašu, ko saimniece. «Viņš mācās no manis. Ja man kaut kas negaršo, viņš arī to neēd. Lielākais kārums mums abiem ir kūciņas, pēc kurām uz veikalu iet arī Dīrens ar maisiņu zobos,» stāsta Lāsma.

Uzticamais rotveilers

«Vēl joprojām, redzot uz ielas rotveileru, es aizskatos un iedomājos par savējo. Pietrūkst to rītu, kad viņš mani modina, uzliekot uz gultas savu galvu un ķepu uz rokas. Lai arī ir grūti būt šķirtiem, saprotu, ka viņam būtu grūti dzīvoklī,» viņa teic, piebilstot, ka «Dīrens vienmēr priecīgs gaida mani mājās, pat tad, ja esmu uz piecām minūtēm izgājusi ārā. Viņš man ir ļoti uzticams».