BŪVNIECĪBA: Darba kārtībā – logi

Doma par mājokļa logu nomaiņu rodas tad, ja vecie logi vairs labi nekalpo vai arī sākuši tik nepievilcīgi izskatīties, ka vienā brīdī pacietības mērs ir pilns un cilvēks nolemj nekavējoties risināt šo jautājumu. Var jau impulsīvi ķerties pie telefona un zvanīt pirmajai firmai, kuras sludinājums trāpās pa rokai, un kādreiz izvēle izrādās veiksmīga. Tomēr labāk nepārsteigties un visu labi pārdomāt.

Var apspriesties ar kaimiņiem un paziņām, kuri pēdējā laikā mainījuši logus, ielūkoties ražotāju mājaslapās, palasīt atsauksmes internetā.

Nav jākaunas par nezināšanu

Nav jābūt speciālistam, lai saprastu, ka labam logam jāļauj telpās iekļūt gaismai, bet jāaiztur trokšņi, jāsaglabā siltums, jābūt ērti lietojamam un jākalpo ilgi. Bet ir dabiski, ka daudzas nianses mēs nezinām, jo ne jau katru dienu mainām logus. Cits jautājums – kā neļaut mūsu nezināšanu izmantot negodīgiem darboņiem, kuri pavasarī dibina firmas – viendienītes, sniedz nekvalitatīvus pakalpojumus un nav atrodami, kad rodas pretenzijas. Eksperti iesaka izvēlēties ražotājus, kuri darbojas Latvijas tirgū jau ilgāku laiku, un pārliecināties, ka meistariem, kuri montē logus, ir Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas izdots sertifikāts. Montējot ir jāzina, kurā vietā logam jābūt atbalstītam, ieķīlētam, kurā vietā nostiprinātam, un jāizprot neskaitāmas citas lietas. Ja logs ir iemontēts nepareizi, tad nevar to kvalitatīvi noregulēt un logs ekspluatācijas laikā sāk ķerties.

Piesardzīgi jāizturas arī pret solījumiem izgatavot logus ļoti īsā laikā. Logs tomēr ir pasūtījuma prece, kas jāražo individuāli – pat sērijveida namos logu ailes izmēri var par kādiem centimetriem atšķirties. Iespējams, ka piedāvāti tiek gatavi mazlietoti logi, kas ievesti no turīgākām zemēm. Par to klients godīgi jāinformē.

Var gadīties arī tā, ka logs izskatās slikti, bet stikla pakete ir kvalitatīva. To var pārbaudīt ar speciālām iekārtām. Tādā gadījumā meistari var piedāvāt loga renovāciju – nokrāsot, nomainīt gumijas detaļas un blīvējumus. Var būt arī otrādi – kad nomainīta tiek stikla pakete.

Loga uzbūve

Logs sastāv no profila, stikla paketes un furnitūras. Profilu veido loga rāmis, vērtne un papildu aprīkojums. Rāmis ir loga nekustīgā, sienā iestrādātā daļa; vērtne – tā loga daļa, kuru var atvērt un izcelt no eņģēm, bet papildu aprīkojuma elements ir, piemēram, stikla līste, kas notur stikla paketi rāmī, loga ailes sānu apdares detaļas u. c.

Tie, kuri vēlas atgriezties pie pārbaudītām un videi draudzīgām vērtībām, nereti izvēlas koka logus. Kokam piemīt laba siltuma un skaņas izolācijas spēja, turklāt jaunāko tehnoloģiju izmantošana ļauj koka konstrukcijas padarīt vēl izturīgākas, ilgmūžīgākas un izskatīgākas. Visbiežāk logu ražošanā izmanto priedes koksni, kas ir izturīga un blīva, labi pretojas mitruma ietekmei un, ja tiek pareizi izžāvēta un sagatavota, arī maz plaisā. Ozola koksne ir blīva, smaga un ļoti izturīga, tajā skaitā pret puvi un atmosfēras iedarbību. Tai ir skaista tekstūra, koksne laika gaitā kļūst tumšāka, piemērota vecināšanai, piešķirot cēlāku, senatnīgāku izskatu. Īpaši augsta cietība un blīvums raksturīgi lapegles koksnei, kam piemīt zīdains spīdums un skaista tekstūra. Savukārt sarkankoka logu rāmji izceļas ar sevišķi smalku virsmas tekstūru.

Plastmasas logu reklāmās bieži minēts vārds «kameras». Kamera loga profilā ir neliela tukša telpa ar starpsienām, kuras veido noteiktu skaitu nodalījumu. Šīs starpsienas pastiprina rāmja stingrumu. Logā var būt no vienas līdz sešām kamerām. Jo vairāk kameru, jo lielāka ir loga rāmja energoefektivitāte, bet nedrīkst aizmirst, ka loga lielāko daļu tomēr veido stikla pakete. Arī stikla paketē ir kameras – brīvas gaisa telpas starp stikliem. Ja cilvēks ir izvēlējies, piemēram, loga profilu ar sešām kamerām, bet taupības nolūkos pasūtījis vienkameras stikla paketi, tad siltuma zudumi tik un tā būs lielāki.

Loga furnitūra ir eņģes, rokturi, eņģu uzlikas, vērtnes pacēlāji, rokturu bloķēšanas ierīces, dažādas ietaises, kas palielina drošību pret uzlaušanu un izcelšanu. Šīs detaļas nodrošina gan lietošanas ērtību un drošību, gan apmierina estētiskās prasības. Radīta arī īpaša slēptā furnitūra, kur dažādi drošības elementi neuzkrītoši integrēti loga konstrukcijā.

Logi ir jākopj

Gan par plastikāta, gan par koka logiem ir jārūpējas. Tūlīt pēc logu montāžas koka daļas uzmanīgi noslauka ar tīru ūdeni. Koka detaļas mazgā tikai ar šim nolūkam speciāli paredzētiem līdzekļiem, tās nedrīkst berzt ar abrazīviem līdzekļiem. Logu silikona blīvējumu nedrīkst tīrīt ar raupjiem materiāliem un ķīmiski aktīviem līdzekļiem. Pirmās divas nedēļas logs jāatver vismaz reizi dienā, lai izvairītos no blīvgumijas pielipšanas konstrukcijai. Trīs līdz četras reizes gadā koka daļas apstrādā ar speciālu lakas un krāsas aizsarglīdzekli. Pirms telpu kosmētiskā remonta logu detaļas jāpārklāj ar aizsargplēvi, kuru drīkst stiprināt tikai ar piemērotiem līmlenšu veidiem. Uz logu vērtnēm nedrīkst karināt smagumus, kā arī novietot jebkādus priekšmetus starp vērtni un kārbu tās fiksācijai. Ja pie loga var piekļūt mazi bērni, vērtni ieteicams nodrošināt ar slēdzamu rokturi vai atvēršanas blokatoru. Lai palielinātu koka loga ilgmūžību, konstrukciju no ārpuses pārklāj ar sedzošu krāsu vai alumīnija apdari. Mazāk izturīga ir koka apdare ar lakām. Dažkārt cilvēki domā, ka jaunais koka logs elpos tāpat kā vecais, kurā bija daudz spraugu, bet jaunajam koka logam ir blīvgumija tāpat kā plastmasas logiem un tie vienlīdz labi taupa siltumu. Lai logi neaizsvīstu, tie vienkārši biežāk jāatver. Vēlams logos iestrādāt ziemas vēdināšanas funkciju: vērtne atvirzās par trim līdz pieciem milimetriem, notiek gaisa apmaiņa, un tas nerada siltuma zudumus. Logu aizsvīšana atkarīga arī no tā, kāda ir stikla pakete un kāds ir gaisa mitrums konkrētajā telpā.

Logu stikla galvenie veidi:

• Pulētais lokšņu stikls jeb float stikls ir augstas kvalitātes stikls ar ideāli gludu virsmu, dzidrumu un labu caurredzamību. Lai iegūtu tonētu stiklu, float stikla masai pievieno pigmentus, visbiežāk stiklus tonē pelēkos, bronzas, sudraba, zaļos un zilos toņos.

• Rūdītais stikls ir četras piecas reizes izturīgāks par parasto stiklu. Ja gadās sasist, tas saplīst sīkos gabaliņos, kas nevar savainot cilvēkus vai dzīvniekus.

• Laminētais stikls sastāv no divām vai vairākām stikla loksnēm un ir sastiprināts ar speciālu plēvi, kas trieciena gadījumā satur lauskas kopā.

• Armētais stikls satur smalku metāla tīklojumu. Sabrukšanas gadījumā lauskas paliek savā vietā.

• Skaņas izolācijas stikls mazina ārējās vides trokšņu dzirdamību caur logu. Starp stikla kārtām ievietota speciāla akustiskā plēve vai sveķi.

• Saules gaismu atstarojošais stikls nepieļauj nevajadzīga saules starojuma iekļūšanu iekštelpās, palīdz radīt patīkamu klimatu un samazināt izdevumus par kondicionēšanu.

• Siltumizolējošo jeb selektīvo stiklu izmanto logiem, lai mazinātu caur stiklojumu aizplūstošo siltuma daudzumu vismaz par 1,5–2,5 reizēm.

• Pašattīrošajam stiklam ir pārklājums, kas izmanto dienas gaismu, lai noārdītu organiskos netīrumus (kukaiņu atliekas, ziedputekšņus u. c.), bet pēc tam lietus iedarbībā viss noskalojas, līdz ar to stikls ir retāk jātīra.