BŪVNIECĪBA: Brauciet lēnām pār tiltu, draugi!

Tie laiki, kad pirms tilta lika uzrakstu: «Brauciet soļos», ir pagājuši. Mūsdienīgiem tiltiem reti kad vajadzīgi ātruma un smaguma ierobežojumi. Iedziļinoties tiltu vēsturē, var atrast interesantus faktus, kas bieži vien piemirsti un netiek ņemti vērā šodienas apstākļos, kaut arī gadsimtiem un gadu tūkstošiem krāto pieredzi, apvienojot ar mūsdienu zināšanām, tehnoloģijām un attīstības tendencēm, var likt lietā un radīt unikālus objektus, kas ir solis nākotnē.

Ja runā par tiltu vēsturi, tad jāsāk ar Seno Ēģipti, jo tieši tur apmēram 3000 gadu pirms mūsu ēras tapis pirmais rakstos pieminētais tilts. Tiltu pār Nīlu licis uzbūvēt faraons Mesess. Savukārt Latvijā pirmais tilts, par ko vēstī senie raksti, ir uzbūvēts uz Āraišu ezerpili. Šo tiltu atklāja arheoloģiskās ekspedīcijas laikā 1976. gadā. 1226. gadā tilts bijis pār Juglu starp Juglu un Baltezeru, kā arī jau 1227. gadā bijis tilts pār Pērsi.

Senākie tilti

Tilti var būt visdažādākie, un, ja vien tas palīdz nokļūt cilvēkam vai transporta līdzeklim pār upi, ezeru, aizu, grāvi vai pat jūru, tad tas ir tilts. Koku kā tilta būvniecības materiālu sāka izmantot apmēram 800. gados pirms mūsu ēras. Piemēram, Babilonijā pār Eifratas upi 783. gadā pirms mūsu ēras uzbūvēts bijis 200 metru garš un 11 metru plats koka konstrukcijas tilts. Tiltu būves inženiertehniskie risinājumi strauji attīstījās Senajā Romā, kur to sekmēja militārās vajadzības. 55. gadā pirms mūsu ēras Jūlija Cēzara vadībā desmit dienu laikā esot tapis 12 metru plats un 400 metru garš tilts pār Reinu, ko vēlāk nodēvēja par Cēzara tiltu.

Viduslaikos tiltu būves tradīcija neattīstījās, līdz 1550. gadā itāļu arhitekts Andrea Palladio izstrādāja projektus tiltiem ar kopnes un loka laiduma konstrukcijām. Pēc Palladio projekta būvētajam tiltam pār Brento upi pirmo reizi vēsturē tika izmantota atgāžņu sistēma. Jāatzīmē, ka šis tilts ir saglabājies līdz mūsdienām.

Pirmais tilts pār Daugavu Rīgā atradās iepretim Spilves pļavām. To 1702. gadā, Ziemeļu kara laikā, vēlēja uzbūvēt Zviedrijas karalis Kārlis XII, lai otrpus upei varētu pārcelties karaspēks. Tilts gan nebija īsti tāds, kādu to saprotam šodien – to veidoja kopā sasietas laivas un savu funkciju tas varēja pildīt tikai vasarā.

XIX gadsimtā sākās apjumto tiltu attīstība ASV. Tiltu apjumšanas iemesls ir visai vienkāršs – koka tiltu kalpošanas laiks ir salīdzinoši īss, jo koku ietekmē laika apstākļi, arī lietus un sniegs. Lai samazinātu nokrišņu ietekmi uz koka konstrukcijām, uz tiltiem dažkārt uzbūvēja gluži vai māju ar jumtu. Pirmo šāda tipa tiltu pēc T. Palmera projekta uzbūvēja 1806. gadā pār Šulkilas upi Filadelfijā. Sākot ar XX gadsimtu, tiltu konstrukcijās koku sāka aizvietot vispirms ar tēraudu, bet vēlāk ar dzelzsbetonu.

Latvijas bagātība – tilti

Latvija noteikti ir uzskatāma par tiltiem bagātu zemi, jo kopš seniem laikiem pastāv vajadzība savienot divus krastu pār strautiem, upēm un grāvjiem. Lielākās Latvijas pilsētas izvietotas upju krastos – Rīga, Daugavpils, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala. Tāpat tilti vajadzīgi Dobelē, Kuldīgā, Bauskā un daudzās citās apdzīvotās vietās. Līdz pat 60. gadiem Latvijā dominēja koka tilti – to kopgarums 40 kilometru. Attīstoties industrializācijai un ienākot arvien smagākam transportam, koka tilti zaudēja savu nozīmi, un tagad tie ir uz pirkstiem saskaitāmi.

Viens no vēsturiskajiem koka tiltiem, kas būvēts 20. gadsimta sākumā un atjaunots 2002. gadā, ir tilts pār Rivas upi. Savulaik pār to gājis pat Liepājas–Ventspils dzelzceļš. Latvijā šis ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts, turklāt tas atrodas viegli atrodamā un ērti pieejamā vietā. Kā viens no retajiem koka tiltiem, kurš vēl saglabājies, ir koka tilts pār Vaives upi netālu no Cēsīm.

Lietišķo pētījumu objekts – koka tilts

Jau šoruden Tērvetes dabas parka apmeklētāji varēs iedomāties visskaistākās vēlēšanās, pirmo reizi šķērsojot koka konstrukciju apjumto gājēju tiltu no autostāvvietas uz parku pār Dobeles–Bauskas šoseju.

Var šķist: tad nu gan jaunumu atklājuši – pētīs koka tiltu! Taču patiesība ir mazliet cita, ejot laikam un attīstoties dažādām tehnoloģijām, arī kokapstrādē, paveras iespējas, kas, no vienas puses, ir vēsturiskās pieredzes pārnese šodienā, no otras puses, pilnīga inovācija.

Viens no projekta virzītājiem ir Jelgavā izvietotā Meža un koksnes produktu attīstības un pētniecības institūts MeKa. Institūta direktors Andrejs Domkins skaidro: «Tērvetes tilts ir Meža nozares kompetences projekta Modernu un ilgtspējīgu koka konstrukciju izpēte viena aktivitāte, kas paredz izveidot inovatīvu līmēta koka konstrukciju jeb gājēju pārvadu pār autoceļu Dobele–Bauska pie Tērvetes dabas parka un veikt konstrukcijas ilgtermiņa monitoringa mērījumus. Tā realizācijai ir saņemts lielāko nozares uzņēmumu un pētniecisko centru atbalsts, jo tie atbalsta prognozi par lielizmēra koksnes konstrukciju izmantošanas ekonomisko izdevīgumu sabiedrisko būvju konstrukcijās. Zināšanas par koka konstrukcijām, to funkcionalitātes, ekspluatācijas un ilgizturības īpašībām ir priekšnosacījums, lai nākotnē Latvijas kokrūpniecībā attīstītu koka materiālu un koka kompozītu materiālu izmantošanu infrastruktūras būvniecībā. Šīs produktu grupas attīstība ļautu palielināt arī kokmateriālu eksporta vērtību. Tādēļ apjomīgās pētījuma investīcijas nozares skatījumā ir attaisnojamas, jo šāds uzskatāms pētījums dos lielu atdevi meža nozarei ilgākā laika periodā. Nākotnē šādu produktu ražošanas apjoms Latvijā ir prognozējams vismaz par 15 līdz 20 miljoniem eiro gadā. Pētījums varētu dot ilgtermiņa atdevi meža nozarei, gan palielinot vietējo būvmateriālu īpatsvaru būvniecības nozarē, gan palielinot nozares produktu pievienoto vērtību, gan kalpojot kā apliecinājums meža nozares attīstībai daudziem Tērvetes dabas parka apmeklētājiem.».