CIEMOS: No Vidusjūras auga līdz Latvijas orhidejai

«Visi ir skaisti. Tā toņu bagātība ir milzīga, īpaši spenseriem. Savukārt agrajiem puķuzirņiem krāsu izvēle nav tik liela, tāpēc strādāju, lai būtu pieejama vēl lielāka dažādība,» apņēmības pilns ir zemnieku saimniecības «Jaunpelši» (Mazās Dārzniecības) īpašnieks un puķu selekcionārs Mārtiņš Maltenieks, kurš piebilst, ka šobrīd modē esot baltie, rozā un laškrāsas puķuzirņi. Brīžos, kad darba ir pārpārēm un gribas nolaist rokas, viņš aiziet pie saviem puķuzirņiem, pie sava prieka avota.

Būdams vasaras zieds, krāšņais vīteņaugs ir iecienīts izlaidumu un kāzu laikā, tāpēc labi der vietējam ziedu biznesam. Šobrīd viens no selekcionāra mērķiem ir izveidot agros puķuzirņus ar lieliem ziediem. «Agrie sāk ziedēt pusotru nedēļu agrāk nekā spenseri, bet to šķirnes ir vecas, turklāt ar sīkiem ziediem, tāpēc mēģinu dabūt agros lielziedu, kas būtu veiksmīgs iznākums ziedu biznesam,» Mārtiņš ir optimistisks.

30 gados 500 dažādības

«Vispirms ir jāizdomā, ko gribētu panākt. Tad jāizvēlas mātes augs, jo tā īpašības saglabājas labāk, un tālāk, teikšu godīgi, brutāli jāapietas ar mazu ziediņu – ir jāizņem putekšņi. Otrā dienā šim ziedam uz drīksnas uzliek no tēva auga paņemtus labus putekšņus un gaida – apputeksnējies vai nē. Ja ir, tad nākamajā gadā sēj un skatās, cik veiksmīgs krustojums,» sarežģīto šķirņu radīšanas procesu atklāj selekcionārs, kurš 30 gados savā kolekcijā ir izmēģinājis vismaz 500 puķuzirņu šķirnes – pārsvarā angļu selekcionētās. Pieci gadi ir ātrākais laiks, kad šķirni izdodas atlasīt, bet gadās pat tā, ka pēc astoņiem gadiem vēl joprojām skaldās ārā cita krāsa. Tas nozīmē, ka krustojums nav bijis veiksmīgs. Pati pirmā puķuzirņu šķirne, kuru Mārtiņš ar kolēģi radīja, bija Latvijas karoga krāsā, tāpēc tā tika nosaukta par ‘Latvian Red’ (tulk. – Latvijas sarkanais).

Svarīgi – laba augsne

Jaunpelšu saimniecībā puķuzirņi aug gan siltumnīcā, gan ārā zem jumta. «Vējš un lietus tomēr maigās ziedlapiņas bojā, bet, audzējot siltumnīcā, tās labi jāvēdina, jo puķuzirņiem patīk svaigs gaiss, vienmērīgs klimats, nepatīk lielas temperatūras svārstības. Kad ir mitrs, auksts un tumšs, tie nespēj uzņemt barības vielas un mēdz nomest pumpurus. Tikai tad, kad ir atbilstoši apstākļi, puķuzirnis apputeksnējas,» skaidro Mārtiņš. Ārā puķuzirņu stādus var iestādīt tikai maija sākumā, bet siltumnīcā – aprīlī. Labāk, protams, ir izaudzēt stādus, nevis sēt tieši dobē. Turklāt jāpatur prātā, ka sēklas pirms sējas jāapstrādā. «Puķuzirņiem ir tāda īpatnība kā dažādas cietības sēklu apvalki, un, iesējot, piemēram, sēklu maisījumu, augi var nevienmērīgi sadīgt. Tāpēc sēklas vajag vismaz uzbriedināt. Vēl labāk, ja apvalkus ieskrāpē, tā ūdens ātrāk tiek iekšā un visas sēklas vienlaicīgāk sāk dīgt.»

Ņemot vērā puķuzirņu raženo augumu, jāparūpējas par labu augsni. «Tiem vajag daudz barības vielu, tāpēc augsne ir jāsagatavo pēc iespējas dziļāk, vismaz 40 cm dziļā slānī, kā arī tai jābūt bagātīgai ar organisko mēslojumu, krītu, dolomītmiltiem vai pelniem un komplekso pamatmēslojumu,» skaidro puķu speciālists. Viena no izplatītākajām kļūdām, uzsākot puķuzirņu audzēšanu, izrādās nepietiekama mēslošana ar slāpekli augšanas sākumā. «Uz viņu saknēm dzīvo gumiņbaktērijas, kas piegādā slāpekli, bet ir jāsaprot, ka tās savairojas tikai ar laiku, tāpēc svarīgi dot slāpekļa mēslojumu, lai stāds sāktu augt un veidotu augumu,» teic pieredzējušais puķkopis.

Neatkarīgi no tā, kam cilvēki izlemj audzēt puķuzirņus – savam priekam vai biznesam, par tiem jārūpējas vienādi. «Ja grib kvalitatīvus ziedus, tad regulāri jāpiemēslo ar šķīstošu pilnmēslojumu un, protams, jālaista. Tāpat stublājiem būtu jāaug visu laiku vertikāli uz augšu, tāpēc obligāti ik pa laikam vajag ar diedziņu pieķert pie balsta. Lūk, kas notiek, ja to neizdara,» parādot saliekušos ziedkātus, stāsta Mārtiņš, piebilzdams, ka, audzējot sēklām, tas gan neko būtisku neietekmē. Kā visiem augiem, arī puķuzirnim ir tieksme radīt pēcnācējus, tāpēc tiem, kas vēlas puķuzirņus dārzā redzēt līdz pat rudenim, vajag visus vecos ziedus un sēklaizmetņus vienmēr nogriezt.

Bīstamās laputis

Vaicāts, ar ko skaistais augs slimo, Mārtiņš atbild, ka puķuzirnis ir izturīgs un Latvijas apstākļiem spēj pielāgoties. «Mitrā laikā ziedus bojā pelēkā puve – uz ziedlapiņām parādās tādi brūni punktiņi, kurus īpaši redz tumšajiem puķuzirņiem. Savukārt karstā laikā uz lapām var uzmesties miltrasa,» stāsta Mārtiņš. No kaitēkļiem puķuzirnīši patīk tīklērcēm – mazi zirneklīši, kas sūc augu sulu, bet īpaši jāuzmanās no laputīm, kas var atnest vīrusu slimības. «Man viens pazīstams audzētājs pazaudēja pushektāru ar puķuzirņu stādījumiem, jo, griežot ar šķērēm ziedus no slima auga, pārnesa sulu uz veselo. Tā viņam saslima visa plantācija. Pirmā pazīme ir strīpaini ziedi, kā arī savilktas jaunās lapas un galotnes. Tādus augus vajag uzreiz likvidēt, jo laputis, sūcot sulu no slimā, var aiznest infekciju uz blakus esošo veselo,» svarīgu informāciju atklāj Mārtiņš.

Stiprā smarža

Nav grūti iedomāties, kas notiek siltumnīcā ap Jāņiem – visīstākajā puķuzirņu laikā, kad tikko saziedējuši pirmie ziedi. «No sākuma smarža šķiet salda un maiga, bet īstenībā tonis ir stiprs un ass. Angļi pat izpētījuši un atraduši puķuzirņa smaržā, ja pareizi atceros, 18 komponentus. Citreiz, kad karstā laikā sanāk ilgāk darboties siltumnīcā, pat nelaba dūša paliek,» smejoties atzīst Mārtiņš, kurš, lai arī nav dzirdējis kādu sakām, ka viņam nepatīk puķuzirņi, piekrīt, ka stiprās smaržas dēļ tas varētu būt iespējams.

Selekcionāra Mārtiņa Maltenieka pieturzīmes

• Zemnieku saimniecības Jaunpelši (Mazās Dārzniecības) īpašnieks un puķu selekcionārs Mārtiņš Maltenieks jau gandrīz 30 gadu audzē, selekcionē, aprūpē un mīl ar krāsu un smaržu valdzinošos puķuzirņus.

• Pats, kā arī kopā ar savu nu jau mūžībā aizgājušo kompanjonu Valdi Dubovski ir izveidojis 20 jaunas šķirnes.

• Mārtiņš ir beidzis ķīmiķus bijušajā Rīgas Politehniskajā institūtā, bet par puķēm interese parādījusies, kad sācis strādāt Salaspils botāniskajā dārzā. «Tur bija informācijas daļa, kurā popularizēja un demonstrēja jaunas puķes un citus augus. Braucot uz izstādēm un apgūstot floristiku, man ziedi sāka patikt. Palaimējās, ka varēju Salaspilī nopirkt zemi un ierīkot pats savu saimniecību,» atminas puķu entuziasts, kurš katru gadu iesēj apmēram 100 puķuzirņu šķirnes un vēl veselu rindu selekcijai.

• Šogad Kalsnavā notika peoniju svētki, kuros Mārtiņš pēc ilgāka laika atkal izstādīja puķuzirņus un bija ļoti laimīgs, redzot, kādu prieku tie rada.

no Puķuzirņu Vēstures

• Pieņemts uzskatīt, ka Vidusjūras auga kultūra – puķuzirņi – aizsākusies 1700. gadā, kad no Itālijas nosūtītas sēklas uz Angliju, un līdz pat šim brīdim angļi ir lielākie puķuzirņu selekcionāri.

• Pēc pirmajiem 100 gadiem bija tikai piecas krāsas, turklāt pirmie oriģinālie puķuzirņi bija mazi, ar ļenganiem ziediem.

• Šķirņu apzināta veidošana sākās tikai pēc Mendeļa atklājumiem, un 1900. gadā angļi sarīkoja pirmo izstādi ar 264 šķirnēm.

• Tā paša gada vasarā sākās spenseru (puķuzirņi ar krokotām ziedlapiņām) grupas attīstība, jo kādā no tā laika šķirnēm ievēroja mutantus ar viļņotām ziedlapiņām.