MĀJAS MĪLULIS: Džeka Rasela kaislības rezultāts

Ar vārdu terrier angļvalodīgajās zemēs mēdz apzīmēt daudz ko. Tomēr to visu vieno aktivitāte un mērķtiecība. Piemēram, par terjeriem sarunvalodā mēdzot dēvēt sauszemes karaspēka kareivjus. Ar tādu nosaukumu zināmas arī armijas vajadzībām izmantojamas zemes rakšanas mašīnas. Bet šis stāsts, protams, ir par suņiem. Šoreiz – par Džeka Rasela terjeru! Jā, to pašu, kas zināms kā Maskas suns Mailo.

Svimbridžas vikārs Džeks Rasels (1795–1883) savā laicīgajā dzīvē bijis liels medību un medību suņu entuziasts. 1836. gadā apprecējis Karalisko jūras spēku viceadmirāļa Ričarda Inkldona-Barija trešo meitu Penelopi, viņš kaislīgi nodevies medībām un citām sportiskām aktivitātēm, kas rezultātā īpašumu novedušas līdz bankrota slieksnim. Nav zināms, vai tas bijis iemesls, kādēļ Džeks izlēmis nodoties garīgajai dzīvei (dažviet lasāms, ka viņš pat kļuvis par mūku), taču vēsturē šis vīrs iegājis kā garīdznieks, kurš izveidojis jaunu suņu šķirni, kā arī viens no Britu Kennelkluba dibinātājiem.

Viņa Svētība Rasels

Džeks sprieda, ka terjeri medībās ir ļoti noderīgi, taču būtu labi pietušēt viņu ekspansīvo un holerisko temperamentu, tālab ķērās pie jaunas šķirnes veidošanas. 1819. gadā viņš no vietējā piena tirgotāja iegādājās kucīti vārdā Trumpa, un viņa kļuva par jaunās šķirnes iedvesmotāju. Šķirnes iezīmes veidojās jau ap 1850. gadu, tomēr savus suņus viņš nepopularizēja. Vēl jo vairāk – kad 1875. gadā veidojās Foksterjeru klubs, šis kungs neatteica palīdzību fokterjera šķirnes standarta sacerēšanā un aktīvi piedalījās izstādēs kā foksterjeru tiesnesis. Savus suņus uz izstādēm neveda, jo viņa suņi esot vairāk dabiski, nekā izstādēs ierasts. Džeka Rasela terjers tiek raksturots kā augumā mazs, taču ļoti spēcīgs, aktīvs un arīdzan prātīgs.

Mūža nogalē priesteris Rasels kārtējo reizi bija nonācis finansiālās grūtībās, tāpēc visus savus suņus pārdeva. Pie viņa palika tikai viens, kam pēcnācēju tā arī nebija. Pirmo šķirnes standartu un arī klubu 1894. gadā izveidoja Artūrs Bleiks Heinemans, un tas notika, kad pats Rasels jau 11 gadu bija zem zemes.

No lapsām līdz žurkām un dīvānam

Džeks Rasels savus suņus bija selekcionējis ar domu par lapsu medībām. Pēcāk viņus kā aktīvus un arī asu prātu apveltītus sāka izmantot žurku ķeršanas sacīkstēs. Fermeri labprāt šādus rējējus iegādājās savu klēšu apsardzei – lai izķertu ražu postošos grauzējus, un slaveni visā pasaulē viņi kļuva tieši kā izcili žurkotāji.

Pēc Otrā pasaules kara, kad britu suņu pulks bija krietni izretināts, ar Rasela lolojumiem notika pārvērtības. No aktīviem medniekiem viņi kļuva par dīvānu deldētājiem, tika krustoti ne tikai ar Anglijas karalienes mīļotajiem Velsas korgijiem, bet Amerikā pat ar čivavām. Nav zināms, cik reižu zārkā pārvēlies Džeks, uzzinot, kā ar viņa izveidoto šķirni izrīkojušies, taču, par laimi, mednieka aktivitāte un gars šajā šķirnē saglabājies. Tiesa, līdz pat nesenam laikam tika pausts, ka Džeka Rasela terjeriem ir divi tipi – vieni suņi mazāki, otri lielāki. Nu augumā lielākie un proporciju ziņā gandrīz kvadrātveida tiek saukti par mācītāja Rasela terjeriem (Parson Russel Terrier).

Disciplinējams

Lai nu kā, mūsdienu Džeka Rasela terjeri iederas gan ģimenes mīluļu, gan mednieku palīgu kategorijā. Ar savu uzticīgo un sirsnīgo dabu viņi var kļūt par jebkuras ģimenes mīluļiem, turklāt ar labiem panākumiem spēj palīdzēt arī alu dzīvnieku medībās. Tiesa, jebkurā gadījumā jau kopš kucēnības nepieciešama apmācība un disciplinēšana, citādi spalvas putēs. Un nevis medījamo dzīvnieku, bet gan, piemēram, dīvāna spilvenos pildītās. Ar šiem suņiem jānodarbojas, viņiem nepieciešamas gan rotaļlietas, gan aktīvas pastaigas. Un jānosaka robežas, ko pārkāpt nedrīkst. Citādi vainojiet sevi paši un asaras par sapostītajām mantām notrausiet klusītēm.

Kopšanas ziņā nekādu grūtību nav. Ja ir atbilstoša pārtika, viņi ir veseli un dzīvespriecīgi. Un, protams, nepieciešama saimnieka (patiesībā visas ģimenes) uzmanība un mīlestība.

Džeka Rasela terjers

(Jack Russell Terrier)

• Izcelsmes valsts: Lielbritānija

• Attīstības valsts: Austrālija

• Augstums skaustā: 25–30 cm

• Svars: esot ideāli, ja uz katriem 5 auguma augstuma centimetriem esot pa kilogramam svara, t.i., 5–6 kg

• Apmatojums: īss; trīs tipi – asspalvains, gludspalvains vai aizlauzts

• Krāsa: balta (tai jābūt dominējošai) ar rudi brūniem vai melniem plankumiem

• Dzīves ilgums: līdz 13 gadiem

• Kucēna cena: 250–500 eiro