PIEREDZE: Ne darbs, bet dzīvesveids

Durbes konservu ceha Ābolīt’s vadītāja Millija Anziķe nav tāda kā citi vadītāji – viņa labprāt piedalās ražošanas procesā: konservē gurķus, pilda sulas burkās un savā laikā pat piedalījās tādā laikietilpīgā darbā kā dzērveņu griešana. Viņa teic, ka nemaz citādi nevar, jo apveltīta ar pienākuma apziņu par ražojumiem un cilvēkiem, kuri strādā uzņēmumā.

Durbes konservu cehs Ābolīt’s pastāv jau kopš 1978. gada, bet Millija par vadītāju kļuva 1979. gadā. Tas bija padomju saimniecības Liepāja uzņēmums. Saimniecībai bija lieli augļu dārzi un vajadzēja izaudzēto pārstrādāt. Sovhoza ļaudis audzēja jāņogas, ābolus un plūmes. Millija teic, ka ir patīkamas atmiņas par tiem tālajiem gadiem.

Lai nesūrotos, bet cīnītos

Toreiz sortiments bija bagātīgs, un šobrīd cehā tiek ražoti gan tie paši konservējumi, gan jauni produkti. «Tas ir modē tagad – atgriezties pie aizmirsta vecā,» spriež uzņēmēja un ar smaidu saka: «Problēmas jau ir, bet ir arī daudz jaunu iespēju. Negatīvo cenšos sev nelaist klāt, tikai pozitīvo un uz priekšu. Ja domāsi negatīvo, tad nevarēsi paiet uz priekšu.» Viņa pastāsta, ka augļus un ogas uzņēmums iepērk gan no tuvējiem, gan tālākiem zemniekiem. «Zemnieki ir mani cilvēki, un pagājušajā gadā gurķus mēs iepirkām pat no Madonas rajona zemniekiem. Ģeogrāfija mums ir plaša – sadarbojamies ar Saldus, Kuldīgas, Aizputes un vēl daudzu citu vietu zemniekiem. Viegli jau nav. Taču katrs audzētājs meklē izdevīgāko vietu, kur labāk maksā un kur nepaliek parādā. Tāpēc mēs esam, lai nesūrotos, bet cīnītos,» strikti nosaka uzņēmīgā sieviete.

Profesija visam mūžam

Pavisam nesen cehā sākti ražot dzērveņu konservējumi – rīvētas dzērvenes ar cukuru un bez cukura, kā arī dzērveņu sukādes, kas ir jaunums. «Man reiz uzdāvināja dažādas sukādes, un es nodomāju: kāpēc mēs to nevarētu ražot? Jāpilnveido vienīgi iekārtas, lai varam dzērvenes žāvēt. Sākumā ogas griezām uz pusēm ar rokām. Bija četras sievas, un mēs izgājām uz sacensību – kura ātrāk sagriezīs 80 kilogramu ogu? Jā, un dzērvenes, starp citu, jāgriež tad, kad tās ir sasalušas, jo atkusušas ir grūti,» zina Millija.

Uzņēmums šogad iegādājās Latvijā ražotu dzērveņu griešanas iekārtu un tagad var palielināt sukāžu ražošanas jaudu. Millija atzīst, ka lielogu dzērveņu audzētāji SIA Purva dzērvenīte ir labi sadarbības partneri. Uzņēmums akcentē dzērveņu produkciju. Zinātnieks Andris Špats, piemēram, Millijai atsūtījis informāciju par visu šķirņu dzērveņu ķīmisko sastāvu, pēc viņa padoma izveidota iekārta, kura dzērvenes griež uz pusēm. «Mums nupat ir tapis jauns logotips – māksliniece apspēlēja manu vārdu, un iznāca Milli receptes ar jauku dizainu. Receptēs gan nedalīšos, jo tas ir mūsu noslēpums,» saka ražotāja. Millija ir sens, nedzirdēts vārds. Vārda nēsātāja zina, ka šis vārds viņai ticis no tēva izdomājuma. Viņš bijis iedomājies, ka būs daktere Millija.

Aprit 40 gadu, kopš viņa beigusi Bulduru sovhoztehnikumu, kā to sauca toreiz. «Teicām skolotājiem paldies. Viņi mums mūža maizi iedevuši. Viņi prasa: tiešām? Nu tiešām profesija ir visam mūžam, un skolotājiem sakām, ka jābrauc skatīties, kā Millijai iet,» stāsta vitālā sieviete.

Ar gurķiem jūtas kā piepacelta

Pēc Millijas domām, ražojošā nozarē visu laiku ir jādomā, ko un kā labāk darīt, ko jaunu ražot. Ir jārok dziļāk. «Mums viss ir atbilstoši Eiropas standartiem: lai to sasniegtu, arī kredīts ir paņemts, kam palikusi vien aste, bet visi mani atbalsta, arī banka. Divi gadi bija palikuši maksājumam, bet izdalīja uz pieciem – lai būtu lielāka iespēja ieguldīt ražošanas procesu uzlabošanā. Un sadarbības partneri mums ir vislabākie. SIA Puratos Latvia 3 litru fasējumā sulas ražo pie mums. Mēs viņiem veicam pakalpojumu. Tur pirmajā vietā ir kvalitāte, saprašanās, uzticība un daudzu gadu sastrādāšanās.»

«Veikalā mēs visi vēlamies, lai būtu lētāki produkti, taču zemnieki arī grib nopelnīt. Un tu pa vidu šūpojies. Uzņēmumā ir veikals, kur tirgojam tikai mūsu ražoto produkciju. Pārsvarā nāk tādi patērētāji, kuri mūs iepazinuši un uzticas. Veikalā var iegādāties visus mūsu izstrādājumus, arī Pūres sulas,» stāsta Millija.

Vasarās mēdzot būt ekskursanti, visbiežāk bērni. Tad notiek sulu degustācija, un tādā veidā produkciju reklamē. Nu sākusies gurķu sezona. «Man ļoti patīk ar gurķiem strādāt, īpaši marinādes un diļļu smarža, tad es jūtos kā tāda no zemes pacēlusies. Man patīk, bet, protams, pats galvenais ir noorganizēt labu komandu ar pienākuma apziņu. Kad nāk bērnu ekskursantu grupas, es allaž saku: audzināsim ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Tam jābūt uz svara kausiem vienādam,» atzīst vadītāja.

Septiņos brāļos šogad lietus ielija – tas sola siltu un mitru vasaru. «Man liekas, ka jābūt bagātīgai gurķu ražai. Sadarbības partneri ir un top. Mierā domas nav nevienu brīdi. Gurķi ir mūsu pamatražošana, bet atkal jāskatās, par cik šogad dabūšu to gurķīti. Pērn dabūju par 30 centiem, bet vai šogad dabūšu tik lēti? Gurķus fasējam ar rokām, un tas ir darbietilpīgi. Es arī piedalos visā procesā, jo citādi nevaru,» secina ceha vadītāja un atzīst, ka tā ir viņas ekonomija – strādāt līdzi, jo uzņēmums nav tik liels. Šobrīd strādā seši strādnieki un Millija. Visa ražošanas procesa vadīšanā, tehniskā stāvokļa rūpīgā uzturēšanā liels palīgs ir dzīvesbiedrs Elmārs, kuram sirdslieta ir tehnika. «Visa komanda strādājam kā viena ģimene ar mērķi nodrošināt patērētājus ar augstas kvalitātes videi nekaitīgiem, garšīgiem augļu un dārzeņu konserviem. Tas ir sirdsdarbs un dzīvesveids. Es nevaru būt mierā. Man patīk – augšā, lejā. Ārste saka: tev vajag sevi bremzēt, bet es citādi nevaru, ja daru, tad daru ar sirdi un dvēseli, esmu pārliecināta – pircējs to sajūt,» pārdomās iegrimst Ābolīša vadītāja.

Ar bērnības garšu mutē

Durbes cehs šobrīd ražo konservētus gurķus, ābolu sulu, rīvētas dzērvenes ar cukuru un bez cukura, dzērveņu sukādes, jāņogu želeju, rīvētas jāņogas, rīvētus ābolus, ābolu povidlu, auksto zupu, marinētas bietes.

«Man patīk, kad pircēji saka: bērnības garša. Kā pie mammas. Tas mani uzrunā. Es jūtu, kas man jāražo,» atzīst skaistā vārda nēsātāja. Šogad durbenieki piedalījās izstādē Ražots Liepājā un piedalīsies Riga Food. Tas dodot lielu gandarījumu, iespēju iegūt jaunus sadarbības partnerus, sajust ciešo saikni ar patērētāju un secināt – ko pircējam kārojas redzēt mūsu veikalu plauktos. Šajā sezonā jaunums būs bioloģiski pārstrādāti produkti. Millija jau sameklējusi ābolu, upeņu audzētājus ar bio sertifikātu, un nupat arī noslēgti līgumi ar viņiem. «Tagad pienākuši laiki, kad mēs meklējam veselīgu pārtiku. Varam ēst, ko gribam, bet bez konservantiem. Galvenais ir ražot dabisku produktu, bez visām E vielām. Un mums tāds ir. Ar mērķi, lai cilvēki veikalu plauktos meklētu Ābolīša ražojumus, un tagad mums vēl atbilstoša etiķete. Māksliniece, kura mums veidoja jauno preču zīmi Labākās Millijas receptes Milli, ir burvīgs cilvēks, es viņai uzticos. Atliek kaut ko vēlēties, un dzīve piespēlē īstos cilvēkus šo mērķu piepildīšanā, it kā palīdzība nāk no augšas. Tikai nenervozēt, neķert kreņķi, bet tu jūti, ka tev nāk palīdzība,» secinājusi ražotāja.

Durbes Ābolīt’s atbalsta arī savu novadu dažādos pasākumos. Tikko bijuši Durbes svētki, un kā jauku pasākumu Millija min Ābolu svētkus, kad lielā grāpī vāra ābolu ievārījumu. Klāt pasniedz svaigu baltmaizi. Tad esot tāda izjūta, ka puse Durbes pabarota. Šogad arī Pūrē un Liepājā būs Ābolu svētki. Turp durbeniekiem noteikti jābrauc, jo Durbes ģerbonī ir attēlota ābele. «Es kā putniņš rītos izlidoju no mājām un vakarā atkal ielidoju. Tas man ir gan darbs, gan dzīvesveids,» atzīst raženā ceha vadītāja.