Kuldīdzniece Dagnija Voika un viņas ģimene var lepoties ar vienu no skaistākajiem peoniju dārziem Latvijā. Tas atrodas Pelčos, tikai četrus kilometrus no Kuldīgas, un aizņem 1,2 hektāru platību. Dagnijas kolekcijā ir vairāk nekā 150 šķirņu – no baltajiem līdz koraļļkrāsas un dzelteniem ziediem. Dagnija ir dzimusi kuldīdzniece un Kuldīgā gājusi skolā. Tad pārcēlusies uz Bausku, kur izaugušas divas meitas, tagad ar visu ģimeni atgriezusies Pelčos, jo gribējās atpakaļ uz savu mīļo Kurzemi.
«Puķes es kolekcionēju ļoti sen, un manai īrisu kolekcijai tūlīt jau būs 30 gadu. Tie gan ir jau noziedējuši. Par peonijām ideja radās 2007. gadā. Man likās, ka peoniju kultūra arvien vairāk ienāk Latvijā, un tāpēc bija tāda izvēle. Tagad man ir 150 šķirņu – daudzveidīgas, katra citādāka,» atceras ziedu skaistuma cienītāja.
Izrādās, ka peonijas var izaudzēt no sakneņa. To septembrī vai pavasarī stāda, un tad no sakneņa izveidojas peoniju cers. Pieaudzis cers ir tikai pēc trīs gadiem. Vajadzīgs ilgs laiks un pacietība. «Man ļoti daudzi cilvēki vaicā: kādēļ tieši peonija? Tādēļ, ka ilgmūžīga. Ļoti daudzus gadus un gadu desmitus nepārstādot var augt vienā vietā. Otrs, kas piesaistīja, – šķirņu krāsu daudzveidība. Un trešais, kas runāja peonijām par labu, – praktiski neslimo un diezgan viegli aprūpējamas. Jānodrošina augam viss, kas ir vajadzīgs – stādbedri piepilda ar augsni, kam pievienoti satrūdējuši kūtsmēsli, neitralizēta kūdra un pelni. Tad varēs daudzus gadus un gadu desmitus priecāties,» skaidro dārza saimniece.
Visiem peoniju draugiem, veidojot jaunu stādījumu, jābūt pacietīgiem un jāiepazīstas ar audzēšanas nosacījumiem, jo tikai pareizi iestādīta un kopta, šī dārza karaliene uzplauks visā savā krāšņuma. «Veidojiet katrs savu paradīzes stūrīti – vai tā ir dārza mājiņa vai kāds lielāks īpašums. Galvenais – lai justos labi tur, kur dzīvojam. Lai bērni un mazbērni gribētu dzīvot šajā vietā, savā sētā un Latvijā. Lai katra ģimene varētu izaudzēt savu bioloģisko pārtiku, dzīvot veseli un laimīgi!»
Peoniju svētki – pašu loloti
Protams, Dagnijai vienai nebūtu spēka to visu aprūpēt, tālab vīrs Aldis palīdz ar pļaušanu, apstādījumu veidošanu un citiem dārza darbiem. «Šobrīd peonijas ir mans dzīvesveids un hobijs, jo tas prieks, ko dod zieds un atrašanās dārzā, tas ir gandarījums. Divus gadus jau mēs rīkojam peoniju dārza svētkus, un katru gadu arvien vairāk cilvēki atbrauc. Viņi priecājas, jo šī grandiozā dārza karaliene taču ir fantastiska savā ziedēšanā,» savas puķes uzliela Dagnija un stāsta, ka ir peonijas, kas smaržo mazlietiņ, ir, kas nesmaržo, un ir tādas, kas ļoti, ļoti smaržo. Šobrīd zied vēlīnās šķirnes un sānu pumpuriņi.
«Peoniju dārza svētki ir mūsu ģimenes izloloti. Šos svētkus mēs uzdrošinājāmies rīkot, iedvesmojoties no Puķu draugu tradicionālā saieta. Peoniju svētkos atveram savu dārzu publiskai apskatei, un šogad bija jau otrie. Tad dienas laikā mūsu dārzu apmeklē ap 2000 cilvēku. Šovasar gan mūsu plāni nesakrita ar dabas mātes plāniem – kad mēs plānojām svētkus, ziedēja tikai agrākās šķirnes. Arī šobrīd zied vēlākās. Svētkos cilvēki nāk un skatās ziedošās peoniju šķirnes, kuras nemaz nav daudzās vietās aplūkojamas,» ar savu dārzu lepojas saimniece. Pērn svētkus kuplināja saksofonists, bet šogad – džeza duets. Viesus cienā ar tēju vai kafiju un pašu ceptiem kēksiņiem. Šogad dārzu izdaiļojušas arī florista veidotas ziedu kompozīcijas ar peonijām. «Pārsvarā brauc ģimenes. Mums ir arī bērnu laukums, jo mazajiem ir garlaicīgi, kamēr pieaugušie aplūko peoniju kolekciju. Arī vīrieši šeit atrod interesantas lietas, piemēram, vīnogu stādījumus, siltumnīcu un ūdensrozes dīķī. Mums ir arī retu koku stādījumi – ginks, ēdamais kastanis, sarkanlapu kļava, zelta lietus, sarkanlapu parūkkoks un citi. Ginks ir visslavenākais, jo to izmanto medicīnā,» atklāj Dagnija.
Saimniece cer, ka būs arī trešie peoniju svētki. Domāšot vēl, ar ko skatītājus pārsteigt. Pārsvarā peoniju šķirnēm ir angļu valodas vārdi, jo to dzimtene ir Amerika. Selekcionāri ir amerikāņi, kuri ir galvas tiesu pārāki par visiem citiem pasaulē. «Es esmu arī Amerikas Peoniju biedrības biedre, un man četrreiz gadā sūta katalogus. Peoniju biedrība tur pastāv jau kopš 1903. gada.» Viņa Amerikas Peoniju biedrībā iestājusies pirms četriem gadiem. Amerikāņu tradīcijas ir senas, jo peoniju kultūra iet cauri paaudzēm. Dagnija saņem aicinājumus uz semināriem un izstādēm. Bet tas ir tālu Amerikā. «Varbūt kādreiz aizlidošu. Šogad ar meitu Agnesi bijām Holandē, jo gribējām aplūkot Keukenhofas dārzus, kas ir lielākais sīpolpuķu stādījums 32 hektārus platībā. Viesojāmies arī pie holandiešu peoniju audzētājiem, kas audzē peonijas lielās platībās. Pirms diviem gadiem mēs, puķudraugi, bijām braucienā pa Vācijas skaistākajiem dārziem,» redzētajā dalās puķumīle.
Gūst iedvesmu no ceļošanas
Vajag mīlestību, pacietību un zināšanas – tad viss izdodas, stāsta Dagnija. 2007. gadā peoniju selekcionārs Aldonis Vēriņš izdeva Peoniju Avīzi, kurā bija aprakstīts, kā audzēt šo dārza karalieni. 2014. gadā viņš izdeva grāmatu «Latvietis un viņa peonijas». Tas ir liels devums visiem peoniju draugiem, kurā var smelties zināšanas audzēšanā un šķirņu izvēlē.
Ja gribētos nodarboties ar selekciju, tad tas ir daudzu gadu darbs. Peonijas sēkliņa dīgst ilgi – apmēram divus gadus. Jābūt pacietīgam, jo no sēklas audzētie stādi uzzied pēc trīs četriem gadiem un tik ātri vēl neparādīs savu skaistumu.» Dagnijas dārzā esot peonijas gan no Amerikas, gan no vairākām Eiropas valstīm. Katru rudeni kolekcija papildinās ar 10–15 jaunām peoniju šķirnēm. Peonijas šeit aug, iedzīvojas un zied, vienalga no kuras valsts tās arī būtu nākušas.
«Peonijas ir sens augs. Ķīnā peonijas izmantotas slimību ārstēšanā pirms vairāk nekā 5000 gadiem. Latvijā peonijas audzē vairāk nekā 200 gadus. Audzētas gan peonijas, gan krūmpeonijas. Tās ziemā nestas oranžērijās un pēc tam atpakaļ.
Gatavo tēju, sīrupu un skaistumlietas
Saimniece atzīst, ka šobrīd peoniju audzēšana ir viņas dzīvesveids. Tas dod pozitīvas emocijas, kuru pietrūkst. Dagnija iepazīstina, ka no peonijām var pagatavot tēju, bet jāliek klāt piparmētras vai kliņģerītes. Ģimene mēģinājusi gatavot arī peoniju ziedlapu sīrupu, kuram ir savdabīga ziedu garša. Peonijas sakni var izmantot arī kā ārstniecības augu un kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu. «Līgavas arvien biežāk vēlas izmantot peonijas gan savam līgavas pušķim, gan kāzu noformējumā,» stāsta peoniju saimniece. Taču no viena krūma nevajadzētu nogriezt vairāk par pusi no ziediem. Tad krūms neveidos jaunus ziedpumpurus. Ja ir ļoti sausa vasara, tad peonijas var laistīt – gan ziedēšanas laikā, gan pēc noziedēšanas, jo tad puķes veido jaunus ziedpumpurus nākamajai sezonai. Peonijas jāstādā saulainā, sausā vietā, kuru neapēno citi lieli koki vai krūmi.
Veidot katram savu paradīzi
«Vienīgais, kas var bojāt peoniju, ir lakstu puve, to veicina slapja, zema, ēnaina vieta, ciešs stādījums un trūdvielām nabadzīga augsne. «Ziedoņos» izveidots arī augļu un ogu dārzs ar ābelēm, plūmēm, bumbierēm, smiltsērkšķiem, zemenēm un upenēm. No pēdējām darina arī vīnu. Vīnogu stādījumā ir 10 vīnogu šķirnes ar dažādu krāsu un formu ogām.